1 Kad Salamans, Dāvida dēls, nostiprinājās savā ķēniņa varā - jo Tas Kungs, viņa Dievs, bija ar viņu, un Viņš to augstu cēla - 2 tad Salamans deva rīkojumu visam Israēlam, gan virsniekiem pār tūkstoti, gan virsniekiem pār simtu, tāpat soģiem un ikvienam vadonim visā Israēlā, ikvienam tēvu nama galvenajam, 3 lai viņi noietu un arī Salamans pats, un visa draudze līdz ar viņu uz augstieni pie Gibeonas, jo tur bija novietota Dieva derības Saiešanas telts, ko Mozus, Tā Kunga kalps, bija darinājis tuksnesī, 4 kurpretī Dieva šķirstu Dāvids bija licis atvest no Kirjat-Jeārimas uz to vietu, ko viņš tam bija sagatavojis, jo viņš tā vajadzībām bija uzcēlis telti Jeruzālemē. 5 Arī vara altāris, ko Becaleēls, Ūrija dēls, Hūra dēladēls, bija licis darināt, stāvēja tur Tā Kunga mājokļa priekšā, un Salamans un draudze tur meklēja To Kungu. 6 Un Salamans tur upurēja Tā Kunga vaiga priekšā uz vara altāra pie Saiešanas telts, un viņš upurēja uz tā Tam Kungam veselu tūkstoti dedzināmo upuru. 7 Tanī naktī Dievs parādījās Salamanam un sacīja viņam: "Lūdz, ko lai Es tev dodu!" 8 Un Salamans atbildēja Tam Kungam: "Tu esi manam tēvam Dāvidam parādījis lielu žēlastību, un Tu esi mani cēlis par ķēniņu viņa vietā. 9 Tad nu tagad, Kungs, mans Dievs, liec piepildīties Savam apsolījumam, ko Tu esi devis manam tēvam Dāvidam, jo Tu esi mani cēlis par ķēniņu pār lielu tautu, kuru ir tik daudz kā zemes pīšļu. 10 Tad nu dod man gudrību un izpratni, ka es šo tautu varētu vadīt, jo kas gan citādi spētu šo Tavu lielo tautu valdīt?" 11 Tad Dievs sacīja Salamanam: "Tā kā šāda vēlēšanās ir tavā sirdī un tu neesi lūdzis pārticību un bagātību, un godu, un savu ienaidnieku nāvi, un ilgu mūžu, bet esi lūdzis sev gudrību un zināšanas, lai tu spētu spriest tiesu pār Manu tautu, pār kuru Es esmu tevi iecēlis par ķēniņu, 12 tad tev arī tiks piešķirta gudrība un zināšanas; taču arī pārticību, bagātību un godu tev došu, kā nav bijis nevienam ķēniņam pirms tevis un nebūs nevienam pēc tevis." 13 Tad Salamans nokāpa no augstienes Gibeonā un devās no Saiešanas telts laukuma atpakaļ uz Jeruzālemi un sāka valdīt pār Israēlu. 14 Un Salamans savāca vienkopus kara ratus un jātniekus, un viņam bija tūkstotis četri simti kara ratu un divpadsmit tūkstoši jātnieku, un viņš tos nometināja kara ratu pilsētās un pie ķēniņa Jeruzālemē. 15 Un darīja ķēniņš, ka sudraba un zelta Jeruzālemē bija tik daudz kā akmeņu un ciedru koku tik daudz kā vīģu koku ielejās. 16 Un Salamans ieveda zirgus no Ēģiptes un no Koas; un ķēniņa uzpircēji tos saņēma no Koas par cietu cenu. 17 Un tie ieveda no Ēģiptes kara ratus par seši simti sudraba seķeļiem, bet vienu zirgu par simts piecdesmit. Un tāpat ar viņa starpniecību tos piegādāja visiem hetiešu ķēniņiem un Aramas ķēniņiem. 18 Un Salamans nolēma uzcelt namu Tā Kunga Vārdam un pili sev, savai ķēniņa valsts varai.
Sālamans lūdz pēc gudrības
(1Ķēn 3:1–15)1 Sālamans, Dāvida dēls, nostiprināja savu valdīšanu – Kungs, viņa Dievs, bija ar viņu un darīja varenu. 2 Un Sālamans apspriedās ar visu Israēlu, ar virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem, ar soģiem, ar visiem vadoņiem un visiem Israēla tēvu namu galvenajiem. 3 Sālamans un visa sapulce kopā ar viņu devās uz augstieni Gibeonā, jo tur bija Dieva Saiešanas telts, ko tuksnesī bija taisījis Kunga kalps Mozus, 4 bet Dieva derības šķirstu Dāvids bija atvedis no Kirjat-Jeārīmas uz vietu, ko Dāvids tam bija sagatavojis, un Jeruzālemē tam bija uzcelta telts. 5 Kunga mājokļa priekšā bija vara altāris, ko darinājis Becalēls, Ūrī dēls, Hūra dēls. To lietoja Sālamans un tie, kas bija sapulcēti. 6 Sālamans piegāja klāt vara altārim, kas bija pie Saiešanas telts Kunga priekšā, un upurēja uz tā tūkstoti sadedzināmo upuru. 7 Tonakt Dievs parādījās Sālamanam un sacīja: “Lūdz, ko lai tev dodu!” 8 Sālamans sacīja Dievam: “Tu esi izrādījis lielu laipnību pret manu tēvu Dāvidu un esi mani iecēlis par ķēniņu viņa vietā, 9 tad nu, Kungs Dievs, lai tiek piepildīts solījums manam tēvam Dāvidam, jo tu iecēli mani par ķēniņu tautai – tās ir tik daudz kā putekļu uz zemes! 10 Jel dod man gudrību un zināšanas, lai spēju vadīt tautu, jo kurš gan spēj spriest tiesu tavai lielajai tautai!”
11 Dievs atbildēja Sālamanam: “Tādēļ ka tev uz sirds bija šāds lūgums un tu nelūdzi bagātību, pārticību, godu, nedz savu ienaidnieku dzīvību un nelūdzi arī sev ilgu mūžu, bet lūdzi gudrību un zināšanas, lai spriestu tiesu manai tautai, kurai es tevi iecēlu par ķēniņu, 12 tad es došu tev gudrību un zināšanas, es došu tev arī bagātību, pārticību un godu, un es darīšu tevi par ķēniņu, kāda nav bijis pirms tevis un nebūs arī pēc tevis!” 13 No Gibeonas augstienes, no Saiešanas telts, Sālamans devās uz Jeruzālemi un valdīja pār Israēlu.
Sālamana bagātība un varenība
(1Ķēn 10:26–292L 9:25–28)14 Sālamans sapulcināja kararatus un jātniekus, un viņam bija tūkstotis četri simti kararatu un divpadsmit tūkstoši jātnieku. Viņš tos novietoja kararatu pilsētās un pie ķēniņa Jeruzālemē. 15 Jeruzālemē ķēniņš saveda tik daudz sudraba un zelta kā akmeņu un tik daudz ciedru kā mežavīģes ielejā! 16 Zirgus Sālamans ieveda no Ēģiptes, no Keves. Ķēniņa tirgoņi tos pirka Kevē. 17 No Ēģiptes ieveda kararatus par sešiem simtiem sudraba gabalu un zirgus par simts piecdesmit. Tirgoņi tos gādāja visiem hetiešu ķēniņiem un Arāma ķēniņiem. 18 Sālamans nolēma celt namu Kunga vārdam, bet sev – valdnieka namu.
