Amosa grāmata ir trešā no Divpadsmit praviešu grāmatām.
Grāmatas nosaukums
Amosa grāmata ir nosaukta pravieša vārdā, kurš minēts Amosa 1:1. Turpat ir vārdos nosaukti divi ķēniņi: Uzija un Jārobāms. Tas Amosa kalpošanas laiku datē ar 8. gs. vidu pirms Kristus (760.–750. g. pirms Kristus).
Amoss bija aitu audzētājs un vīģu audzētājs no Tekoas, aptuveni 15 km uz dienvidiem no Jeruzālemes. Pati pilsēta atradās Jūdā, taču pravieša vārdi galvenokārt tiek izsacīti Israēlam, Ziemeļu valstij.
Saturs
Amosa grāmatas pirmajās sešās nodaļās vissvarīgākais runātājs ir Dievs. Vispirms viņš izsaka spriedumu par tautām, kas ieskauj Israēlu, bet pēc tam arī par pašu Israēla tautu.
Amosa grāmatas pēdējās nodaļās lielāku lomu spēlē pats Amoss. Grāmata beidzas ar pravietojumu par Israēla pestīšanu. Tajā ir pasludināta mierīga un plaukstoša nākotne tāda ķēniņa vadībā, kurš celsies no Dāvida nama.
Tēma
Amosa grāmatas galvenā tēma ir Dieva tiesas spriedums par Israēlu. Pravietis paziņo par postu galvenokārt tāpēc, ka sabiedrībā nav nekāda likuma vai taisnīguma.
Šī grāmata cenšas spēcīgā un reizēm un ironiskā valodā konfrontēt savus klausītājus ar viņu pašu ļaunprātību un aicina tos mainīt savu uzvedību.
Raksturojums
Tāpat kā lielākajā daļā pravietisko grāmatu, Amosa grāmatā atrodas dažāda veida teksti. Pēc nosaukuma un panta, kurā ietverti poētiski tēli, seko:
- pravietiski izteikumi un vīzijas;
- īss stāstījums par Amosu un Amacjāhu;
- vairāki dzejiski fragmenti, kas tajā laikā varēja būt pazīstamas slavas dziesmas Dievam: (Amosa 4:13, Amosa 5:8–9, Amosa 9:5–6).
Katram teksta veidam ir atšķirīgs stils. Pravietiskie vēstījumi ir stipri stilizēti. Tie ir koncentrētas uzbūves un ietver ebreju dzejai raksturīgās iezīmes, piemēram, atkārtojumus. Piemēram, Amosa 1:3–2:16 frāze “trīs grēki (..) vai četri”.
Arī formula “Tā saka Kungs” tiek atkārtota atkal un atkal. Tas uzsver faktu, ka pravietis runā ar Dieva autoritāti.
Dzejas fragmentos ir lietota cēla valoda. Pravieša personīgais ziņojums par vīzijām ir izteiksmīgi izklāstīts.
Amosa grāmata: uzbūve
Amosa grāmatā var izdalīt divas daļas: Amosa 1–6 un Amosa 7–9.
Amosa 1–6
Grāmatas pirmajā daļā vissvarīgākais runātājs ir Dievs.
Viņš izsaka vairākus tiesas spriedumus par tautām, kas dzīvo ap Israēlu. Šie pravietojumi sākas ar noteiktu formulu: “.. tauta ir grēkojusi atkal un atkal, un par to es viņu noteikti sitīšu.”
Pēc tam pravietojumi koncentrējas uz pašu Israēlu, ar dažiem norādījumiem uz Jūdu. Tā kā Israēls ir Dieva tauta, tad viņš sodīs ļaudis par viņu kļūdām.
Amosa 7–9
Grāmatas otrajā daļā Amosa tēls spēlē lielāku lomu kā vīziju stāstītājs ar darbības vārdiem vienskaitļa pirmajā personā.
Amosa 7:10–17 atrodas īss stāsts par mēģinājumu viņu izdzīt no Israēla un nosūtīt atpakaļ uz Jūdu.
Amosa grāmata noslēdzas ar pravietojumu par Israēla pestīšanu. Pravietojumā ir pasludināta mierīga un plaukstoša nākotne kāda ķēniņa vadībā, kurš celsies no kritušā Dāvida nama.
Nosaukumi
Nosaukumi Amosa, Hozejas, Cefanjas un Mihas grāmatā ir gandrīz vienādi. Tas liek domāt, ka Amosa grāmata agrāk piederēja pie mazā četru praviešu grāmatu krājuma, kuras galu galā tika iekļautas Divpadsmit praviešu grāmatās.
Amosa grāmata: sarakstīšanas laiks
Amosa grāmata ir viena no vecākajām pravietiskajām grāmatām Bībelē.
Laiks, kurā dzīvoja Amoss
Grāmatas pirmajā pantā minēti divi ķēniņi: Uzija un Jārobāms. Šis Amosa kalpošanas laiks datēts ar astotā gadsimta vidu pirms Kristus (760.–750. g.).
Jārobāms II valdīja vairāk nekā četrdesmit gadus un ievērojami paplašināja Israēla teritoriju un varu (skat. 2. Ķēniņu 14:23–29). Šis pārejošais labklājības periods beidzās tad, kad asīrieši iekaroja Israēlas valsti, tā iezīmējot Ziemeļu valsts krišanu. Astotā gadsimta beigās Israēls bija kļuvis par Asīrijas provinci.
Redakcionāla pārstrāde
Teksts tā pašreizējā formā, iespējams, izveidojās, par pamatu ņemot pravieša Amosa izteikumus.
Ilgajam redakcionālās pārstrādes procesam vajadzēja būt aptuveni divsimt gadu ilgam. Iespējams, ka to kāds redaktors no Jūdas valsts pabeidza pēc Bābeles trimdas. Uz to daļēji norāda noslēdzošie pravietojumi par pestīšanu Amosa 9:11–15. Šie pēdējie panti tiešām pareģo trimdu. Atsauce uz Dāvida ķēniņa varu ir kā zīme cerībām uz nedalītas valsts atjaunošanu, taču tas neatbilst visas pārējās grāmatas tonim.
Divpadsmit pravieši
Amosa grāmata ir viena no Divpadsmit mazo praviešu grāmatām. Domājams, ka šīs divpadsmit grāmatas tika apkopotas ceturtajā vai trešajā gadsimtā pirms Kristus, lai izveidotu tā saukto Dodekapropetonu.
