1 Un Cedekija bija atkritis no Bābeles ķēniņa. Un notika viņa valdīšanas devītajā gadā, desmitajā mēnesī, mēneša desmitajā dienā, ka Nebukadnēcars, Bābeles ķēniņš, nāca ar visu savu karaspēku, lai karotu pret Jeruzālemi. Viņi apmeta nometni pilsētai visapkārt un uzcēla tai visapkārt nocietinājumus. 2 Tā pilsēta palika ielenkumā līdz ķēniņa Cedekijas vienpadsmitajam valdīšanas gadam. 3 Bet ceturtā mēneša devītajā dienā, kad bads visā pilsētā kļuva neizturams un zemes ļaudīm vairs nebija maizes, 4 tad tika vienā vietā izlauzti pilsētas mūri, un visi karavīri naktī bēga pa ceļu cauri vārtiem starp abiem mūriem, kas pie ķēniņa dārza, lai gan kaldeji bija visapkārt pilsētai; un tie bēga pa Jordānas līdzenumu. 5 Bet kaldeju karaspēks vajāja ķēniņu un panāca to Jērikas līdzenumā pēc tam, kad viss viņa karaspēks bija izklīdināts un viņu pametis. 6 Tā ķēniņš tika sagūstīts, un to noveda pie Bābeles ķēniņa uz Riblu, kur tika turēta tiesa pār viņu. 7 Bābeles ķēniņš lika nežēlīgi noslepkavot Cedekijas dēlus viņa acu priekšā, tad viņš pavēlēja izdurt Cedekijam acis, iekalt viņu važās un aizvest uz Bābeli. 8 Bet piektā mēneša septītajā dienā - tas bija ķēniņa Nebukadnēcara, Bābeles ķēniņa, deviņpadsmitajā valdīšanas gadā - uz Jeruzālemi nāca Nebusaradans, miesassardzes priekšnieks, kas bija sevišķi tuvs Bābeles ķēniņam. 9 Viņš nodedzināja Tā Kunga namu un ķēniņa pili, un visus Jeruzālemes namus; ikvienu lielāku namu viņš lika ar liesmām pārvērst pelnos. 10 Un visiem kaldeju karavīriem, kuri bija padoti miesassardzes priekšniekam, bija jānojauc mūri visapkārt Jeruzālemei. 11 Un visus pārējos ļaudis, kas bija palikuši pilsētā, kā arī atkritējus, kas bija pārgājuši pie Bābeles ķēniņa, un pārējos vienkāršos ļaudis Nebusaradans, miesassardzes priekšnieks, arī izveda. 12 Bet no zemes nabadzīgiem ļaudīm miesassardzes priekšnieks nedaudzus atstāja par vīna dārzu strādniekiem un arājiem. 13 Izrotātos vara stabus, kas bija pie Tā Kunga nama, un katlturus, un vara jūru, kas atradās Tā Kunga namā, kaldeji salauza gabalos un aizveda varu uz Bābeli. 14 Un tie paņēma arī podus un lāpstas, un dakts nažus, un kausus, un vispār visus vara rīkus, kas tika lietoti kalpošanai Dieva namā, 15 un miesassardzes virspavēlnieks paņēma arī ogļu traukus un slakāmos kausus, kas bija no tīra zelta un no tīra sudraba; 16 abus stabus un ūdens jūru, arī katlturus, ko Salamans bija licis darināt Tā Kunga namam, - visu šo priekšmetu vara svars nebija aplēšams. 17 Viena staba augstums bija astoņpadsmit olektis, un tam virsū bija rotājums no vara; šī rotājuma augstums bija trīs olektis, pinumi un granātāboli bija virs rotājuma tam visapkārt, un tie visi bija no vara; tāds pats bija arī otrs stabs ar pinumiem. 18 Un miesassardzes priekšnieks apcietināja virspriesteri Seraju, apakšpriesteri Cefanju un trīs sliekšņu sargus. 19 Un no pilsētas viņš paņēma vienu galma kalpotāju - to, kas bija pār karavīriem, un piecus no tiem vīriem, kas pastāvīgi bija ķēniņa priekšā un atradās pilsētā, un karapulka pavēlnieka rakstvedi, kura uzdevums bija iesaukt zemes iedzīvotājus karā, un sešdesmit vīrus no vienkāršiem ļaudīm, kas vēl atradās pilsētā. 20 Un Nebusaradans, miesassardzes priekšnieks, tos ņēma un noveda pie Bābeles ķēniņa uz Riblu. 21 Bet Bābeles ķēniņš tos pavēlēja mežonīgi nogalināt Riblā, Hamata zemē. Tā Jūda tika no savas dzimtās zemes aizvests. 