Lūgšana par Israēla uzvaru pēc sakāves
(Ps 108:7–14)1 Korvedim. Pēc meldijas “Liecības lilija”. Pamācošs Dāvida uzraksts, 2 kad viņš karoja ar Divupes aramiešiem un Cobas aramiešiem un Joābs griezās atpakaļ un apkāva edomiešus Sāls ielejā – divpadsmit tūkstošus.
3 Dievs, tu mūs atmeti, tu mūs sadragāji,
tu biji noskaities – ļauj jel mums atspirgt!
4 Tu drebināji zemi, tu šķērdi to,
dziedē tai plaisas, jo tā jau brūk!
5 Savai tautai tu liki trūkties,
tu mūs dzirdīji ar klupšanas vīnu!
6 Padod zīmi ar karogu tiem, kas tevi bijā,
lai tie no bultām vairītos!
7 Palīdzi mums ar savu labo roku un uzklausi mūs,
tad tavi mīļotie būs glābti!
8 Dievs runā no savas svētnīcas:
es līksmošos! Es sadalīšu Šehemu,
un Sukotas ieleju es izmērošu!
9 Man – Gileāda, un mans ir Manase,
Efraims ir mana bruņucepure,
un Jūda ir mans zizlis!
10 Moābs – trauks, kur man noskaloties!
Edoms – vieta, kur man nomest kurpi!
Filistija – tur atskanēs manas uzvaras gaviles! –
11 Kas mani ievedīs nocietinātajā pilsētā,
kas var mani vadīt uz Edomu?
12 Vai tu, Dievs, esi mūs pametis,
vai nenāksi līdzi, Dievs, mūsu karapulkiem?
13 Palīdzi mums pret naidnieku,
jo glābiņa pie cilvēkiem nav!
14 Ar Dievu pārspēku gūsim,
viņš samīdīs mūsu naidniekus!
To the chief Musician upon Shushan-eduth, Michtam of David, to teach; when he strove with Aram-naharaim and with Aram-zobah, when Joab returned, and smote of Edom in the valley of salt twelve thousand.
1 O God, thou hast cast us off, thou hast scattered us, thou hast been displeased; O turn thyself to us again.
2 Thou hast made the earth to tremble; thou hast broken it: heal the breaches thereof; for it shaketh.
3 Thou hast shewed thy people hard things: thou hast made us to drink the wine of astonishment.
4 Thou hast given a banner to them that fear thee, that it may be displayed because of the truth. Selah.
5 That thy beloved may be delivered; save with thy right hand, and hear me.
6 God hath spoken in his holiness; I will rejoice, I will divide Shechem, and mete out the valley of Succoth.
7 Gilead is mine, and Manasseh is mine; Ephraim also is the strength of mine head; Judah is my lawgiver;
8 Moab is my washpot; over Edom will I cast out my shoe: Philistia, triumph thou because of me.
9 Who will bring me into the strong city? who will lead me into Edom?
10 Wilt not thou, O God, which hadst cast us off? and thou , O God, which didst not go out with our armies?
11 Give us help from trouble: for vain is the help of man.
12 Through God we shall do valiantly: for he it is that shall tread down our enemies.
