1 Un notika, kad Jeruzālemes ķēniņš Adonisedeks dzirdēja, ka Jozua bija ieņēmis Aju un to pilnīgi iznīcinājis un ka viņš ar Aju un ar viņas ķēniņu bija tāpat rīkojies, kā viņš bija rīkojies ar Jēriku un ar viņas ķēniņu, un ka Gibeonas iedzīvotāji bija ar Israēlu mierā izlīguši un palikuši dzīvot viņu vidū, 2 tad arī viņš ļoti izbijās, jo Gibeona bija liela pilsēta, kā jau viena no ķēniņa valsts pilsētām, lielāka nekā Aja, un visi tās vīri bija drošsirdīgi karotāji. 3 Tāpēc Jeruzālemes ķēniņš Adonisedeks sūtīja sūtņus pie Hebronas ķēniņa Hohāma un pie Jarmutas ķēniņa Pirāma, un pie Lahišas ķēniņa Jafijas, un pie Eglonas ķēniņa Debīra ar ziņu: 4 "Nāciet šurp pie manis un palīdziet man, sitīsim Gibeonu, jo tas ir sabiedrojies ar Jozuu un ar Israēla bērniem." 5 Tad tie sapulcējās un devās kalnup uzbrukumā, pieci amoriešu ķēniņi: Jeruzālemes ķēniņš, Hebronas ķēniņš, Jarmutas ķēniņš, Lahišas ķēniņš, Eglonas ķēniņš - viņi visi līdz ar visiem saviem karapulkiem, un apmetās teltīs pret Gibeonu, un iesāka ar to karot. 6 Tad Gibeonas vīri sūtīja vēstnešus pie Jozuas uz Gilgalas nometni un lika viņam sacīt: "Neatrauj savu roku no saviem kalpiem! Bet nāc steigšus, izglāb mūs un palīdzi mums. Jo pret mums ir jau sapulcējušies visi amoriešu ķēniņi, kas dzīvo kalnos." 7 Tad Jozua līdz ar visu karavīru saimi, visi varonīgi karotāji, cēlās no Gilgalas un devās uz turieni. 8 Un Tas Kungs sacīja Jozuam: "Nebīsties no viņiem, jo Es tos esmu nodevis tavā rokā: neviens pats no tiem nepastāvēs tavā priekšā." 9 Un Jozua tiem uzbruka negaidot, visu nakti no Gilgalas soļojis uz augšu. 10 Un Tas Kungs tos izbiedēja Israēla priekšā, un Israēls tos sakāva lielā kaujā pie Gibeonas, vajāja tos pa ceļu augšup pret Bet-Horonu un tos galīgi uzveica pie Asekas un Makēdas. 11 Kad viņi, bēgdami no Israēla, atradās pie Bet-Horonas stāvās nogāzes, tad Tas Kungs pats meta uz viņiem akmeņu lielumā krusas graudus no debesīm līdz pat Asekai, tā ka tie nomira, un pie tam daudz vairāk nomira no krusas graudiem nekā no Israēla bērnu zobena. 12 Toreiz Jozua lūdza To Kungu, tai dienā, kad Tas Kungs nodeva amoriešus Israēla bērnu rokās, un viņš izsaucās Israēla bērnu priekšā: "Saule, apstājies pār Gibeonu un tu, mēnesi, pār Ajalonas ieleju!" 13 Tad saule palika mierā, un mēness apstājās, kamēr tauta atriebās saviem ienaidniekiem. Vai tas nav rakstīts Varoņu grāmatā? Tiešām, saule palika debesu vidū stāvot un nesteidzās noiet veselu dienu. 14 Un nebija nevienas citas dienas tādas kā šī, salīdzinot ar iepriekšējām un arī ar nākamajām, kurā Tas Kungs tā būtu paklausījis cilvēka balss lūgumu, jo Tas Kungs karoja Israēla labā. 15 Tad Jozua griezās atpakaļ un viss Israēls līdz ar viņu uz Gilgalas nometni. 16 Bet tie pieci ķēniņi bija bēguši un paslēpušies alā pie Makēdas. 17 Tas Jozuam tika paziņots un sacīts: "Tie pieci ķēniņi ir atrasti, jo viņi ir paslēpušies alā pie Makēdas." 