Zaharijas grāmata ir vienpadsmitā no Divpadsmit praviešu grāmatām.
Grāmatas nosaukums
Grāmata ir nosaukta pravieša Zaharijas vārdā, bet Romas katoļu tradīcijā – vārdā Zaharijs. Saskaņā ar laika norādi grāmatas sākumā viņš pravietoja Jeruzālemē 520.–518. g. pirms Kristus. Tajā laikā persieši bija atņēmuši varu bābeliešiem. Daži no jūdu trimdiniekiem bija atgriezušies atpakaļ no Bābeles. Droši vien Zaharija, kurš piederēja pie priesteru ģimenes, bija viens no šiem trimdiniekiem. Viņš kopā ar savu laikabiedru Hagaju veltīja sevi Jeruzālemes Tempļa atjaunošanai. Zaharija ir pieminēts arī Ezras 5–6.
Saturs
Zaharijas grāmata vēstī par Dieva dusmām, kuras ievadīs jaunu laikmetu. Dievs atkal rūpēsies par saviem ļaudīm. Jeruzāleme un Jūda tiks atjaunota. Jūda atkal kļūs par Dieva tautu, bet apkārtējās naidīgās tautas tiks gāztas.
Galvenā loma grāmatā atvēlēta Jeruzālemei un pārbūvētajam templim.
Tēma
Zaharijas grāmatas galvenā tēma ir pārbūvētā Tempļa lielā nozīme. Atjaunotajai Jeruzālemei ir jābūt tai pilsētai, kurā valda Dievs, kura ir debesu pasaules centrs un miera vieta visām tautām.
Zaharijas 1–8
Zaharijas grāmatu var iedalīt divās daļās: Zaharijas 1–8 un Zaharijas 9–14. Pirmajā daļā ir uzrakstītas vīzijas un pravietojumi, kurus apņem stāstījums. Šeit atkārtoti izmantota formula: “saka Pulku Kungs”. Tādā veidā pravietis piešķir lielāku nozīmīgumu saviem izteikumiem.
Tēma
Galvenā tēma Zaharijas 1.–8. nodaļai ir Dieva uzticība savai tautai. Pēc trimdas beigām ļaudis ir vīlušies, jo patiesa Tempļa atjaunošana kavējas, kaut arī darbi pie tā tagad jau ir sākušies.
Zaharijas pravietojumos Dievs aicina klausītājus nožēlot grēkus un turpināt Viņam uzticēties. Viņš iedrošina tautu un sola, ka būs uzplaukuma periods.
Izkārtojums
Zaharijas 1–8 var iedalīt trīs daļās. Tās visas sākas ar norādi uz notikuma laiku:
- Zaharijas 1:1–6: oktobris/novembris 520. g. pirms Kristus. Lasītāji tiek aicināti atgriezties pie Dieva. Šīs daļas saturs atbilst pēdējās daļas saturam. Pravietis iedrošina ļaudis, apsolot, ka Dievs par viņiem parūpēsies un sniegs tiem prieku un laimi.
- Zaharijas 1:7–6:15: 15. februāris 519. g. pirms Kristus. Eņģelis attēlo un izskaidro astoņas vīzijas.
- Zaharijas 7:1–8:23: 7. decembris 518. g. pirms Kristus. Atskats pagātnē un iedrošinājums nākotnei. Tajā pašā laikā tas ir arī aicinājums turpināt Tempļa atjaunošanu un rīkoties taisnīgi.
Astoņas vīzijas
Zaharijas 1:7–6:15 atrodamās astoņas nakts vīzijas attiecas uz Dieva uzticību un viņa lielo apņēmību rūpēties par savu tautu. Pēc trimdas beigām tauta ir vīlusies. Patiesa atjaunošana kavējas, kaut arī tagad jau ir sākušies darbi, lai no jauna uzceltu templi.
Pravietis ļaudīm piedāvā pilnīgi jaunas nākotnes izredzes. Pasaules lielvaras tiks sakautas un būs pakļautas Israēlam.
Daudzi cilvēki dosies uz Jeruzālemi, lai tur kalpotu Dievam. Tajā pestīšanas dienā Ciānas kalns būs Dieva mājvieta pašā pasaules centrā. Tur kopā valdīs augstais priesteris un ķēniņš. Ļaudis no visām pasaules malām plūdīs uz turieni, lai palīdzētu atjaunot Jeruzālemes templi.
