1 Pēc šiem notikumiem un šī uzticības apliecinājuma Asīrijas ķēniņš Sanheribs cēlās un ielauzās Jūdā. Viņš apmetās telšu nometnēs ap visām stipri nocietinātām pilsētām, un viņš bija nospriedis tās atšķelt un pievienot sev. 2 Kad Hiskija redzēja, ka Sanheribs bija atnācis un taisījās uzbrukt Jeruzālemei, 3 tad viņš apspriedās ar saviem augstākiem ierēdņiem un karavadoņiem, un viņi atzina par lietderīgu aizbērt ūdens avotus, kuri atradās ārpus pilsētas, un tie viņam palīdzēja. 4 Viņi sapulcināja daudz ļaužu, kas aizbēra visus avotus un arī upi, kas tecēja caur zemes vidieni, jo viņi sacīja: "Kāpēc lai Asīrijas ķēniņi, nākdami šurp, atrod daudz ūdens?" 5 Viņš ar drosmi stājās pie darba un uzcēla visu noplēsto mūri un paaugstināja nocietinājumu torņus. No ārpuses viņš uzcēla vēl otru mūri, un viņš nostiprināja un nocietināja Millu Dāvida pilsētā un lika darināt daudz ieroču un lielo vairogu. 6 Un viņš iecēla karapulkiem drosmīgus karavadoņus, sapulcināja viņus pie sevis klajumā aiz pilsētas vārtiem un viņiem piekodināja, sacīdams: 7 "Esiet drosmīgi un stipri! Nebīstieties un neesiet izbijušies nedz Asīrijas ķēniņa, nedz visu to lielo karapulku priekšā, kas nāk līdz ar viņu! Kopā ar mums ir kāds stiprāks, kāda nav pie viņa. 8 Ar viņu ir miesas elkonis, bet ar mums ir Tas Kungs, mūsu Dievs, kam nodoms ir mums palīdzēt un izcīnīt mūsu karus!" Un tauta paļāvās uz Jūdas ķēniņa Hiskijas vārdiem. 9 Un pēc šī notikuma Sanheribs, Asīrijas ķēniņš, sūtīja dažus savus kalpus uz Jeruzālemi, kamēr viņš pats un viss viņa ķēniņa valsts karaspēks bija kopā ar viņu pie Lahišas, pie Hiskijas, Jūdas ķēniņa, un arī pie visiem Jūdas iedzīvotājiem, kuri atradās Jeruzālemē, sacīdams: 10 "Tā saka Sanheribs, Asīrijas ķēniņš: uz ko jūs paļaujaties, būdami ielenkti Jeruzālemē? 11 Vai Hiskija nerīkojas ar jums vieglprātīgi, ļaudams jums mirt badā un slāpēs, sacīdams: Tas Kungs, mūsu Dievs, mūs izglābs no Asīrijas ķēniņa rokas! 12 Vai šis nav tas pats Hiskija, kas jums atņēma augstieņu svētnīcas un jūsu altārus un kas kā uz Jūdas, tā arī uz Jeruzālemes iedzīvotājiem ir runājis, sacīdams: viena vienīga altāra priekšā jums būs mesties uz sava vaiga pie zemes un lūgties, un tikai uz tā jūs drīkstat upurēt kvēpināmos upurus? 13 Vai jūs nezināt, ko es un mani tēvi esam nodarījuši visām pasaules tautām? Vai visas pasaules tautu dievi ar visiem saviem spēkiem ir spējuši izglābt no manas rokas savas zemes? 14 Un kurš starp visiem dieviem visās tais tautās, kuras mani tēvi ir pametuši iznīcībai, ir bijis tāds, kas būtu spējis izglābt savu tautu no manas rokas? Kā tad jūsu Dievs iespēs jūs izglābt no manas rokas? 15 Tādēļ neļaujiet Hiskijam jūs piekrāpt un jūs tādā veidā maldināt - neticiet viņam! Ja jau nevienas citas tautas un valsts dievs nav varējis izglābt savu tautu no manas rokas un no manu tēvu rokas, tad jūsu Dievs jau ne tik jūs neizglābs no manas rokas!" 16 Un viņa sūtņi vēl vairāk runāja pret Dievu, To Kungu, un pret Viņa kalpu Hiskiju. 17 Viņš rakstīja arī vēstuli ar nolūku, lai nopeltu un nonicinātu To Kungu, Israēla Dievu, sacīdams: "Tāpat kā pasaules tautu dievi nav spējuši izglābt savas tautas no manas rokas, tā arī Hiskijas Dievs neizglābs Savu tautu no manas rokas!" 18 Un viņi sauca stiprā balsī jūdiski, izaicinādami Jeruzālemes ļaudis, kas bija uz mūra, lai tos izbiedētu un iztrūcinātu, ka varētu ātrāk ieņemt pilsētu. 19 Un viņi nonicināja Jeruzālemes Dievu, tāpat kā viņi bija nonicinājuši pasaules tautu dievus, kas ir tikai cilvēku roku darbs. 20 Bet gan ķēniņš Hiskija, gan pravietis Jesaja, Amoca dēls, lūdza Dievu par šo notikumu un vērsa pret debesīm savus saucienus. 