18 Tad Jozua pavēlēja: "Aizveliet lielos akmeņus alas ieejas priekšā un izlieciet vīrus viņu apsargāšanai. 19 Bet jūs nestāviet mierā un tikai dzenieties pakaļ saviem ienaidniekiem un kaujiet viņu aizmugurējos. Neļaujiet viņiem nonākt savās pilsētās, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, viņus ir nodevis jūsu rokā." 20 Un, kad Jozua un Israēla bērni bija pabeiguši viņu iznīcināšanu lielā kaujā, kura bija ļoti sīva, līdz viņi bija pagalam un tikai nedaudzi atlikušies bija paguvuši no tiem glābties, nonākdami stipri nocietinātās pilsētās, 21 un kad visa kara tauta atgriezās neskarta pie Jozuas Makēdas nometnē un neviens nebija uzdrošinājies Israēla bērniem parādīt pat savu mēles galu, 22 tad Jozua pavēlēja: "Atveriet alas ieeju un atvediet pie manis tos piecus ķēniņus no alas!" 23 Tā tie arī darīja un izveda ārā no alas un atveda pie viņa tos piecus ķēniņus: Jeruzālemes ķēniņu, Hebronas ķēniņu, Jarmutas ķēniņu, Lahišas ķēniņu un Eglonas ķēniņu. 24 Un, kad tie šos piecus ķēniņus bija izveduši pie Jozuas, tad Jozua sasauca visus Israēla vīrus un sacīja karaspēka virsniekiem, kuri bija gājuši līdz ar viņu: "Nāciet šurp un lieciet savas kājas uz šo ķēniņu skaustiem!" Un tad tie piegāja un lika savas kājas uz viņu skaustiem. 25 Un Jozua tiem sacīja: "Nebīstieties un neesiet apmulsuši, bet esiet stipri un droši, jo tāpat Tas Kungs darīs visiem jūsu ienaidniekiem, pret kuriem jūs karosit." 26 Un pēc tam Jozua lika viņus nogalināt un pakārt pie pieciem kokiem, un viņi palika pie kokiem karājoties līdz vakaram. 27 Bet ap to laiku, kad saule noriet, tad Jozua pavēlēja tos noņemt nost no kokiem, un viņi tos iemeta tanī alā, kur tie bija paslēpušies, un aizvēla lielus akmeņus alas ieejas priekšā, kas tur atrodas vēl līdz šai dienai. 28 Un tanī dienā Jozua ieņēma arī Makēdu, un viņš to postīja ar zobena asmeni, un tās ķēniņu viņš pakļāva iznīcības lāstam; viņš tos pilnīgi iznīcināja, ikvienu dvēseli, kas tur bija; un viņš neatstāja dzīvu nevienu, viņš rīkojās ar Makēdas ķēniņu, kā viņš bija rīkojies ar Jērikas ķēniņu. 29 Tad Jozua aizgāja un viss Israēls līdz ar viņu no Makēdas uz Libnu, un tie karoja pret Libnu. 30 Un Tas Kungs arī tos nodeva Israēla rokā kopā ar viņu ķēniņu, un viņš ar zobena asmeni nokāva gan viņu, gan ikvienu dvēseli, kas tur bija; arī šinī vietā viņš neatstāja dzīvu nevienu, un viņš rīkojās ar tās ķēniņu tāpat, kā viņš bija rīkojies ar Jērikas ķēniņu. 31 Tad Jozua līdz ar visu Israēlu aizgāja no Libnas uz Lahišu, uzcēla savas teltis pie tās un karoja pret to. 32 Un Tas Kungs nodeva Lahišu Israēla rokā. Viņš to ieņēma otrā dienā un nokāva ar zobena asmeni ikvienu dvēseli, kas tur bija, darīdams visu tāpat, kā bija darījis Libnā. 33 Tai brīdī cēlās Gezeras ķēniņš Horāms un atnāca Lahišai palīgā, bet Jozua sakāva viņu un viņa karaspēku, tā ka ne viens pats no viņiem nepalika pie dzīvības. 