Mierinājuma vārds Bārūham
1 Šis ir vārds, ko pravietis Jeremija runāja uz Bārūhu, Nērijas dēlu, kad tas šos vārdus rakstīja grāmatā pēc Jeremijas teiktā – Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, ceturtajā gadā:
2 “Tā saka Kungs, Israēla Dievs, uz tevi, Bārūh: 3 tu teici: vai man! Manām sāpēm Kungs pielicis rūpes, vaidos es esmu paguris, un rimuma es neatrodu! –
4 Tā saki viņam: tā saka Kungs: redzi, es noplēsīšu to, ko uzcēlu, un izraušu to, ko dēstīju! Tā ir visa šī zeme! 5 Un tu vēl meklē labumu?! Nemeklē! Redzi, ļaunu es nesu pār visu miesu, saka Kungs, bet tev es došu dzīvību par laupījumu it visur, kur tu iesi!”
1 The word that Jeremiah the prophet spake unto Baruch the son of Neriah, when he had written these words in a book at the mouth of Jeremiah, in the fourth year of Jehoiakim the son of Josiah king of Judah, saying, 2 Thus saith the LORD, the God of Israel, unto thee, O Baruch; 3 Thou didst say, Woe is me now! for the LORD hath added grief to my sorrow; I fainted in my sighing, and I find no rest.
4 ¶ Thus shalt thou say unto him, The LORD saith thus; Behold, that which I have built will I break down, and that which I have planted I will pluck up, even this whole land. 5 And seekest thou great things for thyself? seek them not: for, behold, I will bring evil upon all flesh, saith the LORD: but thy life will I give unto thee for a prey in all places whither thou goest.
