1 To sacījis, Jēzus ar Saviem mācekļiem aizgāja pāri Kidronas strautam; tur bija dārzs. Tanī Viņš un Viņa mācekļi iegāja. 2 Bet arī Jūda, Viņa nodevējs, zināja šo vietu, jo Jēzus ar Saviem mācekļiem tur daudzreiz bija bijuši kopā. 3 Tad nu Jūda, paņēmis kareivju nodaļu un augsto priesteru un farizeju sulaiņus, ierodas tur ar lāpām, lukturiem un ieročiem. 4 Zinādams visu, kam jānāk pār Viņu, Jēzus izgāja tiem pretim un sacīja: "Ko jūs meklējat?" 5 Tie atbildēja Viņam: "Jēzu Nacarieti." Viņš tiem saka: "Es tas esmu." Bet arī Viņa nodevējs Jūda stāvēja pie viņiem. 6 Kad nu Viņš teica: Es tas esmu, - tie atkāpās un nokrita pie zemes. 7 Tad Viņš vēlreiz viņus jautāja: "Ko jūs meklējat?" Un tie atbildēja: "Jēzu Nacarieti." 8 Jēzus atbildēja: "Es jums esmu sacījis, ka Es tas esmu; ja jūs Mani meklējat, tad lai šie aiziet!" 9 Tā piepildījās vārdi, ko Viņš bija teicis: "No tiem, ko Tu Man esi devis, Es nevienam neesmu ļāvis iet bojā." 10 Tad Sīmanis Pēteris, kam bija zobens, izvilka to, cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi. Bet kalpa vārds bija Malhs. 11 Tad Jēzus sacīja Pēterim: "Bāz zobenu makstī! Vai tad Man nedzert to biķeri, ko Mans Tēvs Man ir nolicis?" 12 Pēc tam kareivji līdz ar virsnieku un jūdu sulaiņiem saņēma Jēzu, sasēja To 13 un aizveda papriekš pie Annas, jo tas bija sievastēvs Kajafam, tā gada augstajam priesterim. 14 Bet Kajafa bija tas, kas jūdiem bija devis padomu, ka esot pareizi, ka viens cilvēks mirst, ja to prasa tautas labums. 15 Bet Jēzum sekoja Sīmanis Pēteris un vēl viens māceklis. Šis māceklis augstajam priesterim bija pazīstams un iegāja līdz ar Jēzu augstā priestera pilī. 16 Bet Pēteris palika ārpusē pie durvīm stāvot. Tad otrs māceklis, kas augstajam priesterim bija pazīstams, iznāca ārā, runāja ar durvju sargu un ieveda Pēteri iekšā. 17 Tad kalpone, kas sargāja durvis, saka Pēterim: "Vai arī tu nepiederi pie šī cilvēka mācekļiem?" Bet viņš saka: "Nepiederu." 18 Tur stāvēja kalpi un sulaiņi, kas no oglēm bija sakūruši uguni un sildījās, jo bija auksts; bet arī Pēteris bija nostājies pie viņiem un sildījās. 19 Pa to laiku augstais priesteris vaicāja Jēzum par Viņa mācekļiem un par Viņa mācību. 20 Jēzus viņam atbildēja: "Es pilnīgi atklāti esmu runājis pasaules priekšā; Es pastāvīgi esmu mācījis sinagogā un Templī, kur sanāk visi jūdi, un neko neesmu runājis slepeni. 21 Ko tu Mani jautā? Jautā tiem, kas dzirdējuši, ko Es uz tiem esmu runājis; tie zina, ko Es esmu teicis." 22 Kad Viņš to bija teicis, viens no sulaiņiem, kas tur stāvēja, Jēzum iesita vaigā, sacīdams: "Vai Tu tā atbildi augstajam priesterim?" 23 Jēzus viņam atbildēja: "Ja Es nepareizi esmu runājis, tad pierādi, ka tas bija nepareizi; bet, ja Es esmu runājis pareizi, ko tu Mani sit?" 24 Tad Anna Viņu sasietu sūtīja pie augstā priestera Kajafas. 25 Bet Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās. Tie viņam sacīja: "Vai arī tu nepiederi pie Viņa mācekļiem?" Bet viņš liedzās un sacīja: "Nē." 26 Viens no augstā priestera kalpiem, radinieks tam, kam Pēteris bija nocirtis ausi, vēl saka: "Vai es tevi neredzēju pie Viņa dārzā?" 27 Tad Pēteris atkal liedzās; un tūdaļ gailis dziedāja. 