1 Cedekija bija divdesmit vienu gadu vecs, kad viņš kļuva par ķēniņu, un valdīja vienpadsmit gadus Jeruzālemē. Viņa mātes vārds bija Hamutala, un viņa bija Jeremijas meita no Libnas. 2 Viņš darīja, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, tāpat kā Jojakīms. 3 Aiz Tā Kunga dusmām tad notika, ka Tas Kungs atstūma Jeruzālemi un Jūdu no Sava vaiga. Kad Cedekija atkrita no Bābeles ķēniņa - 4 un tas notika viņa valdīšanas devītā gada desmitā mēneša desmitajā dienā, tad Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars nāca pats ar visu savu karaspēku pret Jeruzālemi, ielenca pilsētu un uzcēla ap to visapkārt nocietinājumus. 5 Tā pilsēta palika ielenkta līdz Cedekijas valdīšanas vienpadsmitajam gadam. 6 Ceturtā mēneša devītajā dienā, kad stiprs bads plosījās pilsētā un arī zemes iedzīvotājiem nebija vairs maizes, 7 tad ienaidnieks ielauzās pilsētā un visi karavīri bēga un atstāja pilsētu naktī pa vārtiem starp abiem mūriem pie ķēniņa dārza un izgāja klajumā, kamēr kaldeji vēl ielenca visapkārt pilsētu. Izbēgušie pagriezās tad virzienā uz Jordānas līdzenumu. 8 Taču kaldeju karaspēks dzinās ķēniņam pakaļ un panāca Cedekiju Jērikas klajumos, kur viņa karaspēks izklīda un to atstāja. 9 Kaldeji saņēma ķēniņu gūstā un veda to pie Bābeles ķēniņa Riblā, Hamatas novadā, un ķēniņš sprieda tiesu pār viņu. 10 Bābeles ķēniņš lika nogalināt Cedekijas dēlus viņa acu priekšā un visus Jūdas lielkungus Riblā. 11 Cedekijam viņš lika izdurt acis, to saistīt važās un vest uz Bābeli, kur viņš palika cietumā līdz savas nāves dienai. 12 Piektā mēneša desmitajā dienā - tas bija Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara deviņpadsmitais valdīšanas gads - Nebusaradans, kas bija Bābeles ķēniņa miesassardzes virspavēlnieks, iegāja Jeruzālemē 13 un nodedzināja Tā Kunga namu un ķēniņa pili, un visus pilsētas namus, it īpaši lielos namus, viņš lika iznīcināt ar uguni. 14 Viss kaldeju karaspēks, kas atradās miesassardzes virspavēlnieka vadībā, nojauca visus mūrus ap Jeruzālemi. 15 Tad Nebusaradans, miesassardzes virspavēlnieks, aizveda gūstā zemas kārtas ļaudis un to tautas daļu, kas vēl bija palikusi pilsētā, un bēgļus, kas bija pārgājuši pie Bābeles ķēniņa, un atlikušos darba ļaudis. 16 Bet no zemās kārtas ļaudīm Nebusaradans, miesassardzes priekšnieks, atstāja vienu daļu kā vīna dārzniekus un zemes kopējus. 17 Bet vara stabus pie Tā Kunga nama, sēdekļus un lielo vara jūru, kas bija Tā Kunga namā, kaldeji nojauca un aizveda visu metālu uz Bābeli. 18 Arī katlus, lāpstas, dakts nažus, karotes, slakāmos kausus un visus metāla rīkus, ko lietoja pie kalpošanas, tie aizveda projām. 19 Miesassardzes priekšnieks paņēma arī visas bļodas, kvēpināmos traukus, slakāmos kausus, podus, lukturus, kausus un kannas, visu, kas bija no tīra zelta un sudraba. 20 Vara no abiem stabiem, no lielās vara jūras un no divpadsmit vēršu tēliem zem tās un no sēdekļiem, ko ķēniņš Salamans bija licis darināt Tā Kunga namam, bija tik daudz, ka tas nebija nosverams. 21 Stabi bija astoņpadsmit olekšu augsti, un divpadsmit olekšu gara aukla aptvēra stabu; stabu sienu biezums bija četri pirksti, stabs bija vidū tukšs. 22 Uz stabiem bija vara uzgaļa rotājums, piecas olektis augsts, un izgreznojumi un granātāboli bija visapkārt ap rotājumu, visi no vara. Tādi bija abi stabi, un arī abiem bija granātāboli. 