Jesajas vārdā nosauktā Bībeles grāmata ir pravietisku izteikumu krājums. Šie pravietojumi attiecas uz vismaz trīssimt gadus ilgu laika periodu Israēla un Jūdas vēsturē.
Grāmatas nosaukums
Jesajas grāmatas nosaukums cēlies no Jesajas, Amosa dēla, vārda. Jesaja dzīvoja Jeruzālemē un darbojās kā pravietis laika posmā no 750. līdz 700. g. pirms Kristus.
Saturs
Jesajas grāmatu parasti iedala trīs daļās:
- Jesajas 1–39: pravietojumu pirmo krājumu veido Jesajas 1–39. Ziemeļu ķēniņvalsti Israēlu un Dienvidu ķēniņvalsti Jūdu apdraud Asīrija. Taču Jesaja brīdina par vēl lielākām briesmām – par uzticēšanos aliansēm, kas vērstas pret asīriešiem, un sadarbošanos ar Ēģipti. Jesajam tas nozīmē to, ka cilvēki nepaļaujas uz Dievu un viņa derību. Viņš brīdina savus klausītājus, ka, šādi rīkojoties, tie dodas pretī savam sabrukumam.
- Jesajas 40–55: pravietojumu otro krājumu veido Jesajas 40–55. Šie pravietojumi attiecas uz to laiku, kad daudzi cilvēki ir aizvesti uz Bābeli un palikuši tur bez cerības vai izredzēm (587.–538. g. pirms Kristus).
- Jesajas 56–66: trešo krājumu veido Jesajas 56–66. Šie pravietojumi attiecas uz laika posmu pēc trimdinieku atgriešanās no Bābeles.
Atrašanās vieta Bībelē
Jesaja ir viens no trim lielajiem praviešiem, kurus tā dēvē viņu grāmatu lieluma dēļ: Jesaja, Jeremija un Ecehiēls.
Bībelē Jesajas grāmata ir pirmā no trim minētajām grāmatām. Grāmatu secību nosaka pēc laika perioda, kas norādīts šo grāmatu pirmajos pantos.
Jesajas 1–39
Pravietojumu pirmais krājums atrodas Jesajas 1–39. Šo daļu var saukt arī par Protojesaju, “pirmo Jesaju”.
Saturs
Jesajas 1–39 var iedalīt sešās daļās:
- Jesajas 1–5: vispārīgs ievads par Jesajas pravietojumiem un vairāki pravietojumi par Jūdu un Jeruzālemi.
- Jesajas 6–12: daudzas autobiogrāfiskas detaļas par Jesaju. Viņš savu kalpošanu sāka ķēniņa Āhāza laikā. Pravietojumi attiecas uz Asīrijas sabrukumu, kā arī uz miera prinča un miera valstības atnākšanu. Beigās lasāmi slavas dziesmas vārdi.
- Jesajas 13–23: pravietojumu krājums, kas galvenokārt vērsts pret citām tautām, piemēram, Bābeli.
- Jesajas 24–27: šo daļu sauc arī par Jesajas apokalipsi (skat. apokaliptisms). Šāda veida apokaliptiskā literatūra atrodama arī Joēla un Zaharijas grāmatā, bet visvairāk Daniēla grāmatā.
- Jesajas 28–35: pravietojumi par Asīrijas ķēniņa Sanherība draudiem Jeruzālemei aptuveni 701. g. pirms Kristus. Tiem seko pravietojumi, kas paredzēti, lai uzrunātu cilvēkus ārkārtas situācijās un dotu tiem cerību uz jaunu nākotni.
- Jesajas 36–39: stāstījums par Jesajas kalpošanu laikā, kad Sanherībs bija aplencis Jeruzālemi, un jo īpaši par viņa attieksmi pret ķēniņu Hizkiju tajā laikā.
Tēmas
Jesajas pravietiskajos izteikumos ir šādas svarīgas tēmas:
- Dāvida ķēniņa nams;
- Jeruzāleme kā ķēniņu pilsēta un tempļa atrašanās vieta;
- kulta un sociālās netaisnības kritika;
- naidīgo valstu bojā eja.
Pārsteidzošs motīvs, kas šeit tiek lietots, ir Kunga diena: diena, kurā Dievs nesīs ne tikai sodu, bet arī glābšanu.
Daudzos pravietojumos Jesaja aicina ļaudis mainīt savu rīcību. Ar pārmetuma vārdiem viņš nosoda nepareizu rīcību.
Tomēr Jesaja arī iedrošina, sniedzot pestīšanas vēsti, kas dažkārt ir saistīta ar mesiāniskās personas atnākšanu, kuru sauc par Immānū-Ēlu. Immānū-Ēls nozīmē “Dievs ir ar mums” (skat., piemēram, Jesajas 7:14).
Stils
Prozas tekstam Jesajas 1–39 ir diezgan neitrāls stils.
Dzejas stils ir izteiksmīgs, spēcīgs un koncentrēts. Bieži vien ir lietota piepacelta, cēla valoda, izņemot gadījumus, kad pravietis atklāti un asi runā par nepareizībām.