34 Un Jozua aizgāja un viss Israēls līdz ar viņu no Lahišas uz Eglonu, un viņi pie tās uzcēla savas teltis un karoja pret to. 35 Viņi ieņēma to tanī pašā dienā, un viņi kāva ar zobena asmeni ikvienu dvēseli, kas vien tur atradās, un viņš tanī pašā dienā pilnīgi iznīcināja itin visu tāpat, kā viņš bija darījis Lahišā. 36 Tad Jozua cēlās un viss Israēls līdz ar viņu no Eglonas un devās augšup uz Hebronu, un viņš karoja pret to. 37 Un viņš to ieņēma un nokāva ar zobena asmeni viņas ķēniņu, iznīcinādams visas pilsētas un ikvienu dvēseli, kas tur atradās; viņš neatstāja dzīvu nevienu un darīja tāpat, kā viņš to bija darījis Eglonā. Un viņš pilnīgi iznīcināja to un ikvienu dvēseli, kas tur bija. 38 Tad Jozua līdz ar visu Israēlu griezās atpakaļ uz Debīru, un viņš karoja pret to. 39 Un viņš arī to ieņēma, sagūstīja tās ķēniņu un ieņēma visas tai piederošās pilsētas; un viņš tos sita ar zobena asmeni, un viņi pilnīgi iznīcināja ikvienu dvēseli, kas tur bija; un viņš neatstāja dzīvu nevienu, darīdams tāpat, kā viņš to bija darījis Hebronā, tāpat viņš darīja Debīrā, un ar tās ķēniņu viņš rīkojās tāpat, kā viņš bija rīkojies ar Libnas ķēniņu. 40 Tā Jozua pakļāva visu zemi, un proti: gan kalnu zemi, gan dienvidu zemi, gan līdzenumu, gan pakalnus ar visiem viņu ķēniņiem; viņš neatstāja dzīvu nevienu, piepildīdams iznīcības lāstu, tā kā Tas Kungs, Israēla Dievs, bija pavēlējis. 41 Un Jozua tos pakļāva, no Kadeš-Barneas līdz Gazai, kā arī visu Gošenes zemi līdz Gibeonai. 42 Un visus šos ķēniņus un visu viņu zemi Jozua pakļāva sev vienā paņēmienā, jo Tas Kungs, Israēla Dievs, pats karoja Israēla labā. 43 Tad Jozua griezās atpakaļ un viss Israēls līdz ar viņu uz Gilgalas nometni.
Saule apstājās
1 Kad Jeruzālemes ķēniņš Adonī-Cedeks izdzirdēja, ka Jozua ieņēmis Aju un to pagalam nopostījis, ka darījis ar Aju un tās ķēniņu tāpat kā ar Jēriku un tās ķēniņu, ka Gibeonas iemītnieki noslēguši mieru ar Israēlu un palikuši pie tiem dzīvot, 2 tad viņš nobijās, jo Gibeona bija liela pilsēta, gluži kā viena no ķēniņa pilsētām, un tā bija lielāka nekā Aja, un visi tās vīri bija spēkavīri. 3 Tad Jeruzālemes ķēniņš Adonī-Cedeks sūtīja pie Hebronas ķēniņa Hohāma un Jarmūtas ķēniņa Pirāma, un pie Lāhīšas ķēniņa Jāfīas, un pie Eglonas ķēniņa Debīra, sacīdams: 4 “Nāciet un palīdziet man! Sakausim Gibeonu, jo tie noslēguši mieru ar Jozuu un Israēla dēliem!” 5 Tad tie sapulcējās un nāca – pieci amoriešu ķēniņi: Jeruzālemes ķēniņš, Hebronas ķēniņš, Jarmūtas ķēniņš, Lāhīšas ķēniņš un Eglonas ķēniņš, un kopā ar saviem karapulkiem tie nocietinājās iepretī Gibeonai un sāka pret to karu. 6 Un Gibeonas vīri sūtīja pie Jozuas uz Gilgālas nometni, sacīdami: “Neatraujiet saviem kalpiem palīdzīgu roku, steidziet ātri šurp, glābiet mūs un nāciet palīgā, jo pret mums sapulcējušies visi amoriešu ķēniņi, kas mīt kalnos!” 7 Un Jozua kopā ar visiem saviem karavīriem un visiem varenajiem spēkavīriem devās ceļā no Gilgālas.