22 Bet pār tiem ļaudīm, kas vēl bija palikuši Jūdas zemē, jo Nebukadnēcars, Bābeles ķēniņš, bija tos tur atstājis, viņš iecēla Gedalju, Ahikāma dēlu, kas bija Šafana dēls. 23 Kad visi karaspēka virsnieki dzirdēja, gan viņi paši, gan arī viņiem padotie ļaudis, ka Bābeles ķēniņš ir iecēlis Gedalju, tad tie devās pie Gedaljas uz Micpu, un tie bija: Ismaēls, Netanjas dēls, Johanans, Kareaha dēls, Seraja, Tanhumeta dēls no Netofas, un Jaāsanja, kāda Maāhatas iedzīvotāja dēls, - viņi un viņu vīri. 24 Un Gedalja viņiem un viņu vīriem ar zvērestu apstiprināja un sacīja: "Nebīstieties no kaldeju kalpotājiem! Palieciet zemē un kalpojiet Bābeles ķēniņam - un jums klāsies labi!" 25 Bet septītajā mēnesī atnāca Ismaēls, Netanjas dēls, Ēlišamas dēladēls, viņš bija ķēnišķas izcelsmes, un viņam bija līdzi desmit vīri; tie uzbruka Gedaljam un nogalināja viņu kopā ar jūdiem un kaldejiem, kuri bija pie viņa Micpā. 26 Tad cēlās visa tauta, no maza līdz lielam, līdz ar karaspēka vadītājiem un devās uz Ēģipti, jo tie bijās no kaldejiem. 27 Bet trīsdesmit septītajā gadā pēc Jojahīna, Jūdas ķēniņa, izvešanas, divpadsmitajā mēnesī, divdesmit septītajā mēneša dienā Evil-Merodahs, Bābeles ķēniņš tanī gadā, kad kļuva ķēniņš, apžēloja Jūdas ķēniņu Jojahīnu un izlaida viņu no cietuma. 28 Un viņš runāja ar to draudzīgi un pacēla viņa sēdekli augstāk par visu ķēniņu sēdekļiem, kas bija pie viņa Bābelē. 29 Un viņš apmainīja tā cietumnieka apģērbu, un tas ēda vienmēr pie ķēniņa galda, kamēr viņš vēl dzīvoja. 30 Un tam nodalīja uzturam viņam pienācīgo daļu kā pastāvīgu devu, un tā viņam tika dota no ķēniņa puses ik dienas, kamēr viņš dzīvoja.
Jeruzālemes krišana un trimda
(2L 36:15–21Jer 52:4–30)1 Viņa valdīšanas devītajā gada desmitajā mēnesī, mēneša desmitajā dienā pret Jeruzālemi nāca Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars ar visu savu karaspēku, aplenca to un cēla tai visapkārt valni. 2 Pilsēta bija aplenkta līdz ķēniņa Cedekijas vienpadsmitajam valdīšanas gadam. 3 Ceturtā mēneša devītajā dienā pilsētā bija liels bads, vienkāršajiem ļaudīm nebija maizes. 4 Pilsētas mūri bija izlauzti. Naktī visi karavīri bēga pa vārtu ceļu starp abiem mūriem pie ķēniņa dārza, jo visapkārt pilsētai bija kaldieši, – tie bēga pa klajumu ceļu. 5 Kaldiešu karaspēks dzinās pakaļ ķēniņam un panāca viņu Jērikas klajumos, kad viss viņa karaspēks no viņa bija aizklīdis. 6 Tie sagrāba ķēniņu un aizveda pie Bābeles ķēniņa uz Riblu. Tie viņam sprieda tiesu. 7 Cedekijas dēlus nokāva viņa acu priekšā un tad izdūra Cedekijam acis. Viņu sasēja ar divām vara važām un aizveda uz Bābeli. 8 Piektā mēneša septītajā dienā, Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara deviņpadsmitajā valdīšanas gadā, uz Jeruzālemi devās Bābeles ķēniņa kalps, sardzes virsnieks Nebūzaradāns. 9 Viņš nodedzināja Kunga namu un ķēniņa namu, un visus Jeruzālemes namus – viņš nodedzināja ar uguni katru lielāku namu. 10 Viss kaldiešu karaspēks, kas bija kopā ar sardzes virsnieku, nopostīja mūrus visapkārt Jeruzālemei. 11 Atlikušo tautu, kas bija palikusi pilsētā, un bēgļus, kas bija aizbēguši pie Bābeles ķēniņa, un atlikušos strādniekus sardzes virsnieks Nebūzaradāns aizveda trimdā. 12 Sardzes virsnieks atstāja par vīna dārzniekiem un zemniekiem vistrūcīgākos ļaudis.
