1 Kāda tad nu ir jūda priekšrocība, jeb kāds labums derības zīmei?
2 Tas ir visādā ziņā liels. Visupirms, viņam uzticēti Dieva apsolījumi.
3 Bet, ja nu daži uzticību lauzuši, vai tad viņu neuzticība atceļ Dieva uzticību?
4 Nekādā ziņāl Bet jānotiek tā, ka Dievs ir patiess, bet ikviens cilvēks melkulis, gluži kā ir rakstīts: „Lai tev būtu taisnība tavos vārdos un tu uzvarētu, kad ar tevi iet tiesā.“
5 Bet, ja nu mūsu netaisnība izcel Dieva taisnību, ko lai tad sakām? Vai Dievs tad nav netaisns, kad viņš soda? Es spriežu cilvēcīgi.
6 Nekādā ziņā! Jo kā Dievs citādi tiesās pasauli?
7 Bet, ja dievišķā patiesība viņam par godu tapusi lielāka manu melu dēļ, kāpēc tad es kā grēcinieks vēl tieku tiesāts?
8 Vai tad nedarīsim labāk ļaunu, lai nāk labais, kā daži, mūs zaimodami, apgalvo, ka mēs mācot? Viņi saņems pelnītu sodu.
9 Kā tad nu ir: vai mēs, jūdi, esam labāki? It nebūt ne! Jo mēs jau iepriekš rādījām, ka tiklab jūdi kā grieķi ir vainīgi un stāv zem grēka.
10 Gluži, kā ir rakstīts: „Nav neviena taisna, it neviena.
11 Nav neviena, kas saprot, neviena, kas meklē Dievu.
12 Visi ir novirzījušies, visi kopā kļuvuši nelietīgi. Nav neviena, kas dara labu, it neviena.
13 Viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savām mēlēm viņi kļuvuši viltnieki, čūsku inde ir aiz viņu lūpām.
14 Viņu mute ir pilna lāstu un rūgtuma.
15 Viņu kājas steidzas izliet asinis,
16 Posts un bēdas ir uz viņu ceļiem,
17 Un miera ceļa viņi nepazīst,
18 Dieva bijības nav viņu acu priekšā!“
19 Bet mēs zinām, ka viss bauslībā teiktais teikts tiem, kas stāv zem baus-lības; tā visiem aizdarīta mute, un visa pasaule vainīga Dieva priekšā.
20 Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisns Viņa priekšā. Jo bauslība dod—grēka atziņu.
21 Bet tagad neatkarīgi no bauslības atklājusies Dieva taisnība, ko jau apliecina bauslība un pravieši.
22 Šī Dieva taisnība dota ticībā uz Jēzu Kristu visiem, kas tic. Jo tur nav nekādas starpības;
23 Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.
24 Bet Dievs savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristu.
25 Viņu Dievs tiem, kas tic, nolicis par grēka izpircēju viņa asinīs, tā parādīdams savu taisnību;
26 Jo viņš piedod visus agrāk, dievišķās pacietības laikā nodarītos grēkus, lai tagadējā laikmetā parādītu savu taisnību, pats taisns būdams un taisnodams to, kas tic Jēzum.
27 Kur nu paliek mūsu dižošanās? Tā ir izslēgta. Ar kādu likumu? Ar bauslības darbiem? Nē, bet ar ticības likumu.
28 Jo mēs spriežam, ka cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem.
29 Jeb vai Dievs tikai jūdu, ne arī pagānu tautu Dievs? Protams, arī pagānu!
30 Tik tiešām, ka ir tikai viens Dievs, kas uz ticības pamata taisnos jūdus un ticībā ari nejūdus.
31 Vai tad nu ar šo ticību atceļam Dieva likumu? Nekādā ziņā ne, mēs, —Dieva likumu nostiprinām.
Dieva uzticība
1 Kāda tad ir priekšrocība būt jūdam un kāds labums no apgraizīšanas? 2 Visādā ziņā liels, vispirms jau tas, ka viņiem uzticēti Dieva pravietiskie vārdi. 3 Kas tad, ja daži nav ticējuši, – vai tad viņu neticība iznīcina Dieva uzticību? 4 Nē, taču! Tas ir tā – ka Dievs ir patiess, pat ja katrs cilvēks – melis, kā ir rakstīts:
lai tu topi attaisnots
savos vārdos un uzvari,
kad tu tiec tiesāts.