21 Un Tas Kungs sūtīja eņģeli, kas nomaitāja visus varonīgos karavīrus, gan vadoņus, gan karapulku virsniekus, Asīrijas ķēniņa nometnē, tā ka tas ar kaunu pagrieza savu vaigu uz savu paša zemi; un, kad viņš iegāja sava dieva namā, tad tie, kuri bija cēlušies no viņa klēpja, - tie paši viņam lika mirt, uzbrūkot viņam ar zobenu. 22 Tā Tas Kungs izglāba Hiskiju un Jeruzālemes iedzīvotājus no Sanheriba, Asīrijas ķēniņa, rokas un no ikviena ienaidnieka rokas un sagādāja mieru no visām pusēm. 23 Un daudzi atnesa dāvanu upurus Tam Kungam uz Jeruzālemi un dārgas vērtslietas Jūdas ķēniņam Hiskijam, tā ka viņš pēc visa tā bija paaugstināts visu tautu priekšā. 24 Un šinī laikā Hiskija saslima uz miršanu, un viņš lūdza To Kungu, un Tas Kungs viņu uzklausīja un sūtīja viņam brīnumainu parādību. 25 Bet Hiskija nemācēja pateikties par to, kas viņam bija labi darīts, jo viņa sirdsprāts kļuva augstprātīgs; tādēļ arī nāca bargas dusmas gan pār viņu, gan pār Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājiem. 26 Bet vēl Hiskija pazemojās savā garā - viņš un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, un tāpēc pār viņiem nenāca Tā Kunga bardzība, kamēr Hiskija dzīvoja. 27 Un Hiskijam bija ļoti daudz bagātības un varas, un viņš sev cēla glabātavas sudrabam, zeltam un dārgakmeņiem, dārgām kvēpināmām zālēm un tāpat lieliem vairogiem, un it visiem vērtīgiem priekšmetiem, 28 arī noliktavas lauku augļiem, labībai, vīnam un arī eļļai, tāpat kūtis visādiem lopiem un laidarus ganāmiem pulkiem. 29 Viņš sev uzcēla arī pilsētas, un sīklopu un liellopu ganāmpulku viņam bija milzums, jo Dievs viņam bija piešķīris sevišķi lielu bagātību. 30 Un šis pats Hiskija aizbēra Gihonas augšējo ūdens izteku un to iztaisnoja, novadot lejā pret rietumiem uz Dāvida pilsētu; un Hiskijam veicās visos viņa darbos. 31 Pie Bābeles valdnieku sūtņiem, kas bija atsūtīti pie viņa, lai izjautātu par to brīnumaino parādību, kas tad zemē bija notikusi, Dievs viņu atstāja vienu, lai viņu pārbaudītu un tādējādi izzinātu, kas viņa sirdsprātā. 32 Bet, kas vēl stāstāms par Hiskiju, par viņa žēlsirdības darbiem, redzi, tas viss ir rakstīts pravieša Jesajas, Amoca dēla, pravietiskos paredzējumos un Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatās. 33 Un Hiskija gūlās pie saviem tēviem, un viņu apglabāja Dāvida pēcnācēju kapu kalnā, un visa Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji pavadīja viņu godam. Un viņa dēls Manase kļuva ķēniņš viņa vietā.
Sanherība iebrukums
(2Ķēn 18:13–19:34Jes 36:2–22)1 Pēc šā uzticības apliecinājuma nāca Sanherībs, Asīrijas ķēniņš. Viņš ienāca Jūdā un uzslēja nometni pie nocietinātajām pilsētām, domādams tās sagrābt sev. 2 Kad Hizkija redzēja, ka Sanherībs nāk, lai uzbruktu Jeruzālemei, 3 viņš ar saviem augstmaņiem un spēkavīriem nosprieda aizbērt ūdens avotus ārpus pilsētas, un viņi tam piekrita. 4 Sapulcējās daudz ļaužu un aizbēra visus avotus un strautu, kas plūda tur cauri, sacīdami: “Kāpēc lai Asīrijas ķēniņi atnākuši atrastu daudz ūdens?” 5 Viņš sparīgi ķērās klāt un salaboja mūri visur, kur tas bija sagāzts, uzslēja uz tā torņus un ārpusē vēl vienu mūri. Viņš nostiprināja arī Millo Dāvida pilsētā, kā arī darināja daudz ieroču un vairogu. 6 Viņš iecēla tautai kara virsniekus, sapulcināja tos pie sevis pilsētas vārtu laukumā un uzmundrinādams sacīja: 7 “Esiet droši un stipri! Nebaidieties un neiztrūkstieties ne no Asīrijas ķēniņa, ne pulkiem, kas kopā ar viņu, jo ar mums ir kāds, kas lielāks par tiem! 8 Viņiem ir miesīgs spēks, bet mums – Kungs, mūsu Dievs, kas palīdz un karo mūsu karus!” Un ļaudis paļāvās uz Jūdas ķēniņa Hizkijas vārdiem.
