Habakuka grāmata ir astotā no Divpadsmit praviešu grāmatām.
Grāmatas nosaukums
Habakuka grāmata ir nosaukta pravieša Habakuka vārdā. Nekas vairāk par šo cilvēku nav zināms. Pēc grāmatas satura var secināt, ka viņš, iespējams, darbojies Jūdā ap 600. g. pirms Kristus.
Pārsteidzoši ir tas, ka grāmatas tekstā nav tiešas atsauces uz Jūdu, Israēlu, Jeruzālemi, Ciānu vai kādu citu Jūdas teritorijas vietvārdu.
Saturs
Pirmā nodaļa ir Habakuka un Dieva diskusija. Habakuks jautā, kāpēc Dievs neglābj no netaisnības un varmācības. Dievs uz to atbild, paziņojot, ka ieradīsies kaldieši. Habakuks sūdzas par to, ka kaldieši ir nežēlīgi.
Otrajā nodaļā ir pareģojums par sodu netaisnīgiem cilvēkiem.
Pēdējo nodaļu veido Habakuka lūgšana. Tā runā par Dieva iejaukšanos, lai palīdzētu savai tautai.
Tēma
Habakuka grāmata risina jautājumu par Dievu un ļaunuma spēkiem. Habakuka 1:2–4 pravietis norāda uz ļaunumu viņa aprindās Jūdā un Jeruzālemē. Šķiet, ka tas liecina par ķēniņa Jehoāhāza un Jehojāhīma laiku, kuri ne visai pozitīvi ir attēloti 2. Ķēniņu 23:31–24:4.
Svarīga tēma ir sūdzēšanās par netaisnības un vardarbības pastāvēšanu un vēl kaldiešu ierašanos. Pravieti mocīja jautājums par to, kā tas var būt, ka nevainīgi cilvēki savā dzīvē var sastapt tik daudz ļauna. Habakuks aicina savus klausītājus nešaubīties, bet paļauties uz Dievu un viņa atbrīvojošo spēku.
Raksturojums
Habakuka grāmata satur dažāda veida tekstus, ieskaitot vaimanas, paziņojumus par sodu, pareģojumu un slavas dziesmu. Īpaši izceļas vaimanas otrajā nodaļā.
Habakuka grāmatas stils ir poētisks un izteiksmīgs. Spilgts ir kaldiešu salīdzinājums ar zvejniekiem (Habakuka 1:15–17).
Pirmajās divās nodaļās tonis ir draudīgs un pārmetumu pilns, bet grāmatas beigās lūgšanā tas ir slavas dziesmai līdzīgs un svinīgs. Visā grāmatā stāstītājs lieto vienskaitļa pirmo personu, kas vēstījumam piešķir personiskāku raksturu.
Saistība ar citām Bībeles grāmatām
Habakuka grāmata veido diptihu ar iepriekšējo – Nahūma grāmatu. Nahūms pasludina asīriešu galu. Habakuks galvenokārt žēlojas par apspiešanu, kuru veic asīriešu pēcteči. Nahūma grāmata sākas ar slavas dziesmu Dievam kā varenajam palīgam, bet Habakuka grāmata beidzas ar slavas dziesmu.
Habakuka 2:4 “taisnais no ticības dzīvos” ir pants, kas bieži tiek citēts Jaunajā Derībā (skat. Romiešiem 1:17, Galatiešiem 3:11 un Ebrejiem 10:38).
Habakuka grāmata: uzbūve
Habakuka grāmatu var lasīt kā jautājumu un atbilžu virkni, kuru var iedalīt septiņās daļās:
- Habakuka pirmā sūdzība (Habakuka 1:2–4): cik ilgi vēl Dievs gaidīs, lai iejauktos netaisnīgo veiktajā vardarbībā?
- Dieva atbilde (Habakuka 1:5–11): Dievs liks kaldiešiem nākt uz Jūdu.
- Habakuka otrā sūdzība (Habakuka 1:12–17): šis risinājums postu padara vēl lielāku.
- Dieva atbilde uz Habakuka otro sūdzību (Habakuka 2:1–4): Dievs izpildīs to, ko taisnajiem apsolījis.
- Virkne pareģojumu, kas sākas ar vārdiem “vai! tam” (Habakuka 2:5–20): netaisnie tiek atmaskoti un tiem tiek pasludināta pieckārtīga nelaime.
- Lūgšana dziesmas formā (Habakuka 3:1–15): Dievs ir visvarens karotājs un glābējs.
- Pielikums pie šīs lūgšanas: Habakuks dzied par savu ticību (Habakuka 3:16–19).
Habakuka grāmata: sarakstīšanas laiks
Ir sarežģīti noteikt šīs grāmatas sarakstīšanas laiku, jo pašā grāmatā ir maz faktisku pavedienu. Vienīgā vēsturiskā detaļa ir Habakuka 1:6 pieminētie lielie draudi, ko rada “rūgta un nikna tauta” – bābelieši.
Bābelieši (babilonieši)
Bābelieši nāca no Mezopotāmijas dienvidiem. 7. gs. beigās pirms Kristus viņi nodibināja Neobābeles impēriju, kura pārņēma kontroli no asīriešiem.
Prieks par asīriešu krišanu Jūdas valstij bija īslaicīgs, jo bābelieši viņus apspieda tikpat barbariski.
Bābelieši spēlē lomu arī Daniēla grāmatā.
Templis
Teksta stils, iespējams, kaut ko pasaka par autoru. Habakukam ir saruna ar Dievu. Šāda veida saskarsme starp Dievu un cilvēku var norādīt uz Jeruzālemes templi kā šīs grāmatas fonu.
Habakuka kalpošanu var ievietot laika posmā, kad pieauga draudi no Bābeles puses. Šie draudi beidzās ar Tempļa izpostīšanu 586. g. pirms Kristus.
Iespējams, ka Habakuks bija kāds no tiem, kas darbojās templī kā pravietis, lai pasludinātu Dieva vārdus.
Divpadsmit pravieši
Habakuka grāmata ir viena no Divpadsmit mazo praviešu grāmatām. Domājams, ka šīs divpadsmit grāmatas tika apkopotas ceturtajā vai trešajā gadsimtā pirms Kristus, lai izveidotu tā saukto Dodekapropetonu.
