Mihas grāmata ir sestā no Divpadsmit praviešu grāmatām.
Grāmatas nosaukums
Grāmata ir nosaukta pravieša Mihas vārdā, kurš cēlies no Morešet-Gatas. Morešet-Gata atrodas 35 km uz dienvidrietumiem no Jeruzālemes.
Saskaņā ar Mihas 1:1 Miha sāka savu pravieša kalpošanu Jotāma, Ahāza un Jehizkijāhu valdīšanas laikā, kas bija 750.–700. g. pirms Kristus. Šajā laika periodā asīrieši ieņēma Israēla – Ziemeļu valsts – galvaspilsētu Samariju. Asīrieši draudēja iekarot arī Dienvidu valsti Jūdu un Jeruzālemi.
Tēmas
Svarīgākās tēmas šajā grāmatā ir:
- Sūdzība par Jeruzālemes un Jūdas sabiedrības un reliģisko eliti (Mihas 2:1–11 un Mihas 3:1–12). 7. un 8. gs. pirms Kristus arvien lielāks uzsvars tika likts uz tirdzniecību. Tādējādi cieta mazie zemnieki. Miha nosoda zemes īpašniekus un tautas vadītājus, kas apspiež nabagos.
- Jeruzālemes krišana, tempļa iznīcināšana un Bābeles trimda. Šos notikumus uzskatīja par taisnīgu sodu par sociālekonomisko vardarbību pret tautu (Mihas 1:8–16 un Mihas 4:9–14).
- Cerība uz atgriešanos no Bābeles trimdas uz Jūdu un Jeruzālemi tiek attēlota ar ķēniņu, kurš savāc kopā trimdiniekus no visiem pasaules galiem (Mihas 2:12–13 un Mihas 4:6–7).
- Israēla un citu tautu attiecības. Israēls iznīcinās tautas, kas to apdraud, bet dzīvos mierā ar cilvēkiem, kuri arī vēlas kalpot Tam Kungam (Mihas 4:1–5 un Mihas 5:6).
Visa šīs grāmatas vēsts ir apkopota Mihas 1:5–7: ja Jūda un Jeruzāleme neklausīs, tad tām notiks tas pats, kas notika ar Samariju.
Raksturojums
Mihas grāmata sastāv no pravietojumiem, kuriem nav ievada stāstījuma formā. Daži pravietojumi ir dialogu formā. Pravietojumu stils ir raits un izteiksmīgs.
Paralēles
Mihas grāmatā atrodamas vairākas paralēles ar citiem Bībeles tekstiem:
- Mihas 4:1–3 ir ļoti līdzīgs Jesajas 2:2–4;
- Mihas 3:10 saskan ar Habakuka 2:12;
- Mihas 3:12 ir līdzīgs Jeremijas 26:18. Šis Jeremijas teksts ir vienīgā vieta ārpus Mihas grāmatas, kurā pieminēts Miha no Morešet-Gatas.
Mihas grāmata: uzbūve
Mihas grāmatu var iedalīt trīs galvenajās daļās:
- Mihas 1 satur spriedumu par Samariju, Jeruzālemi un Jūdu;
- Mihas 2–5 pravietis Miha debatē ar saviem oponentiem;
- Mihas 6–7 satur pravietojumus par Ziemeļu valsti Israēlu.
Divi pravieši
Mihas grāmatu veido divi vairāk vai mazāk neatkarīgi pravietisku izteikumu krājumi: paša Mihas (Mihas 1–5) un nezināma pravieša no Ziemeļu valsts Israēla. Šis nezināmais pravietis darbojās Jotāma un Āhāza valdīšanas laikā astotā gadsimta trešajā ceturksnī pirms Kristus (Mihas 6–7).
Vairāku iemeslu dēļ ir iespējams, ka Mihas grāmata sastāv no divām daļām:
- atšķirībā no grāmatas pirmajām piecām nodaļām Mihas 6–7 atrodamās ģeogrāfiskās un vēsturiskās detaļas skaidri norāda uz autoru no Ziemeļu valsts Israēla;
- Mihas 1–5 bieži ir pieminēta Ciāna, bet tā tas nav pēdējās divās grāmatas nodaļās. Mihas 6–7 vairākkārt ir pieminēta izceļošana no Ēģiptes;
- abās grāmatas daļās ir atšķirīgs valodas lietojums.
Nosaukums
Šī grāmata kopumā ir piedēvēta moraštietim Miham no (Mihas 1:1). Hozejas, Amosa un Cefanjas grāmatu nosaukumi, kas atrodas pašā grāmatas sākumā, ir vairāk vai mazāk identiski. Tas mudina domāt, ka Mihas grāmata agrāk bija daļa no neliela četru pravietisku grāmatu krājuma. Galu galā šis krājums tika iekļauts tā sauktajā Dodekapropetonā – Divpadsmit praviešu grāmatā.
Mihas grāmata: sarakstīšanas laiks
Pravietis Miha darbojās laika posmā 725.–710. g. pirms Kristus. Vārdi, kas rakstīti Mihas 6–7, iespējams, pieder pravietim, kurš kalpoja ap 740. g. pirms Kristus.
Parasti tiek pieņemts, ka pravietojumi, pirms tos pierakstīja, īsu laiku tika nodoti mutiski.
Iespējams, ka ap Bābeles trimdas laiku Mihas grāmata tika rediģēta, lai to izveidotu par vienu grāmatu.
Divpadsmit pravieši
Mihas grāmata ir viena no Divpadsmit mazo praviešu grāmatām. Domājams, ka šīs divpadsmit grāmatas tika apkopotas ceturtajā vai trešajā gadsimtā pirms Kristus, lai izveidotu tā saukto Dodekapropetonu.