9 Tad Asīrijas ķēniņš Sanherībs, kurš pats ar visu karaspēku karoja pret Lāhīšu, sūtīja savus kalpus uz Jeruzālemi pie Jūdas ķēniņa Hizkijas un visiem Jeruzālemes jūdiem, lai tiem pavēsta: 10 “Tā saka Asīrijas ķēniņš Sanherībs: uz ko jūs cerat aplenktajā Jeruzālemē? 11 Vai Hizkija nav jūs maldinājis, likdams mirt badā un slāpēs un sacīdams: Kungs, mūsu Dievs, glābs mūs no Asīrijas ķēniņa! 12 Vai pats Hizkija neaizvāca augstieņu altārus un nepavēlēja Jūdā un Jeruzālemē, ka jūs drīkstat zemoties un kvēpināt tikai uz viena altāra? 13 Vai tad jūs nezināt, ko es un mans tēvs esam darījuši visu citu zemju ļaudīm? Vai tad citu tautu dievi spēja no manis paglābt savas zemes!? 14 Kurš no visiem manu tēvu iznīdēto tautu dieviem ir spējis glābt no manis savus ļaudis? Kā tad jūsu dievi jūs paglābs no manis!? 15 Neļaujiet Hizkijam sevi maldināt, neticiet viņam, ka viņš jūs nepieviļ! Ja nevienas citas tautas vai valsts dievs nav varējis paglābt savus ļaudis ne no manis, ne no maniem tēviem, tad jūsu dievs ne tik neglābs jūs no manis!”
16 Un viņa kalpi runāja vēl vairāk pret Kungu Dievu un viņa kalpu Hizkiju. 17 Sanherībs bija uzrakstījis vēstuli, lai ņirgātos par Kungu, Israēla Dievu. Viņš teica: “Tāpat kā citu tautu dievi nevienā zemē nav spējuši paglābt savus ļaudis no manis, tā arī Hizkijas Dievs neglābs savus ļaudis no manis!” 18 Tie tā klaigāja jūdu valodā Jeruzālemes iemītniekiem, kas bija uz mūra, lai ļaudis satrauktos un nobītos un tad tie varētu ieņemt pilsētu. 19 Tie runāja par Jeruzālemes Dievu tāpat kā par citu zemju tautu dieviem, kas ir cilvēku roku darināti.
Sanherība sakāve un nāve
(2Ķēn 19:35–37)20 Ķēniņš Hizkija un pravietis Jesaja, Āmoca dēls, lūgdami sauca uz debesīm. 21 Tad Kungs sūtīja eņģeli, un tas nomaitāja visus varonīgos karavīrus, virsniekus un pavēlniekus Asīrijas ķēniņa nometnē, ka viņam ar kaunu bija jāatgriežas savā zemē. Kad viņš iegāja sava dieva namā, paša dēli viņu nogalēja ar zobenu. 22 Tā Kungs paglāba Hizkiju un Jeruzālemes iemītniekus no Asīrijas ķēniņa Sanherība un visiem viņu ienaidniekiem un deva viņiem rimtumu it visur! 23 Tad daudzi pienesa dāvanas Kungam Jeruzālemē un dārglietas Jūdas ķēniņam Hizkijam, un visu tautu vidū viņš kļuva diženāks nekā iepriekš.
Hizkijas slimība
(2Ķēn 20:1–11Jes 38:1–8)24 Tolaik Hizkija bija uz nāvi slims, un viņš lūdzās Kungu, un Kungs viņam atbildēja un deva zīmi, 25 bet Hizkija neatgriezās, jo bija kļuvis lepns. Tāpēc pār viņu, Jūdu un Jeruzālemi nāca dusmu versme. 26 Tad Hizkija, atmetis lepnību, zemojās – gan viņš, gan Jeruzālemes iemītnieki, un Kunga dusmu versme nenāca Hizkijas laikā.
Hizkijas varenība un darbi
(2Ķēn 20:12–21Jes 39:1–8)27 Hizkijas bagātība un gods augtin auga. Viņš cēla mantnīcas sudrabam un zeltam, dārgakmeņiem un balzama smaržām, vairogiem un dažādām jaukām lietām 28 un noliktavas graudu ražai, jaunam vīnam un svaigai eļļai, un novietnes visdažādākajiem lopiem, un laidarus ganāmpulkiem. 29 Viņš cēla sev pilsētas, viņam bija milzums avju un vēršu, jo Dievs viņam deva daudz mantas. 30 Hizkija aizdarīja augšējā Gīhona avota izteku un novadīja to lejā uz Dāvida pilsētas rietumdaļu. Hizkijam veicās viss, ko viņš darīja. 31 Kad pie viņa nāca Bābeles augstmaņu sūtņi vaicāt par zīmi, kas dota viņa zemei, Dievs atstāja viņu vienu, lai pārbaudītu un uzzinātu visu, kas viņam prātā.
32 Pārējie Hizkijas darbi un viņa laipnība – par to Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā ir rakstījis pravietis Jesaja, Āmoca dēls! 33 Hizkija apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Dāvida dēlu kapenēs. Viņu ar godu izvadīja visi Jūdas un Jeruzālemes iemītnieki. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Manase.