28 No Kajafas tie Jēzu ved uz pārvaldnieka pili. Bija agrs rīts. Paši tie neiegāja pārvaldnieka pilī, lai neapgānītos, bet varētu ēst Pashā jēru. 29 Tad Pilāts iznāca pie tiem ārā un teica: "Kādu sūdzību jūs ceļat pret šo cilvēku?" 30 Tie atbildēja viņam: "Ja Viņš nebūtu ļaundaris, mēs Viņu nebūtu tev nodevuši." 31 Tad Pilāts viņiem sacīja: "Ņemiet jūs Viņu un tiesājiet Viņu pēc sava likuma!" Jūdi viņam sacīja: "Mums nav tiesību nevienu nonāvēt." 32 Tā sāka piepildīties Jēzus vārdi, ko Viņš bija teicis par to, kādā nāvē Viņam bija mirt. 33 Tad Pilāts atkal iegāja savā pilī, iesauca Jēzu iekšā un sacīja Viņam: "Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?" 34 Jēzus atbildēja: "Vai tu to saki no sevis, jeb vai citi tev par Mani stāstījuši?" 35 Pilāts atbildēja: "Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un augstie priesteri man Tevi ir nodevuši. Ko Tu esi darījis?" 36 Jēzus atbildēja: "Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja Mana valstība būtu no šīs pasaules, mani sulaiņi cīnītos par to, lai Es nekristu jūdu rokās. Bet nu Mana valstība nav no šejienes." 37 Tad Pilāts Viņam sacīja: "Tad Tu tomēr esi Ķēniņš?" Jēzus atbildēja: "Tu pareizi saki, Es esmu Ķēniņš. Tāpēc Es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi." 38 Pilāts Viņam saka: "Kas ir patiesība?" Un, to sacījis, viņš atkal izgāja ārā pie jūdiem un saka viņiem: "Es nekādas vainas pie Viņa neatrodu. 39 Bet jums ir paradums, ka es jums Pashā vienu atlaižu. Vai jūs gribat, ka es jums atlaižu Jūdu ķēniņu?" 40 Tad viņi atkal brēca: "Ne Šo, bet Barabu!" Bet Baraba bija laupītājs.
Jēzus tiek nodots un apcietināts
(Mt 26:47–56Mk 14:43–50Lk 22:47–53)1 To teicis, Jēzus kopā ar saviem mācekļiem devās pāri Kidronas strautam; tur bija dārzs, kur viņš un viņa mācekļi iegāja. 2 Arī viņa nodevējs Jūda šo vietu zināja, jo Jēzus kopā ar saviem mācekļiem tur bieži bija pulcējušies. 3 Tad nu Jūda nāk uz turieni un ved sev līdzi karavīru nodaļu un arī virspriesteru un farizeju sūtītos sargus ar lāpām, lukturiem un ieročiem. 4 Bet Jēzus, zinādams visu, kas nāks pār viņu, izgāja pie tiem un jautāja: “Ko jūs meklējat?” 5 Tie viņam atbildēja: “Nācarieti, Jēzu.” Viņš tiem sacīja: “ES ESMU.” Arī Jūda, viņa nodevējs, stāvēja kopā ar tiem. 6 Kad viņš sacīja: ES ESMU, – tie kāpās atpakaļ un krita pie zemes. 7 Tad viņš tiem jautāja atkal: “Ko jūs meklējat?” Tie sacīja: “Nācarieti, Jēzu.” 8 Jēzus atbildēja: “Es jums teicu, ka ES ESMU. Ja jūs meklējat mani, tad šiem ļaujiet iet,” – 9 lai piepildītos vārdi, ko viņš bija teicis: “No tiem, kurus tu man esi devis, es neesmu pazudinājis nevienu.” 10 Tad Sīmanis Pēteris, kam bija zobens, izvilcis to, cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi. Šī kalpa vārds bija Malhs. 11 Jēzus Pēterim sacīja: “Liec zobenu makstī. Vai tad es nedzeršu to biķeri, ko Tēvs man ir devis?”
Jēzus augstā priestera priekšā
(Mt 26:57–58Mk 14:53–54Lk 22:54)12 Tad kareivji ar savu virsnieku un jūdi, sargi, saņēma Jēzu, sasēja viņu 13 un aizveda vispirms pie Hanna; tas bija sievastēvs Kajafam, kurš tajā gadā bija augstais priesteris. 14 Kajafa bija tas, kurš jūdiem bija devis padomu: ir labāk, ja viens cilvēks mirst par tautu.
