1 Bēdas Efraima dzērāju lepnajam valdnieku vainagam un vīstošam puķu vainagam vīna apreibināto galvā treknā ielejā! 2 Tam Kungam jau ir kāds pie rokas, stiprs un varens: kā krusas negaiss, kā graujoša vētra un kā briesmīga lietusgāze ar ūdens straumēm Viņš tos nogāzīs pie zemes. 3 Zem kājām samīs Efraima dzērāju lepno vainagu. 4 Un viņas krāšņā rota, kas grezno auglīgās ielejas virsotnes, būs kā vīstoša puķe, kā agrīna vīģe ražas ievākšanas priekšlaikā: līdzko to kāds ierauga, tūdaļ viņš to ņem un apēd. 5 Tanī laikā Tas Kungs Cebaots būs Savas tautas atlikušiem par skaistu vainagu un par krāšņu pieres rotu; 6 Viņš iedvesīs taisnības garu tiem, kas sēd tiesas amatos, un stiprumu tiem, kas no vārtiem atsit ienaidnieku uzbrukumu. 7 Bet arī viņi grīļojas, vīna piedzēruši un stipra dzēriena apdullināti; priesteri un pravieši, kas vīna un stipra dzēriena apreibināti, kaut ko muld, pravietodami un tiesu spriezdami! 8 Patiesi, visi galdauti apspļauti un pilni netīrumu! 9 Kam tad tāds spēks iedvest kam kādu atziņu, kam mācīs saprašanu? Taču ne tikko kā no piena atradinātiem, no mātes krūts atšķirtiem bērniem? 10 Jo tur tiek teikts: "Dari tu to, tu atkal to, rīkojies vienreiz tā, otrreiz atkal tā, šeit pa drusciņai, tur pa drusciņai!" 11 Tiešām, ar ļaužu starpniecību, kam pinas lūpas un kas šļupst ar svešādu mēli, Viņš runās uz šo tautu, 12 Viņš, kas tiem sacījis: "Šeit ir dusas vieta! Dodiet atdusu piekusušiem; šeit ir miera vieta!" Bet tie to negribēja dzirdēt. 13 Tādēļ atskanēs uz tiem šis vārds kā Tā Kunga vārds: "Dari tu to, tu atkal to, rīkojies šoreiz tā, citreiz atkal tā, šeit pa drusciņai, tur pa drusciņai!" - lai viņi ietu un pakristu augšpēdu, tiktu satriekti vai sapītos un kristu gūstā. 14 Tādēļ klausaities Tā Kunga vārdu, zobotājies un pļāpātāji, jūs, kas valdāt pār šo tautu Jeruzālemē. 15 Jo jūs taču sacījāt: "Mēs slēdzām derību ar nāvi un līgumu ar elli; kad pāri mums nāks plūdu briesmas ar savām bangām, tās mūs neskars: meli taču ir mūsu patvērums, un viltus ir mūsu apsegs." 16 Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: "Redzi, Es lieku Ciānā pamatakmeni, izraudzītu akmeni, dārgu stūra akmeni, kas klintij līdzīgi pamatots; kas tic, nepaliks kaunā! 17 Es padarīšu tiesu par mērauklu un taisnību par atsvaru; krusa aizraus melu aizsegu, un ūdens plūdi aizskalos viņu paslēptuvi." 18 Tad jūsu derība ar nāvi zaudēs spēku, un jūsu līgums ar elli vairs nepastāvēs. Kad soda briesmas nāks ar savām bangām, tās jūs satrieks. 19 Kad vien tās ies jums pāri, tās jūs skars un jums uzbruks: tās nāks ik rītus, dienā un naktī. Tīrās šausmās tad būs sajust piepildāmies atklāsmi. 20 Gulta ir par īsu, lai varētu tajā izstiepties, sega ir par šauru, lai varētu tajā ietīties. 21 Jo Tas Kungs celsies kā pie Peracima kalna, Viņš iedegsies un trīcēs dusmās kā Gibeona ielejā, lai izpildītu Savu nodomu, Savu neparasto nodomu, lai padarītu Savu darbu, Savu savādo darbu. 22 Rimstiet, paļātāji, lai jūsu važas netop savilktas vēl ciešāk, jo es dzirdēju no Tā Kunga Cebaota, ka iznīcināšana nolemta uz visas zemes. 23 Esiet modrīgi un klausaities manu balsi, uzklausait un ņemiet vērā, ko es saku! 24 Vai tad zemkopis vienmēr ar savu tīrumu sēšanai, to vienmēr vago un ecē? 25 Vai nav tā? Kad arumi ir nolīdzināti, viņš taču kaisa dilles un dēstī ķimenes, un sēj kviešus rindās un miežus norādītā vietā, un gar malu vēl ko citu. 26 Tā viņam Dievs ir ierādījis, ka tas tā pareizi, un viņu pamācījis. 27 Dilles taču nekuļ ar kuļamo veltni, nedz ķimenes ar kuļamo ratu, bet dilles kuļ ar spriguli un ķimenes izsit ar kulstīklu. 28 Labības graudu kuļot, to taču nesamaļ, to nekuļ bez pārtraukuma; kad pār to veļas kuļamo ratu riteņi un zirgi tam iet pāri, to tomēr nesamaļ. 29 Arī tas nāk no Tā Kunga Cebaota - brīnišķs Viņš padomā un liels gudrībā!
