1 Un pār mani atkal nāca Tā Kunga vārds: 2 "Cilvēka bērns, tu dzīvo stūrgalvīgas cilts vidū: tiem ir acis, lai redzētu, bet tie neredz, tiem ir ausis, lai dzirdētu, bet tie nedzird, jo tie ir pretestības pilna cilts. 3 Tādēļ, cilvēka bērns, ņem ceļasomu un ej projām pašā dienas laikā viņu acu priekšā un pārej viņu acu priekšā no savas dzīves vietas uz citu vietu, varbūt tad tie nāks pie atziņas, ka tie ir pretestības pilna cilts. 4 Iznes visas savas mantas, it kā tās būtu ceļa piederumi, dienas laikā viņu acu priekšā. Bet tu pats viņu acu priekšā vakarā ej projām, kā iziet ikviens, kas dodas ceļā. 5 Izlauz sienā viņu acu priekšā spraugu un izej pa to. 6 Viņu acu priekšā ņem savus ceļa piederumus uz saviem pleciem un aizej projām tumsā. Apklāj savu vaigu, ka tu neredzi zemi, jo Es gribu tevi darīt par zīmi Israēla namam." 7 Es darīju, kā man bija pavēlēts. Savas mantas es iznesu kā ceļa piederumus ārā dienas laikā, un vakarā es izlauzu sienā spraugu; es iznesu tumsā savus ceļa piederumus, ņēmu tos uz saviem pleciem viņu acu priekšā un gāju projām. 8 Nākamā rītā pār mani nāca Tā Kunga vārds: 9 "Cilvēka bērns! Vai Israēla nams, šī stūrgalvīgā cilts, tev nejautāja: ko tu dari? 10 Saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: šis vārds ir par valdnieku Jeruzālemē un par visu Israēla namu, kas tur dzīvo. 11 Saki tiem: es esmu jums par zīmi: kā es darīju šeit, tā notiks arī viņiem, tos izvedīs, un tiem būs jādodas trimdā. 12 Valdnieks, kas viņu vidū, ņems savas mantas uz pleciem un aizies projām tumsā. Viņš izlauzīsies pa spraugu cauri sienai, lai pa turieni aizietu. Viņš apklās savu vaigu, lai neredzētu vairs zemi ar savām acīm. 13 Bet Es metīšu Savu tīklu un izplāšu to pār viņu, lai viņš ir sagūstīts Manos valgos. Es viņu aizvedīšu uz Bābeli kaldeju zemē, bet viņš to neredzēs: viņš tur nomirs. 14 Un visus, kas ir ap viņu, visus viņa palīgus un viņa karaspēku Es izklīdināšu visos vējos un pacelšu aiz muguras pret tiem zobenu. 15 Tad tie atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, ja Es tos izklīdinu tautu starpā un izkaisu pa dažādām zemēm. 16 Tikai nedaudzus Es atstāšu dzīvus no tiem un pasaudzēšu no zobena, bada un mēra, lai tie to tautu starpā, kur tie aizies, stāsta par savām negantībām un lai arī šie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs." 17 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 18 "Cilvēka bērns, tev sava maize jāēd ar drebēšanu un savs ūdens jādzer ar trīcēšanu un ar bailēm. 19 Saki tās zemes tautai: tā saka Dievs Tas Kungs par Jeruzālemes iedzīvotājiem Israēla zemē: tie ēdīs savu maizi ar bailēm un dzers savu ūdeni ar bēdām, tādēļ ka viņu zeme panīks, tukšodamās no saviem labumiem savu iedzīvotāju varasdarbu dēļ. 20 Pilsētas, kas tagad vēl apdzīvotas, tiks nopostītas un stāvēs tukšas, un zeme paliks par tuksnesi, lai jūs atzītu, ka Es esmu Tas Kungs." 21 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 22 "Cilvēka bērns, kas tā pie jums Israēla zemē par parunu, kad jūs sakāt: dienas paiet, tā paiet arī visas redzētās parādības? 23 Tādēļ saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: Es izbeigšu šīs parunas lietošanu Israēlā. Saki tiem turpretim: ir tuvu pienācis laiks, lai sāktos visu redzēto parādību piepildījums, 24 jo turpmāk nebūs nekādu viltus parādību un maldu pravietojumu Israēla namā. 25 Bet Es, Tas Kungs, runāšu, kas Man ir sakāms, un vārds, ko runāju, piepildīsies. Vēl jūsu dienās, tu stūrgalvīgā cilts, Es jums teikšu vārdu un to arī piepildīšu," saka Dievs Tas Kungs. 26 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 27 "Cilvēka bērns, Israēla nama ļaudis saka: parādības, ko šis redz, ir vēlākam laikam, un šis sludina par laikiem, kas ir tālā nākotnē. 28 Tādēļ saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: neviens no Maniem vārdiem vairs netiks aizkavēts; katrs vārds, ko Es runāju, piepildīsies," saka Dievs Tas Kungs.