23 Deviņdesmit seši granātāboli karājās gaisā, bet visu granātābolu vienam pinuma darinājumam visapkārt bija simts. 24 Miesassardzes priekšnieks apcietināja augsto priesteri Seraju, priesteri Cefanju un trīs sliekšņu sargus. 25 No pilsētas viņš apcietināja kādu augstu ķēniņa darbinieku, kas bija bijis karavīru virspavēlnieks, un septiņus vīrus no tiem, kas bija piederējuši pie pašas tuvākās ķēniņa pavadonības un kas bija atrasti pilsētā, arī karavadoņa rakstvedi, kas bija iesaucis lauku ļaudis karadienestā, un sešdesmit vīru no lauku ļaudīm, kas gadījās pilsētā. 26 Šos visus miesassardzes priekšnieks Nebusaradans apcietināja un aizveda pie Bābeles ķēniņa Riblā. 27 Bābeles ķēniņš lika tos Riblā, Hamatas novadā, sodīt ar nāvi. Tā izveda Jūdu no viņa zemes. 28 Šis ir to cilvēku skaits, kurus Nebukadnēcars izveda savas valdīšanas septītajā gadā - trīs tūkstošus divdesmit trīs jūdus; 29 astoņpadsmitajā Nebukadnēcara valdīšanas gadā - astoņi simti trīsdesmit divus no Jeruzālemes; 30 divdesmit trešajā Nebukadnēcara valdīšanas gadā miesassardzes virspavēlnieks Nebusaradans aizveda septiņi simti četrdesmit piecus jūdus; pavisam četri tūkstoši seši simti cilvēku. 31 Bet pēc trīsdesmit septiņiem Jūdas ķēniņa Jojahīma gūstniecības gadiem divpadsmitā mēneša divdesmit piektajā dienā Bābeles ķēniņš Evils-Merodahs savas valdīšanas sākumā apžēloja Jojahīmu un atsvabināja to no cietuma. 32 Viņš runāja ar to draudzīgi un ierādīja viņam krēslu augstāk par to ķēniņu krēsliem, kas bija pie viņa Bābelē. 33 Viņš drīkstēja pārmainīt savas cietumnieka drēbes un ēda pie ķēniņa galda visu laiku, kamēr viņš vēl bija dzīvs. 34 Bābeles ķēniņš deva viņam arī pastāvīgu uzturu, ikdienas devu, dienu no dienas līdz viņa nāvei, kamēr viņš dzīvoja.
Atskats uz Jeruzālemes krišanu
(2Ķēn 24:18–25:262L 36:11–20Jer 39:1–10)1 Cedekija kļuva par ķēniņu divdesmit viena gada vecumā un valdīja Jeruzālemē vienpadsmit gadus. Viņa mātes vārds bija Hamūtala, Jeremijas meita, no Libnas. 2 Viņš darīja to, kas ļauns Kunga acīs, gluži kā bija darījis Jehojākīms. 3a Tā notika ar Jeruzālemi un Jūdu Kunga dusmu dēļ – viņš padzina tos projām no sevis.
3b Bet Cedekija sadumpojās pret Bābeles ķēniņu. 4 Un viņa valdīšanas devītajā gadā, desmitajā mēneša dienā, Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars ar visu savu karaspēku nāca pret Jeruzālemi, aplenca to un uzcēla tai visapkārt aplenkuma valni. 5 Pilsēta bija aplenkumā līdz ķēniņa Cedekijas vienpadsmitajam gadam.
6 Un ceturtajā mēnesī, mēneša devītajā dienā, pilsētā pieņēmās spēkā bads un vienkāršajiem ļaudīm vairs nebija maizes. 7 Tad kaldieši ielauzās pilsētā, un visi karavīri bēga un naktī pameta pilsētu pa ķēniņa dārza ceļu caur vārtiem starp abiem mūriem un devās projām pa klajumu ceļu. 8 Un kaldiešu karaspēks dzinās pakaļ ķēniņam un panāca Cedekiju Jērikas klajumos, bet viss viņa karaspēks aizklīda projām. 9 Un tie saņēma ķēniņu ciet un aizveda pie Bābeles ķēniņa uz Riblu, Hamātas zemē, un viņš teica tam spriedumu. 10 Un Bābeles ķēniņš nokāva Cedekijas dēlus viņa acu priekšā, un Riblā nokāva arī visus Jūdas augstmaņus. 11 Viņš laupīja Cedekijam acugaismu un sasēja viņu dzelzs važās, un Bābeles ķēniņš aizveda viņu uz Bābeli un ielika viņu soda namā līdz viņa nāves dienai.
