Dieva žēlastība un Israēla nepateicība
1 Alelujā! Teiciet To Kungu, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! 2 Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un pienācīgi paust visu Viņa teicamo veikumu slavu? 3 Svētīgi tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību vienumēr! 4 Piemini mani, Kungs, pēc Sava labā prāta uz Savu tautu un nāc pie manis ar Savu palīdzību, 5 ka redzam labumu parādāmies Tavos izredzētajos, ka priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lepojamies ar savu piederību pie Tavas izredzētās tautas! 6 Mēs esam grēkojuši līdz ar mūsu tēviem, esam noziegušies, mēs bijām bezdievīgi. 7 Mūsu tēvi Ēģiptes zemē neievēroja Tavus brīnuma darbus, viņi aizmirsa Tavu lielo žēlastību un bija nepaklausīgi pie jūras, pie Niedru jūras. 8 Bet Viņš tiem palīdzēja Sava Vārda dēļ, lai parādītu Savu lielo varu. 9 Viņš apsauca Niedru jūru, tā kļuva sausa, un Viņš vadīja viņus caur dziļumiem kā pa sausu zemi. 10 Tā Viņš izglāba viņus no vajātāju varas un atsvabināja no ienaidnieka rokas. 11 Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, nepalika no tiem pie dzīvības it neviens. 12 Tad viņi ticēja Viņa vārdiem, viņi teica dziesmās Viņa slavu. 13 Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis. 14 Viņi krita kārībās tuksnesī un kārdināja Dievu tuksnešainos klajumos. 15 Dievs apmierināja viņiem viņu kārību, bet uzsūtīja viņu dzīvībām sērgu. 16 Viņi apskauda nometnē Mozu un Āronu, Tā Kunga svētītos. 17 Tad atvērās zeme un aprija Datanu un aizrāva zemē Abirāma biedrus. 18 Uguns iedegās viņu barā, un liesmas sadedzināja bezdievīgos. 19 Viņi darināja Horebā teļu un zemojās šī tēla priekšā, 20 un tā apmainīja savu Dieva godību pret lopa tēlu, vērša, kas ēd zāli. 21 Viņi aizmirsa Dievu, savu glābēju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē, 22 brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie Niedru jūras. 23 Tad Viņš bija nodomājis viņus iznīcināt, ja nebūtu Mozus, Viņa izraudzītais, par viņiem iestājies Viņa priekšā, lai novērstu Viņa dusmas un glābtu viņus no nāves. 24 Viņi nepriecājās par skaisto zemi un neticēja Viņa vārdam, 25 bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij. 26 Tad Viņš pacēla pret viņiem Savu roku, lai viņus nomaitātu tuksnesī, 27 lai nomāktu viņus tautu starpā un viņus izkaisītu pa dažādām zemēm. 28 Tad viņi pieķērās Baalam-Peoram un ēda elkiem nesto ziedojumu gaļu, 29 un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem. Kad izcēlās sērga viņu starpā, 30 tad cēlās Pinehass un tiesāja, un sērga mitējās. 31 Tas viņam tapa pielīdzināts par nopelnu uz bērnu bērniem mūžīgi. 32 Tad ļaudis Viņu apkaitināja pie strīdus ūdens, un Mozum bija jāpiedzīvo viņu dēļ ļaunums, 33 jo viņi, pretodamies Viņa Garam, sarūgtināja viņa sirdi, un viņš teica neapdomīgus vārdus ar savām lūpām. 34 Viņi arī neizdeldēja tautas, kā Tas Kungs viņiem bija pavēlējis, 35 bet sajaucās ar citām tautām, piesavinājās viņu dzīves veidu 36 un kalpoja viņu elkiem, un tie kļuva viņiem par slazda valgu. 37 Savus dēlus un savas meitas viņi upurēja ļauniem gariem 38 un izlēja nenoziedzīgas asinis - savu dēlu un savu meitu asinis, ko viņi upurēja Kānaānas elkiem: tā tapa zeme negodā likta ar asinsgrēkiem. 39 Tā viņi kļuva nešķīsti ar saviem darbiem un atkrita no Tā Kunga ar savu dzīves veidu. 40 Tad iedegās Tā Kunga dusmas pret Viņa tautu, un Viņam bija riebums pret Savu mantojumu; 41 Viņš nodeva tos citu tautu rokās, un viņu nīdēji un ienaidnieki valdīja pār viņiem. 42 Viņu ienaidnieki spaidīja un nomāca viņus un pakļāva galīgi viņus savai varai. 43 Viņš izglāba viņus vairākkārt, taču viņi kaitināja Viņu ar savu pretestīgo sirdsprātu un panīka vēl vairāk savu noziegumu dēļ. 44 Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un uzklausīja viņu piesaukšanu 45 un pieminēja Savu derību ar viņiem aiz Savas lielās žēlastības, 46 tā ka viņi atrada līdzcietību visos, kas viņus turēja gūstā. 47 Palīdzi mums, Kungs, mūsu Dievs, un pulcē mūs atkal kopā - no tām citām tautām, lai varam pateicībā slavēt Tavu svēto Vārdu un būt laimīgi savā lepnumā, ka drīkstam daudzināt Tavu slavu! 48 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! Un visa tauta lai saka: "Āmen! Alelujā!"