Sarakstīšanas laiks
Pravietis Jesaja droši vien dzīvoja un pravietoja aptuveni 750.–700. g. pirms Kristus. Viņa runātie vārdi, iespējams, tika uzrakstīti un rediģēti nākamajā gadsimtā
Jesajas 40–55
Jesajas 40–55 atrodas otrais pravietojumu krājums.
Deiterojesaja
Jesajas grāmatas otrā daļa tiek piedēvēta kādam pravietim, kurš darbojās Bābeles trimdas laikā. Jesajas 40–55 var nosaukt arī par Deiterojesaju – “otro Jesaju”.
Deiterojesaju kā pravieti uzskata savā domā par radniecīgu Protojesajam. Viņa pravietojumi attiecas uz laiku, kad zudušas cerības un izredzes. Taču viņš paziņo, ka Dievs savus ļaudis atbrīvos no trimdas. Sava loma tajā (Jesajas 44:28–45:8) ir persiešu ķēniņam Kīram (601.–530. g. pirms Kristus). Atgriešanās savā zemē ir salīdzināta ar iziešanu no Ēģiptes, un tauta atkal sastapsies ar jaunu nākotni.
Pravietis aicina savus klausītājus neieslīgt apātijā. Bet atgriezties Jeruzālemē.
Tēmas
Svarīga tēma šajā daļā ir tāda, ka Israēla Dievs pilnīgi atšķiras no citiem dieviem. Viņš radīja pasauli un nosaka vēstures gaitu. Viņš atjaunos Israēlu goda stāvoklī, un tad viņi būs par gaismu citām tautām.
Šī tēma galvenokārt atrodama pravietojumos par Tā Kunga kalpu (skat., piemēram, Jesajas 42:1–9 un Jesajas 52:13–53:12).
Jaunajā Derībā šie teksti bieži vien tiek citēti, runājot par Jēzu.
Stils
Dzeja, kas atrodama 40.–55. nodaļā, uzrakstīta izteiksmīgā un cēlā stilā.
Sarakstīšanas laiks
Jesajas tradīcija attīstījās 6. un 5. gs. pirms Kristus. Tajā laikā grāmatai tika pievienotas lielas sadaļas, kas veido pamatu Jesajas 40–55 tekstam.
Šajās nodaļās ir komentēti notikumi, kas norisinājās 6. gs. otrajā pusē – laikā, kad sabruka Bābeles impērija un ķēniņš Kīrs nodibināja Persijas impēriju.
Jesajas 56–66
Jesajas 56–66 ietverts trešais pravietojumu krājums.
Tritojesaja
Jesajas grāmatas trešo daļu daudzi zinātnieki piedēvē dažādiem citiem sarakstītājiem, un tāpēc to var saukt par Tritojesaju jeb “trešo Jesaju”.
Citi domā, ka Jesajas 56.–66. nodaļai veido vienu vienību kopā ar Jesajas 40.–55. nodaļu, savukārt vēl citi zinātnieki uzskata, ka visa Jesajas grāmata (1.–66. nod.) pati par sevi ir viena vienība.
Saturs
Jesajas 56–66 atrodamie pravietojumi attiecas uz laiku, kad trimdinieki atgriežas no Bābeles. Jaunā nākotne nekļūst par īstenību, un trimdinieki saskaras ar daudzām grūtībām. Pravietojumi apgalvo, ka tam par iemeslu ir viņu nepareizais dzīvesveids. Tie aicina tautu būt godīgai un taisnīgai, ievērot sabatu un turpināt pienest ziedojumus, un lūgt Dievu.
Tajā pašā laikā pravietojumos uzsvērts tas, ka Dievs izpildīs savu solījumu, it īpaši solījumu, kas uzrakstīts Jesajas 60–62.
Sarakstīšanas laiks
Jesajas 56–66, iespējams, būtu datējama ar laika posmu pēc Bābeles trimdas.
Jesajas grāmata: sarakstīšanas laiks
Jesajas grāmatu veido teksta materiāli no dažādiem laika periodiem.
Sākuma stadija
Šī grāmata veidojusies no pravietojumiem, kurus Jesaja izteica par situāciju Jūdā 8. gs. pirms Kristus. Šos pravietojumus pierakstīja un vēlāk piemēroja jaunām situācijām. Vecie teksti tika no jauna interpretēti, rediģēti un paplašināti.
Izstrādes procesā, kad šie teksti kļuva par grāmatu, tie cieši saaudās ar Jūdas vēsturi. Grāmatā atrodamas daudzu vēsturisku notikumu pēdas no 8. līdz 5. gs. pirms Kristus.
Galīgā versija
Persijas impērijas periodā tika izveidots pašreizējās Jesajas grāmatas uzmetums. Pēc tam veica pēdējos papildinājumus un rediģēšanu, lai šī grāmata būtu vienots veselums.
No veciem teksta fragmentiem, to skatījumiem no citas perspektīvas un jauniem tekstiem tika izveidota viena vienota, izcila Jesajas grāmata. Savu galīgo formu tā sasniedza vēlīnā Persijas impērijas vai agrīnā hellēnisma periodā (apmēram 4. gs. pirms Kristus).
