Īpašie solījumi
1 Un Mozus teica Israēla dēliem visu, ko viņam bija pavēlējis Kungs.
2 Mozus sacīja Israēla dēlu cilšu galvenajiem: “Tā ir pavēlējis Kungs! 3 Ja vīrs ko apsola Kungam vai apzvēr ar zvērestu, ka no kaut kā atsacīsies, lai nelauž savu vārdu, lai dara visu, kā teicis. 4 Un, ja sieva ko solījusi Kungam, vēl meitene būdama sava tēva namā, 5 un viņas tēvs ir dzirdējis, ko viņa solījusi un kādas saistības ir uzņēmusies, un viņas tēvs klusējis, tad lai ir spēkā tas, ko viņa solījusi, un lai paliek spēkā saistības, ko viņa ir uzņēmusies. 6 Bet, ja viņas tēvs iebilst tajā dienā, kad to dzird, tad lai nepaliek spēkā tas, ko viņa solījusies, un lai nepaliek spēkā saistības, ko viņa ir uzņēmusies. Kungs viņai piedos, jo viņas tēvs tai liedzis. 7 Bet, ja viņa jau ir pie vīra, tad lai ar viņas solījumiem vai pārsteidzīgi izteiktajām saistībām, ko viņa ir uzņēmusies, ir šādi – 8 ja viņas vīrs to dzird un klusē tajā dienā, kad to ir dzirdējis, tad lai paliek spēkā tas, ko viņa solījusi, un lai paliek spēkā saistības, ko viņa ir uzņēmusies. 9 Bet, ja tajā dienā, kad viņš to dzirdējis, viņš iebilst un noliedz viņas solījumu un pārsteidzīgi izteiktās saistības, ko viņa ir uzņēmusies, tad Kungs viņai piedos. 10 Bet atraitnes vai šķirtenes solījumi – visas saistības, ko viņa ir uzņēmusies, – tai ir jāpilda. 11 Ja vīra mājā viņa kaut ko solījusi vai ar zvērestu uzņēmusies saistības 12 un viņas vīrs klusējis un nav iebildis viņai, tad lai paliek spēkā visi viņas solījumi un lai paliek spēkā visas saistības, ko viņa ir uzņēmusies. 13 Bet, ja viņas vīrs to noliedzis dienā, kad dzirdējis, tad viss, kas tai nācis pār lūpām, ko viņa solījusi, un saistības, ko viņa ir uzņēmusies, nepaliek spēkā, jo viņas vīrs to aizliedzis, un Kungs viņai piedos. 14 Visus solījumus un visus zvērestus, kuros viņa ir uzņēmusies saistības, vīrs var gan atļaut, gan aizliegt. 15 Bet, ja vīrs klusē vairākas dienas, tad viņš ir atļāvis visus viņas solījumus vai atļāvis visas saistības, ko viņa ir uzņēmusies, – jo viņš klusēja tajā dienā, kad to dzirdēja. 16 Bet, ja viņš to ir dzirdējis un liegtin aizliedz, tad viņš nes tās vainu.”
17 Šie ir likumi, ko Mozus pavēlēja par vīru un viņa sievu un par tēvu un viņa meitu, kamēr tā jauna sava tēva namā.
1 And Moses spake unto the heads of the tribes concerning the children of Israel, saying, This is the thing which the LORD hath commanded. 2 If a man vow a vow unto the LORD, or swear an oath to bind his soul with a bond; he shall not break his word, he shall do according to all that proceedeth out of his mouth.
3 If a woman also vow a vow unto the LORD, and bind herself by a bond, being in her father’s house in her youth; 4 And her father hear her vow, and her bond wherewith she hath bound her soul, and her father shall hold his peace at her: then all her vows shall stand, and every bond wherewith she hath bound her soul shall stand. 5 But if her father disallow her in the day that he heareth; not any of her vows, or of her bonds wherewith she hath bound her soul, shall stand: and the LORD shall forgive her, because her father disallowed her. 6 And if she had at all an husband, when she vowed, or uttered ought out of her lips, wherewith she bound her soul; 7 And her husband heard it , and held his peace at her in the day that he heard it: then her vows shall stand, and her bonds wherewith she bound her soul shall stand. 8 But if her husband disallowed her on the day that he heard it; then he shall make her vow which she vowed, and that which she uttered with her lips, wherewith she bound her soul, of none effect: and the LORD shall forgive her. 9 But every vow of a widow, and of her that is divorced, wherewith they have bound their souls, shall stand against her. 10 And if she vowed in her husband’s house, or bound her soul by a bond with an oath; 11 And her husband heard it , and held his peace at her, and disallowed her not: then all her vows shall stand, and every bond wherewith she bound her soul shall stand. 12 But if her husband hath utterly made them void on the day he heard them; then whatsoever proceeded out of her lips concerning her vows, or concerning the bond of her soul, shall not stand: her husband hath made them void; and the LORD shall forgive her. 13 Every vow, and every binding oath to afflict the soul, her husband may establish it, or her husband may make it void. 14 But if her husband altogether hold his peace at her from day to day; then he establisheth all her vows, or all her bonds, which are upon her: he confirmeth them, because he held his peace at her in the day that he heard them . 15 But if he shall any ways make them void after that he hath heard them; then he shall bear her iniquity. 16 These are the statutes, which the LORD commanded Moses, between a man and his wife, between the father and his daughter, being yet in her youth in her father’s house.