13 Kaldieši salauza gabalos Kunga nama vara stabus un pamatnes, un vara jūru, kas bija Kunga namā. Varu tie aizveda uz Bābeli. 14 Tie paņēma katlus, liekšķeres, dzirkles, kausus un visus vara traukus, kurus lietoja templī. 15 Sardzes virsnieks ņēma ogļu pannas un laistāmos traukus, kas bija no tīra zelta un sudraba, 16 abus stabus, vara jūru un pamatnes, ko Sālamans bija darinājis Kunga namam. Visus vara traukus ne nosvērt nevarēja! 17 Viena staba augstums bija astoņpadsmit olektis, un uz tā atradās vara kapitelis, kapiteļa augstums bija trīs olektis, visapkārt kapitelim bija tīklojums un granātāboli – viss no vara! Otrs stabs bija tāds pats kā šis, ar tīklojumu.
18 Sardzes virsnieks ņēma augsto priesteri Serāju un otru priesteri Cefanju, un trīs durvju sargus. 19 No pilsētas viņš ņēma vienu einuhu, kurš bija karavīru uzraugs, piecus vīrus, ķēniņa padomniekus, kas bija pilsētā, un karaspēka virspavēlnieka rakstvedi, kurš pulcēja vienkāršos ļaudis karam, un sešdesmit vīrus no vienkāršajiem ļaudīm, kas bija pilsētā. 20 Sardzes virsnieks Nebūzaradāns ņēma viņus un aizveda uz Riblu pie Bābeles ķēniņa. 21 Bābeles ķēniņš tos nokāva, viņš nonāvēja tos pie Riblas Hamāta zemē. Visus jūdus aizveda trimdā – projām no viņu zemes.
Gedaljāhu – Jūdas pārvaldnieks
(Jer 40:5–41:18)22 Valdīt pār atlikušo tautu Jūdas zemē, ko tur bija atstājis Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars, viņš iecēla Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, Šāfāna dēla dēlu. 23 Kad visi karaspēka virsnieki un viņu vīri uzzināja, ka Bābeles ķēniņš iecēlis par uzraugu Gedaljāhu, uz Micpu pie Gedaljāhu gāja Ismaēls, Netanjas dēls, Jehohānāns, Kārēha dēls, Serāja, netofātieša Tanhumeta dēls, un Jaazanja, maahietis, – viņi un viņu vīri. 24 Gedaljāhu zvērēja viņiem un viņu vīriem: “Nebaidieties no kaldiešu kalpiem, dzīvojiet savā zemē un kalpojiet Bābeles ķēniņam, tad jums klāsies labi!”
25 Bet septītajā mēnesī nāca Ismaēls, Netanjas dēls, Elīšāmas dēla dēls, no ķēniņa dzimtas, un desmit vīri kopā ar viņu – tie kāva Gedaljāhu, un viņš nomira, tāpat arī jūdus un kaldiešus, kas bija kopā ar viņu Micpā. 26 Tad cēlās visa tauta, no maza līdz lielam, un arī karaspēka virsnieki, un visi devās uz Ēģipti, jo viņi baidījās no kaldiešiem.
Jehojāhīna atbrīvošana no cietuma
(Jer 52:31–34)27 Trīsdesmit septītajā Jūdas ķēniņa Jehojāhīna gūsta gadā, divpadsmitajā mēnesī, divdesmit septītajā mēneša dienā Bābeles ķēniņš Evīl-Mrodahs savā pirmajā valdīšanas gadā atbrīvoja Jūdas ķēniņu Jehojāhīnu no cietuma. 28 Viņš ar to runāja laipni un deva tam troni pār visu to ķēniņu troņiem, kas bija pie viņa Bābelē. 29 Viņš lika tam novilkt cietuma drānas, un viņš vienmēr ēda pie ķēniņa visas savas dzīves dienas. 30 Ķēniņš viņam vienmēr deva ēdienu – visas viņa dzīves dienas
