Liela ir cilvēku bezdievība, vēl lielāka ir Dieva žēlastība.
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida, tā Kunga kalpa, dziesma.
2 Grēks čukst bezdievīgajam viņa sirdī: nav jākautrējas Dieva vaiga priekšā.
3 Viņš pats sevi mierina: noziegums paliks apslēpts, nebūs tam atriebēja.
4 Viņa mutes vārdi ir nelietīgi un pilni viltības, viņš vairs nedara, kas sapratīgs un labs.
5 Gulēdams viņš izdomā nelietību, viņš iet pa ceļu, kas nav labs, ļaunumu viņš neatmet.
6 Kungs, Tava žēlastība sniedzas līdz debesim un Tava uzticība līdz pade-bešiem.
7 Tava taisnība stāv tāpat kā Dieva kalni, Tavi tiesību pamati kā ūdeņi dziļajā pasaules jūpā. Kungs, Tu izglāb cilvēkus un lopus un Tu palīdzi viņiem.
8 Cik brīnišķa, Kungs, ir Tava žēlastība! Cilvēku bērni nāk pie Tevis un glābjas Tavu spārnu pavēnī!
9 Viņi mielojas pie Tava nama labumiem, Tu viņus dzirdini no sava prieka strauta.
10 Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu.
11 Izplet savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un savu taisnību pār tiem, kam skaidra sirds!
12 Lai lepno kāja mani nesamin, un bezdievīgo roka mani nepadzen!
13 Reiz kritīs tie, kas dara ļaunu, viņi sabruks un vairs nepiecelsies.
Cilvēku bezdievība un Dieva žēlastība
1 Korvedim. Kunga kalpa Dāvida psalms.
2 Grēks uzrunā ļaundari viņa sirdī,
tam acīs nav baiļu no Dieva.
3 Viņš lišķē pats sev,
savu vainu necenšas pelt.
4 Viņa runas ir posts un viltus,
viņš pamet gudrību un nedara labu.
5 Postu viņš gudro savās cisās,
viņš stāj uz nelaba ceļa,
ļaunu viņš neatmet.
6 Kungs, līdz debesīm tava žēlastība
un tava uzticība līdz padebešiem!
7 Tava taisnība kā Dieva kalni,
tava tiesa kā milzu dzelme –
cilvēku un zvēru tu glāb, Kungs!
8 Cik dārga tava žēlastība, ak, Dievs!
Cilvēku bērni patveras tavu spārnu ēnā.
9 Tie mielojas ar tava nama labumiem,
no saviem prieka strautiem tu dzirdini tos,
10 jo pie tevis ir dzīvības avots,
tavā gaismā mēs ieraugām gaismu.
11 Izplet savu žēlastību pār tiem, kas pazīst tevi,
un savu taisnību pār tiem, kam skaidra sirds!
12 Lai nemīda mani lepno kājas,
un ļaundaru rokas lai nemētā mani!
13 Redzi, tur gul nekrietnie –
zemē nogāzti, nejaudā celties!