Vēstījums par Efraima patvaļību
1 Vai! Efraima dzērāju lepnības vainagam
un viņa godības krāšņuma vītušajam ziedam,
kas galvā leknās ielejas vīna skurbušiem!
2 Redzi, Kungam ir kas stiprs un varens:
kā krusas vētra, kā plēsējs negaiss,
kā strauju ūdeņu vētra, kas pārplūst, –
ar roku viņš tos noliks pie zemes!
3 Ar kājām mīdīs
Efraima dzērāju lepnuma vainagu!
4 Viņa godības krāšņā greznuma vītušais zieds,
kas galvā leknās ielejas dzērājiem,
kļūs kā pirmās ražas vīģe vasaras sākumā,
kas vien redzēs, pamanīs to –
kā rokā, tā aprīs to!
5 Tajā dienā Pulku Kungs
būs lepnuma vainags un krāšņa galvasrota
savas tautas atlikumam.
6 Un taisnības gars tiem,
kas sēž tiesā,
un varenums tiem,
kas vārtos aptur naidnieku.
7 Bet arī tie grīļojas vīnā,
no stipra dzēriena zvārojas,
gan priesteris, gan pravietis no stiprā grīļojas,
vīna tie apdulluši,
no stiprā tie zvārojas,
šļupst redzējumus,
muld spriedumus!
8 It visi galdi vēmekļu pilni,
piegānīts, ka vairs nav vietas!
9 Kam lai viņš ierāda zināšanu,
kam lai viņš skaidro vēsti,
vai tiem, kas atņemti no mātes piena,
kas tikko no krūts atrauti –
10 soli tur, soli šur,
soli tur, soli šur,
teci nu, teci nu,
drīz šurp, drīz turp?!
11 Nē taču! –
ar stingrām lūpām un svešu mēli
viņš runās uz šo tautu!
12 Viņš jau tiem teica:
“Te ir miera vieta,
lai atpūšas nogurušais,
šeit ir rimta vieta,” –
bet tie dzirdēt vis negribēja!
13 Tāds būs tiem Kunga vārds:
“Soli tur, soli šur,
soli tur, soli šur,
teci nu, teci nu,
drīz šurp, drīz turp!” –
lai tie staigā un atpakaļ klūp,
lai tiek satriekti, notverti, sagrābti!
14 Tādēļ klausieties Kunga vārdus, jūs, paļātāji,
kas valdāt pār šo tautu Jeruzālemē!
15 Tādēļ, ka jūs teicāt:
“Mēs derību noslēguši
ar nāvi un šeolu arīdzan –
kad plūdu uzplūdi pāri nāks,
mūs jau tie neķers,
jo meli ir mūsu patvērums
un viltus mums paslēptuve!”
16 Tādēļ tā saka Kungs Dievs:
“Redzi, es likšu Ciānā pamata akmeni,
raudzes akmeni,
dārgu stūrakmeni,
pamatu pamatu –
kas tic, tas netrūksies!
17 Tiesu es likšu par savu mēru
un taisnību par atsvaru –
tad krusa noraus meļu pajumti
un paslēptuvi aizskalos ūdeņi!”
18 Jūsu derība ar nāvi tiks apklāta,
jūsu līgums ar šeolu nebūs spēkā,
plūdi pārņems, iedami pāri,
tie jūs aizslaucīs!
19 Kad tie jums ies pāri, tie pārņems jūs,
ik rītu gāzīsies pāri, dienu un nakti –
būs tikai šaušalas, lai jūs saprastu vēsti!
20 Par īsu gulta – ne izstiepties,
par šauru sega – ne ietīties!
21 Jo Kungs celsies Peracīma kalnā,
tas trīcēs kā Gibeonas ieleja –
lai darītu savu darāmo,
svešs viņa darāmais,
lai savu darbu paveiktu,
svešatns viņam darbs!
22 Tālab nepaļājiet,
ka jūsu važas netop vēl stingrākas,
es dzirdēju: iznīcība jau lemta –
no Kunga, Pulku Kunga, tā nāks pār visu zemi!
23 Klausieties un sadzirdiet manu balsi,
uzklausiet un ieklausieties manis sacītajā –
24 vai visu laiku arājs ars sējas lauku,
ars tik un ecēs zemi?
25 Kad lauks būs līdzens,
vai viņš nekaisīs tur dilles un nesēs ķimenes?
Vai nesviedīs kviešus rindās un miežus, kur pienākas,
vai neapkaplēs malu?
26 Tiešām, viņam tā noteikts,
tā Dievs viņu izrīkojis!
27 Ne jau uz klona kuļ dilles,
nedz vērša ratu pār ķimenēm laiž –
dilles izsit ar nūju
un ķimenes ar mietu!
28 Labību nemaļ klonā,
to nedauza par ilgu –
kultin to pārkuļ,
ar spēku iet pāri vērša rats,
bet pavisam to nesamaļ!
29 Arī tas nāk no Pulku Kunga –
viņš ir brīnišķīgs padomā,
varens saprātā!