12 Un piektajā mēnesī, mēneša desmitajā dienā – tas bija Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara deviņpadsmitais valdīšanas gads – nāca sardzes vadonis Nebūzaradāns, kas bija Bābeles ķēniņa dienestā Jeruzālemē. 13 Viņš nodedzināja Kunga namu, ķēniņa namu un visus Jeruzālemes namus, visus lielos namus viņš ar uguni nodedzināja! 14 Kaldiešu karaspēks, kas bija pakļauts sardzes vadonim, noplēsa visus Jeruzālemes mūrus – visapkārt! 15 Un sardzes vadonis Nebūzaradāns aizveda trimdā gan nabagos ļaudis, gan atlikušo tautu, kas pilsētā bija palikusi, gan atkritējus, kas bija pārgājuši Bābeles ķēniņa pusē, gan atlikušos amatniekus. 16 Dažus no nabagu ļaudīm sardzes vadonis Nebūzaradāns atstāja par vīna dārzniekiem un arājiem. 17 Vara stabus, kas bija Kunga namā, pamatnes un vara jūru, kas bija Kunga namā, kaldieši sadauzīja un varu aiznesa uz Bābeli. 18 Viņi paņēma katlus, liekšķeres, dzirkles, laistāmos traukus, kausus un visus vara rīkus, ko lietoja namā. 19 Sardzes vadonis paņēma bļodas, ogļu pannas, laistāmos traukus, katlus, gaismekļus, kausus un upurtraukus – tie bija no zelta zeltā un no sudraba sudrabā! 20 Divi stabi, viena jūra, divpadsmit vērši, kas bija zem pamatnēm, kurus Kunga namam bija darinājis ķēniņš Sālamans, – ne nosvērt visas šīs lietas, cik daudz tur bija vara! 21 Stabi – astoņpadsmit elkoņu augsts bija ik stabs! Aukla – divpadsmit elkoņu garumā vijās tiem apkārt! Katrs stabs četru pirkstu biezumā, vidū tukšs. 22 Uz katra stāvēja vara kapitelis – katrs kapitelis piecu elkoņu augstumā! Tīkls un granātāboli bija visapkārt kapitelim – viss no vara! Viens stabs bija kā otrs un granātāboli tāpat! 23 Visā platumā bija deviņdesmit seši granātāboli, pa visu tīklu bija simts granātābolu!
24 Sardzes vadonis paņēma virspriesteri Serāju un otro priesteri Cefanju, un trīs durvju sargus, 25 un no pilsētas viņš paņēma einuhu, kas bija karavīru uzraugs, un septiņus vīrus no ķēniņa galma, kurus atrada pilsētā, un karaspēka pavēlnieka rakstvedi, kurš bija musinājis nabagos ļaudis, un sešdesmit vīrus no nabagu ļaudīm, kuri atradās pilsētā. 26 Sardzes vadonis Nebūzaradāns ņēma viņus un aizveda uz Bābeli, uz Riblu. 27 Un Bābeles ķēniņš tos nonāvēja Riblā, Hamātas zemē. Aizveda trimdā Jūdu no savas zemes!
28 Šie ir ļaudis, kurus savas valdīšanas septītajā gadā aizveda trimdā Nebūkadnecars – trīs tūkstoši divdesmit trīs jūdi. 29 Nebūkadnecara astoņpadsmitajā gadā no Jeruzālemes aizveda astoņi simti trīsdesmit divus. 30 Nebūkadnecara divdesmit trešajā gadā sardzes vadonis Nebūzaradāns aizveda trimdā jūdus – septiņi simti četrdesmit piecus. Kopā – četri tūkstoši seši simti.
Jehojāhīns tiek apžēlots
(2Ķēn 25:27–30)31 Trīsdesmit septītajā Jūdas ķēniņa Jehojāhīna trimdas gadā, divpadsmitajā mēnesī, mēneša divdesmit piektajā dienā, Bābelē par ķēniņu kļuva Evīl-Mrodahs, un viņš apžēloja Jūdas ķēniņu Jehojāhīnu un izlaida viņu no cietuma. 32 Viņš runāja uz viņu labu un lika viņa troni augstāk par visu to ķēniņu troņiem, kuri bija kopā ar viņu Bābelē. 33 Un viņš novilka cietuma drānas un ēda maizi viņa priekšā ilgi – visas sava mūža dienas. 34 Bābeles ķēniņš viņam deva uzturu, mūža uzturu, kā bija teicis – ik dienu līdz pat viņa nāvei, visas viņa mūža dienas!
