1 Pēc tam es redzēju citu eņģeli nokāpjam no debesīm, tam bija liela vara, un zeme kļuva gaiša no viņa spožuma. 2 Viņš sauca spēcīgā balsī: "Kritusi, kritusi lielā Bābele! Tā kļuvusi par ļauno garu mājokli, par visu nešķīsto garu mitekli un par visu nešķīsto un ienīsto putnu mitekli. 3 Jo visas tautas ir dzērušas no viņas netiklības dusmu vīna, un pasaules ķēniņi ir piekopuši netiklību ar viņu, un pasaules tirgoņi ir kļuvuši bagāti no viņas lielā greznuma." 4 Es dzirdēju vēl citu balsi no debesīm saucam: "Izeita no viņas, Mana tauta, lai jums nebūtu dalības viņas grēkos un jūs neķertu viņas mocības. 5 Jo viņas grēku darbi sniedzas līdz debesīm, un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus. 6 Atmaksājiet tai, kā arī viņa atmaksājusi, un atdarait tai divkārt pēc viņas darbiem! Kausu, ko viņa pildījusi, pildait tai divkārt! 7 Kā viņa centās pēc goda un greznuma, tā atmaksājiet tai ar mokām un bēdām. Jo viņa saka savā sirdī: es sēdu ķēniņienes tronī, neesmu atraitne un sēru nekad neredzēšu. 8 Tādēļ viņas mokas nāks vienā dienā: nāve, sēras un bads, viņu sadedzinās ugunī; jo spēcīgs ir Kungs Dievs, kas viņu tiesājis. 9 Raudās un vaimanās par viņu pasaules valdnieki, kas ar viņu dzīvojuši netiklībā un kārumos, kad tie redzēs viņas liesmu dūmus; 10 attālus stāvēdami aiz bailēm no viņas mokām, tie sauks: vai! vai! lielā pilsēta, varenā pilsēta Bābele, vienā stundā sodība ir nākusi pār tevi! 11 Visas zemes tirgoņi raud un sēro par viņu, tāpēc ka neviens vairs nepērk viņu preces: 12 zeltu un sudrabu, dārgakmeņus un pērles, linu, audeklu un purpuru, zīdu un sarkanu audumu, dažādus tūjas kokus, dažādas ziloņkaula lietas, no dārga koka, vara, dzelzs un marmora darinātus priekšmetus; 13 arī kanēli, smaržeļļu, kvēpināmās un svaidāmās zāles, vīraku, vīnu, eļļu, smalkus miltus, kviešus, lopus, avis, zirgus un ratus, dzīvas miesas un cilvēku dvēseles. 14 Un augļi, pēc kuriem tava dvēsele kāroja, ir pagalam, visi dārgumi un krāšņumi tev zuduši, un tos nekad vairs neredzēt. 15 Veikalnieki, kas ar šām lietām tirgojās un kas no viņas kļuvuši bagāti, stāvēs attālus aiz bailēm no viņas mokām un raudādami un sērodami sacīs: 16 vai! vai! lielā pilsēta, kas bija tērpusies dārgā audeklā, purpurā un sarkanā audumā, kas bija rotaļājusies ar zeltu, dārgiem akmeņiem un pērlēm! Vienā stundā visa šī bagātība gājusi bojā! - 17 Visi stūrmaņi, laivinieki, jūrnieki un visi, kas darbojas uz jūras, stāvēja no tālienes 18 un sauca, redzēdami viņas liesmu dūmus: kur ir cita šai lielai pilsētai līdzīga? 19 Tie kaisīja pelnus uz savām galvām un brēca raudādami un sērodami: vai! vai! lielā pilsēta, kurā kļuvuši bagāti no viņas mantām visi kuģu īpašnieki. Vienā stundā tā ir izpostīta. 20 Priecājieties par to, debesis un svētie, apustuļi un pravieši, jo Dievs ir jūsu tiesu spriedis pār viņu. 21 Stiprs eņģelis pacēla akmeni dzirnakmens lielumā un meta to jūrā, sacīdams: "Tā ar spēku metīs Bābeli, lielo pilsētu, un tās nebūs nekad vairs. 22 Tavos mūros vairs nedzirdēs arfistu, spēlētāju, stabulnieku un bazūnētāju skaņas; tur nedarbosies vairs neviens amata meistars; tur nedzirdēs vairs dzirnakmeni rūcam. 23 Tavos mūros nespīdēs vairs sveces gaisma; tur nedzirdēs vairs līgavaiņa un līgavas prieka balsi, jo tavi tirgoņi bija visas zemes varenie: ar tavu burvību ir pieviltas visas tautas. 24 Viņā ir atrastas praviešu un svēto asinis un visu to, kas noslepkavoti virs zemes."