Hagaja grāmata
Iespējams, ka sākotnēji bija paredzēts, ka Hagaja grāmata un Zaharijas 1–8 veidos vienu kopīgu kompozīciju. Tekstiem ir daudz līdzīga, un tie būtu varējuši pastāvēt kā viena grāmata.
Zaharijas grāmatā uzrakstītās laika norādes labi atbilst pravieša Hagaja grāmatā atrodamajām.
Zaharijas 9–14
Zaharijas grāmatu var iedalīt divās daļās: Zaharijas 1–8 un Zaharijas 9–14. Grāmatas otrā daļa atšķiras no pirmās. Tā veidota no virknes pravietojumu, kurus neieskauj stāstījums.
Tēma
Grāmatas 9.–14 nodaļai nekad nav minēts pravieša Zaharijas vārds. Netiek apspriesta arī Tempļa pārbūve un citas vēsturiskas detaļas. Galvenā tēma šeit ir laimes un labklājības pilns laiks, kas iestāsies vēstures noslēgumā.
Izkārtojums
Zaharijas 9.–14. nodaļu var sadalīt divās daļās, no kurām katra sākas ar nosaukumu “Vēstījums”:
- Zaharijas 9–11 atrodas virkne ar pravietojumiem par to, kāda krāšņa nākotne sagaida Jūdu kā Dieva tautu. Dažādās tēmas vieno četri īsi poētiski fragmenti. Šajās nodaļās Dievs vada cīņu kā pasaules ķēniņš un savas tautas gans. Tautas vadītāji ir Dieva pārstāvji. Viņi tiek mudināti būt par labiem ganiem. Viņiem pat ir piedēvētas mesiāniskas iezīmes. No otras puses, alegorijā par ganiem (Zaharijas 11:4–17) mēs atrodam bargu kritiku par sliktiem vadītājiem.
- Zaharijas 12–14 atrodas virkne pareģojumu par laika beigām, kuros galvenās tēmas ir Jeruzālemes svētums un pārbūvētais templis. Šiem tekstiem piemīt apokaliptiskas iezīmes. Tos vairs nenodarbina doma par Jeruzālemes atjaunotajiem iedzīvotājiem, bet gan par Dieva valdīšanu pār visu pasauli. Tā sākas ar dramatiskām izmaiņām gan dabas spēkos, gan tautu vēsturē.
Zaharijas grāmata: sarakstīšanas laiks
Zaharijas grāmatā ir teksta materiāls no dažādiem gadsimtiem. Vecākais materiāls ir datēts ar sestā gadsimta beigām vai piekto gadsimtu pirms Kristus.
Šī grāmata kopumā radās tikai vēlīnākā laikā, iespējams, ka trešajā vai otrajā gadsimtā pirms Kristus.
Zaharijas 1–8
Šķiet, ka grāmatas pirmā daļa galvenokārt nāk tieši no pravieša bez lielas redakcionālās pārstrādes.
Šķiet, ka persiešu tirānija šajā grāmatas daļā bija nozīmīgs vēsturisks fakts, kuru var apkopot šādi: Dieva dusmas, kas izpaudās Bābeles trimdas formā, pavērs jaunu laikmetu un Dievs atkal rūpēsies par saviem ļaudīm.
Zaharijas 9–14
Grāmatas otrā daļa, iespējams, ir tekstu apkopojums no dažādiem laika posmiem, sākot ar 500.–200. g. pirms Kristus. Šo tekstu tēma ir Jeruzālemes un Jūdas kā Dieva tautas atjaunošana, kā arī naidīgo kaimiņu tautu pakļaušana. Turklāt šajā daļā ir ietverta virkne pravietisku izteikumu par notikumiem laika beigās, kuros galvenā loma ir Jeruzālemei un pārbūvētajam templim.
Divpadsmit pravieši
Zaharijas grāmata ir viena no Divpadsmit mazo praviešu grāmatām. Domājams, ka šīs divpadsmit grāmatas tika apkopotas ceturtajā vai trešajā gadsimtā pirms Kristus, lai izveidotu tā saukto Dodekapropetonu.