Ecehiēls par zīmi Israēla aizvešanai trimdā
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, tu dzīvo dumpīgā saimē. Tiem acis redzēt, bet tie neredz, tiem ausis dzirdēt, bet tie nedzird, jo tie ir dumpīga saime, 3 tādēļ tu, cilvēka dēls, sataisi sev trimdinieka paunu un dodies trimdā. Dari to dienā, lai tie redz, ka tu dodies prom, – kad tie redzēs, varbūt sapratīs, ka ir dumpīga saime. 4 Pa dienu iznes ārā savu trimdinieka paunu, lai tie redz, bet vakarā dodies prom, kā trimdā aiziedams. 5 Tiem redzot, izlauz caurumu mūrī un nes savu paunu ārā. 6 Vakara krēslā, tiem redzot, cel to plecos un dodies prom. Aizsedz seju, lai tu neredzi zemi, jo es tevi darīšu par zīmi Israēla namam!”
7 Es darīju, kā man pavēlēja, – dienā iznesu ārā savu trimdinieka paunu, bet vakarā ar rokām izlauzu caurumu mūrī. Vakara krēslā es gāju prom ar paunu uz pleciem, un viņi to redzēja.
8 No rīta pār mani nāca Kunga vārds: 9 “Cilvēka dēls, vai Israēla nams, dumpīgā saime, tev nejautāja: kādēļ tu tā dari? – 10 Saki tiem: tā saka Kungs Dievs: šis ir vēstījums Jeruzālemes valdniekam un visam Israēla namam, kas tur mīt. 11 Saki: es esmu jums zīme – kā es darīju, tā viņš tiem darīs – sagūstīti tie aizies trimdā! 12 Viņu pārvaldnieks cels plecā paunu un vakara krēslā aizies caur mūri, kuru izlauzuši, – aizejot viņa seja būs aizklāta, ka viņš neredzēs zemi. 13 Es viņam uzmetīšu tīklu, viņš tiks notverts cilpā! Es viņu aizvedīšu uz Bābeli kaldiešu zemē – to viņš neredzēs, tur viņš mirs! 14 Ikvienu palīgu, kas pie viņa, un ikvienu viņa pulku es izkaisīšu visos vējos – es viņiem zobenu uzsūtīšu! 15 Tad viņi zinās, ka es esmu Kungs, es viņus izklīdināšu pa tautām, es viņus izkaisīšu pa valstīm! 16 Bet dažiem no tiem es ļaušu paglābties no zobena, bada un mēra, lai tie pastāsta tautām par savām preteklībām, kuru dēļ tur nonākuši, tad viņi zinās, ka es esmu Kungs!”
Vēstījums netiks atlikts vai atcelts
17 Kunga vārds nāca pār mani: 18 “Cilvēka dēls, drebi, kad ēd maizi, trīci un baidies, kad dzer ūdeni! 19 Saki visiem ļaudīm: tā saka Kungs Dievs tiem, kas Jeruzālemē un Israēla zemē: maizi tie ēdīs bailēs, ūdeni tie dzers postā, jo zeme būs iztukšota tās iemītnieku varmācības dēļ. 20 Apdzīvotās pilsētas nopostīs, un zeme tiks izdeldēta – tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!”
21 Un Kunga vārds nāca pār mani: 22 “Cilvēka dēls, kādēļ jums Israēlā ir šāda paruna – dienas rit, bet redzējumi nepiepildās! – 23 Saki tiem: tā saka Kungs Dievs: es atcelšu šo parunu, viņi to Israēlā vairs neteiks. Saki tiem: tuvojas dienas, kad piepildīsies ik redzējums! 24 Jo Israēla namā vairs nebūs melīgu redzējumu un glaimīgu pareģojumu. 25 Es, Kungs, runāšu – ko es teikšu, tas piepildīsies nekavējoties. Jūsu dienās, dumpīgā saime, es izpildīšu to, ko runāšu!” saka Kungs Dievs.
26 Kunga vārds nāca pār mani: 27 “Cilvēka dēls, redzi, Israēla nams saka: viņa redzējums ir daudzām dienām, un viņa pravietojumi ir tālai nākotnei. 28 Tādēļ saki tiem: tā saka Kungs Dievs: neviens mans vārds netiks novilcināts, tas, ko es sacīju, piepildīsies!” saka Kungs Dievs.