“Kritusi, kritusi lielā Bābele”
1 Pēc tam es ieraudzīju citu eņģeli nokāpjam no debesīm; tam bija milzīga vara, un zeme tika apgaismota no viņa godības spožuma. 2 Viņš iesaucās stiprā balsī:
“Ir kritusi lielā Bābele,
ir kritusi un tapusi par dēmonu mitekli,
par katra nešķīsta gara mitekli,
par mitekli katram nešķīstam putnam
un katram nešķīstam un nīstamam zvēram!
3 Jo visas tautas ir dzērušas
no viņas skurbā netiklības vīna
un zemes ķēniņi ar to piekopuši netiklību,
un zemes tirgotāji no viņas greznošanās kāres
ir tapuši bagāti.”
4 Un es dzirdēju vēl citu balsi no debesīm sakām:
“Izejiet, mani ļaudis, no tās,
lai jūs nebūtu līdzdalīgi viņas grēkos
un nesaņemtu viņas sodību,
5 jo viņas grēki ir sakrājušies līdz pat debesīm
un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus.
6 Apejieties ar viņu tāpat, kā viņa apgājās ar jums,
un atmaksājiet viņai divkārt pēc viņas darbiem!
Kausā, kurā viņa jauca vīnu, sajauciet viņai divtik!
7 Cik daudz viņa dzīvoja slavā un greznībā,
tik daudz dodiet viņai mocību un bēdu,
tādēļ ka savā sirdī viņa mēdza teikt:
te es sēžu, ķēniņiene, es neesmu atraitne,
un bēdas es nepiedzīvošu nekad.
8 Tādēļ vienā dienā nāks sodība pār viņu –
nāve un bēdas, un bads,
un viņa tiks sadedzināta ugunī,
jo varens ir Dievs Kungs,
kas viņu tiesājis.
9 Zemes ķēniņi, kas ar viņu bija piekopuši netiklību un dzīvojuši greznībā, raudās un vaimanās par viņu, kad redzēs viņas liesmu dūmus, tai sadegot. 10 Šausmu pārņemti par viņas mocībām, viņi stāvēs iztālēm un sauks:
vai! vai! lielā pilsēta,
Bābele, varenā pilsēta,
vienā stundā nāca sods pār tevi!
11 Zemes tirgotāji vaimanā un apraud viņu, jo neviens vairs nepērk viņu preces – 12 zeltu un sudrabu, dārgakmeņus un pērles, smalka lina audumu, purpura, zīda un tumšsarkanu audumu un visādus kvēpināmos kokus, ziloņkaula, cēlkoka, vara, dzelzs un marmora traukus, 13 kanēli, smaržvielas un kvēpināmās smaržzāles, mirres un vīraku, vīnu, olīveļļu un smalkus miltus, un labību, jūglopus un sīklopus, zirgus un ratus, un cilvēku miesas un dvēseles –,
14 augļi, ko tava dvēsele tīko, tev ir zuduši,
un viss greznais un spožais no tevis ir aizgājis,
un nekas no tā vairs nebūs atrodams.
15 Tirgotāji, kas tapuši no viņas bagāti, šausmu pārņemti par viņas mocībām, stāvēs iztālēm, raudās un vaimanās:
16 vai! vai! lielā pilsēta,
kas esi tērpta smalka lina, purpura un tumšsarkanā audumā,
greznota ar zeltu, dārgakmeņiem un pērlēm,
17 jo vienā mirklī tik liela bagātība ir pagalam.
Un ikviens kuģa stūrmanis un ikviens, kas tajā vietā kuģoja, – jūrnieki un visi tie, kuru darbs ir uz jūras, – nostājās iztālēm 18 un, redzēdami tās liesmu dūmus, sāka kliegt: kura pilsēta gan līdzinās šai lielajai pilsētai? 19 Un viņi kaisīja pelnus sev uz galvas un kliedza raudādami un vaimanādami:
vai! vai! lielā pilsēta! –
visi, kam piederēja kuģi uz jūras, kļuva bagāti no tās augstajām cenām –
vienā mirklī tā ir pagalam.
20 Priecājieties par viņu, debesis,
svētie un apustuļi, un pravieši,
jo Dievs ir spriedis viņai tiesu jūsu dēļ.”
21 Tad kāds stiprs eņģelis pacēla akmeni, līdzīgu lielam dzirnakmenim, un iemeta jūrā, teikdams:
“Tāpat ar sparu zemē tiks notriekta lielā pilsēta Bābele,
un tā vairs nebūs atrodama.
22 Un tevī neskanēs vairs
cītaristu, dziedātāju, stabulētāju un taurētāju skaņas,
un neviens amata meistars
vairs nebūs tevī atrodams,
un dzirnavu troksnis
vairs nebūs tevī dzirdams,
23 lāpas gaisma
vairs nespīdēs tevī,
un neatskanēs tevī
līgavaiņa un līgavas balss.
Tavi tirgotāji bija zemes varenie,
un ar tavām burvestībām tika maldinātas visas tautas.
24 Šajā pilsētā ir izlietas praviešu un svēto asinis
un visu uz zemes nokauto asinis.”