8 Un Kungs teica Jozuam: “Nebaidies no tiem, jo es viņus esmu atdevis tavā rokā – ne vīrs nepastāvēs tavā priekšā!” 9 Jozua tiem uzbruka piepeši – visu nakti viņš bija nācis no Gilgālas! 10 Un Kungs tos izbiedēja Israēla priekšā, un Israēls kautin sakāva tos pie Gibeonas un vajāja ceļā uz Bēt-Horonas pāreju, un kāva tos līdz pat Azēkai un Makēdai. 11 Kad viņi bēga no Israēla dēliem lejup pa Bēt-Horonas nogāzi, Kungs līdz pašai Azēkai tiem uzsūtīja krusu kā lielus akmeņus, un tie mira – no krusas akmeņiem mira daudz vairāk, nekā Israēla dēli nokāva ar zobenu. 12 Tad Jozua runāja uz Kungu – tajā dienā, kad Kungs nodeva Israēla dēliem amoriešus. Israēla acu priekšā viņš teica:
“Saule, apstājies Gibeonā!
Mēness, Ajalonas ielejā!”
13 Un saule apstājās
un mēness stāvēja,
kamēr tauta atrieba saviem ienaidniekiem.
Vai par to nav rakstīts Taisnajo grāmatā?! Tad saule stāvēja debesu vidū un nesteidza rietēt visu dienu. 14 Tādas dienas nav bijis ne pirms, ne pēc tam – kad Kungs būtu klausījis cilvēka balsij! – jo Kungs karoja par Israēlu.
Piecu ķēniņu sakāve
15 Jozua kopā ar visu Israēlu atgriezās Gilgālas nometnē. 16 Bet tie pieci ķēniņi bēga un paslēpās Makēdas alā. 17 Jozuam tika pavēstīts: “Tie pieci ķēniņi ir atrasti paslēpušies Makēdas alā!” 18 Un Jozua teica: “Aizripiniet alas ieejai priekšā lielus akmeņus un nolieciet pie tās vīrus, lai sargā! 19 Bet paši tur nepalieciet, dzenieties pakaļ saviem ienaidniekiem, izkaujiet tos līdz pēdējam, neļaujiet tiem nokļūt viņu pilsētās, jo Kungs, jūsu Dievs, tos nodevis jūsu rokā!” 20 Kad Jozua un Israēla dēli bija tos kautin apkāvuši un tie bija pagalam, un daži atlikušie nokļuva savās nocietinātajās pilsētās, 21 tad visi ļaudis sveiki un veseli atgriezās nometnē pie Jozuas, kas bija Makēdā. Pēc tam par Israēla dēliem neviens vairs mēli nekulstīja! 22 Un Jozua teica: “Atveriet alas ieeju un vediet pie manis no alas tos piecus ķēniņus!” 23 Un viņi tā darīja – izveda pie viņa no alas tos piecus ķēniņus: Jeruzālemes ķēniņu, Hebronas ķēniņu, Jarmūtas ķēniņu, Lāhīšas ķēniņu un Eglonas ķēniņu. 24 Kad tie bija atveduši šos piecus ķēniņus pie Jozuas, Jozua sasauca visus Israēla vīrus un teica karavadoņiem, kas bija nākuši kopā ar viņu: “Nāciet un lieciet savu kāju uz kakla šiem ķēniņiem!” – un tie nāca un lika savas kājas tiem uz kakla. 25 Jozua tiem sacīja: “Nebaidieties un nebaiļojieties! Esiet stipri un sīksti – tā Kungs darīs visiem jūsu ienaidniekiem, pret ko jums būs jācīnās!” 26 Pēc tam Jozua kāva un nonāvēja viņus un pakāra piecos kokos – tie karājās kokos līdz vakaram. 27 Kad saule laidās uz rietu, Jozua pavēlēja tos noņemt no kokiem un iemest alā, kur tie bija slēpušies, bet alas ieejai priekšā aizvēla lielus akmeņus – tie tur ir līdz pat šai dienai.
