1 Un Dāvids apspriedās ar virsniekiem pār tūkstoti un pār simtu un ar visiem vadoņiem. 2 Un Dāvids sacīja visam sapulcinātam Israēlam: "Ja jūs to atzīstat par labu un tas ir Tā Kunga, mūsu Dieva, nolikts, tad sūtīsim ziņu visapkārt mūsu atlikušajiem brāļiem visos Israēla novados un kopā ar viņiem arī priesteriem un levītiem viņu pilsētās ar to ganībām, ka lai viņi sanāk kopā ar mums, 3 un atvedīsim atpakaļ pie sevis mūsu Dieva šķirstu, jo mēs neesam pēc tā meklējuši Saula valdīšanas laikā." 4 Tad visa sapulce sacīja, lai tā darot, jo šī lieta viņu acīs šķita taisna esam. 5 Tā Dāvids saaicināja uz sapulci itin visu Israēlu no Ēģiptes upes Šihoras līdz pašai Hamatas pievārtei, lai pārvestu Dieva šķirstu no Kirjat-Jeārimas. 6 Un tad Dāvids cēlās un viss Israēls un devās kalnup uz Baalu, tas ir, uz Kirjat-Jeārimu, kura pieder pie Jūdas, lai no turienes atvestu Dieva Tā Kunga, kas mīt pār ķerubiem, šķirstu, kas Viņa Vārdā ir nosaukts. 7 Un viņi pārveda Dieva šķirstu ar jauniem ratiem no Abinādaba nama, un Uza un Ahjo vadīja ratus. 8 Bet Dāvids un viss Israēls līksmojās Dieva priekšā ar visu spēku, ar dziesmām, pavadot ar cītarām un arfām un ar rokas bungām, cimbālēm un bazūnēm. 9 Bet, kad viņi nonāca līdz Kidona klonam, tad Uza izstiepa savu roku, lai pieturētu šķirstu, jo vērši klupa. 10 Tad Tā Kunga dusmas iekvēlojās pret Uzu, un Tas Kungs viņu sita, tāpēc ka viņš bija savu roku izstiepis pret šķirstu, tā ka viņš tur Dieva priekšā nomira. 11 Un Dāvids bija satriekts, ka Tas Kungs lauzdams lauza Uzas dzīvību, un viņš nosauca šīs vietas vārdu: Perec-Uza , un tā līdz šai dienai. 12 Un tanī dienā Dāvidam sametās bailes Dieva priekšā, un viņš izsaucās: "Kā gan es varu Dieva šķirstu vest pie sevis?" 13 Un Dāvids neaizveda šķirstu pie sevis uz Dāvida pilsētu, bet aizveda to sāņus, uz gātieša Obed-Edoma namu. 14 Un tā Dieva šķirsts, novietots pie Obed-Edoma viņa namā, palika uz vietas trīs mēnešus; un Tas Kungs svētīja Obed-Edoma namu un visu, kas tam piederēja.
Šķirsta pārvešana no Kirjat-Jeārīmas
(2Sam 6:1–11)1 Dāvids apspriedās ar virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem, ar katru vadītāju. 2 Un Dāvids teica visai Israēla sapulcei: “Ja jums šķiet labi un ja tas ir no Kunga, mūsu Dieva, tad sūtīsim pie visiem pārējiem mūsu brāļiem visā Israēla zemē, arī pie priesteriem un levītiem viņu pilsētās ar to ganībām, lai viņi sapulcējas pie mums. 3 Tad pārvedīsim mājup mūsu Dieva šķirstu, jo Saula laikā mēs to nemeklējām.” 4 Un visa sapulce sacīja, lai tā darot, jo visai tautai šķita, ka tā ir pareizi.
5 Tad Dāvids sapulcināja visu Israēlu no Šīhoras upes Ēģiptē līdz Hamātas pievārtei, lai pārvestu Dieva šķirstu no Kirjat-Jeārīmas. 6 Dāvids un viss Israēls devās augšup uz Baalātu pie Kirjat-Jeārīmas, kas ir Jūdā, lai no turienes pārvestu Dieva šķirstu, kas saukts starp ķerubiem mītošā Kunga vārdā. 7 Dieva derības šķirstu veda jaunos ratos no Abīnādāva nama. Ratus vadīja Uza un Ahjo. 8 Dāvids un viss Israēls no visa spēka gavilēja Dieva priekšā ar dziesmām, lirām, arfām, tamburīniem, cimbolēm un taurēm.
9 Kad viņi bija nonākuši pie Kidona klona, Uza ar roku atbalstīja šķirstu, jo vērši paklupa. 10 Tad Kungs iedegās dusmās pret Uzu un sita viņu, jo tas bija pielicis šķirstam roku. Viņš mira tur, Dieva priekšā. 11 Dāvids sadrūma, jo Kungs satrieca Uzu. To vietu viņš nosauca Perec-Uza . Tā to sauc līdz šai dienai. 12 Todien Dāvids bijās Dieva un sacīja: “Kā lai es nesu Dieva šķirstu pie sevis?” 13 Dāvids nenogādāja šķirstu pie sevis Dāvida pilsētā, bet novietoja to gatieša Obēd-Edoma namā. 14 Tā Dieva šķirsts palika Obēd-Edoma namā trīs mēnešus, un Kungs svētīja Obēd-Edoma namu un visu, kas tam bija.