Pēteris noliedz Jēzu
(Mt 26:69–70Mk 14:66–68Lk 22:55–57)15 Sīmanis Pēteris un vēl viens māceklis sekoja Jēzum. Šis māceklis bija pazīstams augstajam priesterim, un viņš iegāja līdz ar Jēzu augstā priestera pagalmā. 16 Bet Pēteris palika stāvam ārā pie vārtiem. Tad otrs māceklis, kas bija pazīstams augstajam priesterim, iznāca ārā un, parunājis ar vārtu sargātāju, ieveda Pēteri iekšā. 17 Kalpone, vārtu sargātāja, Pēterim sacīja: “Vai tik tu arī neesi no šī cilvēka mācekļiem?” Viņš atbildēja: “Neesmu.” 18 Bet kalpi un sulaiņi, sakūruši no oglēm ugunskuru, stāvēja un sildījās, jo bija auksts; un arī Pēteris piestājās pie tiem un sildījās.
Augstais priesteris pratina Jēzu
(Mt 26:59–66Mk 14:55–64Lk 22:66–71)19 Tikmēr augstais priesteris izjautāja Jēzu par viņa mācekļiem un par viņa mācību. 20 Jēzus tam atbildēja: “Es pasaulē esmu runājis atklāti. Es vienmēr esmu mācījis sinagogā un templī, kur sanāk kopā visi jūdi, un neko neesmu runājis slepenībā. 21 Kādēļ tu jautā man? Jautā tiem, kas ir dzirdējuši, ko es viņiem esmu runājis. Redzi, tie zina, ko es esmu teicis.” 22 Kad viņš to runāja, viens no sargiem, kas turpat stāvēja, iesita Jēzum pa seju, sacīdams: “Vai tā tu atbildi augstajam priesterim?!” 23 Jēzus viņam teica: “Ja es esmu runājis aplam, tad pierādi, ka aplam; bet, ja pareizi, tad kādēļ tu mani sit?” 24 Tad Hanns viņu sasietu aizsūtīja pie augstā priestera Kajafas.
Pēteris vēlreiz noliedz Jēzu
(Mt 26:71–75Mk 14:69–72Lk 22:58–62)25 Sīmanis Pēteris stāvēja pie uguns un sildījās. Tad tie viņam jautāja: “Vai tu arī neesi no viņa mācekļiem?” Viņš liedzās, teikdams: “Neesmu!” 26 Viens no augstā priestera kalpiem, radinieks tam, kuram Pēteris bija nocirtis ausi, sacīja: “Vai tad es tevi neredzēju kopā ar viņu dārzā?” 27 Pēteris atkal liedzās, un tūdaļ iedziedājās gailis.
Jēzus Pilāta priekšā
(Mt 27:1–2Mk 15:1–5Lk 23:1–5)28 Tad no Kajafas tie veda Jēzu uz pārvaldnieka pili. Bija jau rīts. Paši viņi negāja pārvaldnieka pilī, lai neapgānītos un lai varētu ēst Pashas jēru. 29 Pilāts izgāja pie tiem ārā un jautāja: “Par ko jūs apsūdzat šo cilvēku?” 30 Tie viņam atbildēja: “Ja šis nebūtu ļaundaris, vai tad mēs būtu viņu tev nodevuši?” 31 Pilāts tiem sacīja: “Tad ņemiet viņu jūs un tiesājiet pēc sava likuma.” Jūdi viņam atbildēja: “Mums nav ļauts nevienu nonāvēt,” – 32 lai piepildītos Jēzus vārdi, ko viņš bija sacījis, norādīdams, kādā nāvē viņam būs jāmirst. 33 Tad Pilāts atkal iegāja pilī, pasauca Jēzu un viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” 34 Jēzus atbildēja: “Vai tu saki pats no sevis, vai to tev par mani sacījuši citi?” 35 Pilāts viņam teica: “Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un virspriesteri man tevi ir nodevuši. Ko tu esi izdarījis?” 36 Jēzus atbildēja: “Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, mani kalpi būtu cīnījušies, lai es netiktu jūdiem nodots. Bet mana valstība nav no šejienes.” 37 Tad Pilāts viņam jautāja: “Tad tomēr tu esi Ķēniņš?” Jēzus atbildēja: “Tu saki, ka es esmu Ķēniņš. Es esmu dzimis un esmu pasaulē nācis tādēļ, lai liecinātu patiesību. Katrs, kas ir no patiesības, dzird manu balsi.” 38 Tad Pilāts viņam sacīja: “Kas ir patiesība?”
Jēzum piespriež nāves sodu
(Mt 27:15–31Mk 15:6–20Lk 23:13–25)To pateicis, viņš atkal izgāja pie jūdiem un tiem sacīja: “Es pie viņa nekādas vainas neatrodu. 39 Jums ir paradums, ka uz Pashas svētkiem es jums kādu atlaižu. Vai gribat, es jums atlaidīšu jūdu Ķēniņu?” 40 Tad tie atkal sāka kliegt, saukdami: “Šo ne, bet Barabu!” Šis Baraba bija laupītājs.