5 Bet, ja mūsu netaisnība apstiprina Dieva taisnību, ko tad lai sakām? Vai tad Dievs, kas izlej savas dusmas, ir netaisns? – Es runāju pēc cilvēku saprašanas. 6 Nē, taču! Kā tad citādi lai Dievs tiesā šo pasauli? 7 Bet, ja Dieva patiesība manas netaisnības dēļ viņam par godu pieaug, kādēļ es kā grēcinieks vēl tieku tiesāts? 8 Tad jau darīsim ļaunu, lai nāk labais, kā daži zaimodami runā, ka mēs tā mācot? – Tie ir pelnījuši saņemt sodu.
Nav neviena taisnā
9 Kā tad ir? Vai mēs esam pārāki? It nemaz! Jo mēs jau agrāk spriedām par jūdiem un grieķiem, ka tie visi ir zem grēka. 10 Kā ir rakstīts:
nav neviena taisna, neviena paša.
11 Nav neviena, kas saprot, nav neviena, kas meklē Dievu,
12 visi ir aizgājuši no Dieva, visi kļuvuši vienlīdz nederīgi;
nav neviena, kas dara labu, pat viena nav.
13 Viņu rīkle ir atvērts kaps,
ar savām mēlēm tie vienmēr ir krāpuši,
čūsku inde ir zem viņu lūpām;
14 viņu mute ir pilna lāstu un rūgtuma,
15 viņu kājas ir žiglas, kad tie steidz izliet asinis.
16 Posts un ciešanas visos viņu ceļos,
17 miera ceļu viņi nepazīst.
18 Dieva bijības nav viņu acu priekšā.
19 Bet mēs zinām, ka viss bauslībā teiktais ir sacīts tiem, kas ir zem bauslības, tā ka visiem mute ir aizdarīta un visa pasaule ir pakļauta Dieva tiesai. 20 Tādēļ viņa priekšā neviens cilvēks ar bauslības darbiem attaisnots netiks, jo caur bauslību nāk apziņa par grēku.
Taisnība caur ticību
21 Bet tagad neatkarīgi no bauslības ir atklājusies Dieva taisnība, par ko liecina bauslība un pravieši, – 22 ka Dieva taisnība ticībā uz Jēzu Kristu ir visiem, kas tic; tur nav nekādas atšķirības, 23 jo visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības. 24 Dieva žēlastībā visi tiek attaisnoti bez nopelna, jo viņš tos atpircis Kristū Jēzū, 25 viņā, ko Dievs licis par izlīgumu viņa asinīs, ko saņemam ticībā, lai Dievs parādītu savu taisnību. 26 Un Dievs piedod grēkus, kas darīti iepriekš dievišķās pacietības laikā, lai parādītu savu taisnību tagadējos laikos – ka viņš pats ir taisns un attaisno to, kas tic Jēzum. 27 Kur nu ir mūsu dižošanās? Tā ir zudusi. Ar kādu bauslību? Ar darbu bauslību? Nē, ar ticības bauslību! 28 Jo nu esam pārliecināti, ka cilvēks tiek attaisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem. 29 Vai Dievs ir vienīgi jūdu Dievs? Vai tad ne arī pagānu? Jā, arī pagānu. 30 Tik tiešām ir viens Dievs, kas attaisno apgraizītos viņu ticības dēļ un ticībā attaisno arī neapgraizītos. 31 Vai tā mēs caur ticību iznīcinām bauslību? Nē, taču! Mēs bauslību apstiprinām.