28 Todien Jozua ieņēma Makēdu, izkāva to ar zobena asmeni, un arī tās ķēniņu viņš iznīcināja un ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, ka neviens nepalika pāri! Makēdas ķēniņam viņš darīja tāpat, kā bija darījis Jērikas ķēniņam. 29 Tad Jozua kopā ar visu Israēlu devās no Makēdas uz Libnu un cīnījās pret Libnu. 30 Un Kungs nodeva Israēla rokā gan Libnu, gan tās ķēniņu, un viņš kāva to ar zobena asmeni – ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, ka neviens nepalika pāri! Viņš darīja tās ķēniņam tāpat, kā bija darījis Jērikas ķēniņam.
31 No Libnas Jozua kopā ar visu Israēlu devās uz Lāhīšu, aplenca un karoja pret to. 32 Arī Lāhīšu Kungs nodeva Israēla rokā, un viņš to ieņēma, otrā dienā viņš izkāva to ar zobena asmeni – ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija! – tāpat kā bija darījis ar Libnu.
33 Tad Gezeras ķēniņš Horāms nāca palīgā Lāhīšai, bet Jozua sakāva viņu un viņa ļaudis tā, ka neviens viņam nepalika pāri! 34 No Lāhīšas Jozua kopā ar visu Israēlu devās uz Eglonu, aplenca to un karoja pret to. 35 Todien viņi to ieņēma un izkāva ar zobena asmeni – ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija! – todien viņš to iznīcināja, tāpat kā bija darījis ar Lāhīšu.
36 Tad Jozua kopā ar visu Israēlu no Eglonas devās uz Hebronu un aplenca to. 37 Un viņš ieņēma to un izkāva ar zobena asmeni – tās ķēniņu, visas tās piepilsētas, ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, ka neviens nepalika pāri! – tāpat kā bija darījis ar Eglonu, viņš iznīcināja arī to – ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija!
38 Tad Jozua kopā ar visu Israēlu atgriezās Debīrā un cīnījās pret to. 39 Viņš ieņēma to, saņēma gūstā tās ķēniņu un visas tās piepilsētas, tie izkāva tās ar zobena asmeni – iznīcināja ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, ka neviens nepalika pāri! – kā viņš bija darījis Hebronai, tāpat viņš darīja Debīrai un tās ķēniņam, tāpat kā bija darījis Libnai un tās ķēniņam! 40 Jozua izkāva visu zemi – kalnieni un dienvidu līdzenumu, un zemieni, un piekalni, un visus ķēniņus, ka pāri nepalika neviens. Viņš iznīcināja visus, kam dzīva dvaša, kā Kungs, Israēla Dievs, bija pavēlējis. 41 Jozua tos kāva no Kādēš-Barnēas līdz Gazai un visā Gošenes zemē līdz Gibeonai. 42 Visus šos ķēniņus un viņu zemes Jozua iekaroja vienā reizē – jo par Israēlu karoja Kungs, Israēla Dievs! 43 Tad Jozua kopā ar visu Israēlu atgriezās Gilgālas nometnē.