Dieva žēlastība un Israēla nepateicība
1 Slavējiet Kungu!
Pateicieties Kungam, jo viņš ir labs,
jo viņa žēlastība uz mūžiem!
2 Kas spēs izstāstīt Kunga varenos darbus,
izsacīt visu viņa slavu?
3 Svētīti, kas spriež taisnu tiesu,
kas vienmēr rīkojas taisnīgi!
4 Kad lolosi savu tautu, Kungs, atceries mani,
kad glābsi viņus, pamani arī mani –
5 lai redzu, cik labi tiem, ko tu izredzējis,
lai priecājos ar tavu tautu,
lai lepojos kopā ar tiem,
ko tu mantojis!
6 Mēs grēkojām kopā ar saviem tēviem,
mēs noziedzāmies un darījām negantību.
7 Mūsu tēvi Ēģiptē neņēma vērā tavus brīnumus,
aizmirsa, cik liela tava žēlastība,
sadumpojās pie jūras, pie Niedru jūras.
8 Viņš tos izglāba sava vārda dēļ –
lai visi zina viņa varenību.
9 Viņš rāja Niedru jūru, un tā izsusēja,
viņš veda tos cauri dzelmei kā tuksnesim.
10 Viņš izglāba tos no pretinieka rokām
un izpirka no naidnieka rokām.
11 Ūdeņi apklāja viņu naidniekus –
neviens no tiem nepalika pāri.
12 Tad viņi ticēja viņa vārdiem,
dziedāja viņam slavu.
13 Ātri tie aizmirsa viņa darbus,
tie negaidīja viņa padomu,
14 kārums pārņēma tos tuksnesī,
tie pārbaudīja Dievu tukšatnē –
15 un viņš tiem deva, ko tie lūdza,
tad uzsūtīja tiem kārnuma kaiti.
16 Tie kļuva skaudīgi uz Mozu nometnē,
uz Āronu, Kungam nošķirto, –
17 tad vērās zeme un aprija Dātānu
un apklāja Abīrāma saimi,
18 un uguns iedegās viņu vidū,
liesma sadedzināja ļaundarus!
19 Tie Horebā taisīja teļu un pielūdza lietu tēlu,
20 tie izmija savu godību pret vērša attēlu –
parasta vērša, kas zāli ēd!
21 Tie aizmirsa Dievu, savu Glābēju,
kas darījis diženas lietas Ēģiptē,
22 brīnumus Hāma zemē,
varenus darbus pie Niedru jūras!
23 Tad viņš teica, ka viņš tos iznīcinās, –
ja nebūtu Mozus, viņa izredzētais,
stājies pret viņu kā mūra plaisā,
novērsis viņa naidu, ka viņš tos neizdeldē!
24 Tie nonicināja tīkamo zemi,
tie nenoticēja viņa vārdam,
25 tie kurnēja savās teltīs,
tie neklausīja Kunga balsij!
26 Tad viņš pacēla roku pret tiem,
lai nosviestu tos tuksnesī
27 un izsviestu viņu sēklu starp tautām,
un izkaisītu tos visās zemēs.
28 Tie uzņēmās Baal-Peora jūgu
un ēda, kas upurēts nedzīviem dieviem, –
29 tā tie aizsvīla viņa dusmas,
un starp viņiem izpletās sērga.
30 Tad cēlās Pinhāss par vidutāju,
un sērga tika apturēta –
31 tas ieskaitīts viņam par taisnības darbu
audžu audzēs uz mūžiem.
32 Tie aizdeva dusmas pie Merības ūdens,
un Mozum misējās viņu dēļ –
33 tie sarūgtināja viņa garu,
ka viņš runāja, neapsvēris vārdus!
34 Tie neiznīcināja tautas,
kā Kungs tiem licis,
35 bet jaucās ar tautām
un mācījās darīt, kā tās dara.
36 Viņi kalpoja to elkiem –
tie kļuva viņiem par slazdu.
37 Viņi upurēja savus dēlus un meitas gariem,
38 viņi izlēja nevainīgas asinis –
savu dēlu un meitu asinis,
kurus tie upurēja Kanaānas elkiem,
un sagandēja zemi asinīm,
39 tie apgānījās, tā darīdami,
un atkāpās, tā rīkodamies!
40 Tad apskaitās Kungs pret savu tautu –
viņa mantojums viņam rieba,
41 un viņš tos atdeva tautu rokās,
un pār tiem valdīja tie, kas tos nīda,
42 un tos apspieda viņu naidnieki
un paņēma savā varā!
43 Daudz reižu viņš tos glāba,
bet tie dumpojās pret viņu
un tika pazemoti savas apgrēcības dēļ.
44 Bet viņš uzlūkoja viņu postu,
kad dzirdēja tos brēcam,
45 viņš atcerējās savu derību ar tiem,
saudzēja tos, jo liela viņa žēlastība, –
46 viņš darīja visus to gūstītājus līdzjūtīgus!
47 Glāb mūs, Kungs, mūsu Dievs,
sapulcē mūs no tautu vidus,
lai pateicamies tavam svētajam vārdam
un ar lepnumu tevi slavējam!
48 Slavēts lai Kungs, Israēla Dievs,
no mūžības līdz mūžībai!
Un visa tauta teica: patiesi!
Slavējiet Kungu!
