1 Tad es redzēju: Raugi, Jērs stāvēja uz Cianas kalna un līdz ar viņu simts četrdesmit četri tūkstoši to, kam viņa vārds un viņa tēva vārds bija rakstīts uz viņu pierēm;
2 Un es dzirdēju balsi no debesīm; tā bija kā lielu ūdeņu krākšana un kā stipra pērkona rūkšana; šī balss, ko es dzirdēju, bija, kā kad koklētāji koklē uz savām koklēm.
3 Tie dziedāja jaunu dziesmu goda krēsla priekšā un četru dzīvo būtņu un vecaju priekšā, un neviens to dziesmu nevarēja saprast, kā vien tie simts četrdesmit četri tūkstoši, kas ir atpirkti no pasaules.
4 Šie ir tie, kas nav apgānījušies ar sievietēm, jo tie ir šķīstī: Šie ir tie, kas seko Jēram, kurp tas arī ietu. Tie ir atpirkti par pirmajiem no cilvēkiem Dievam un viņa Jēram;
5 Viņu mutē nav melu, tie ir bez vainas.
6 Un es redzēju citu eņģeli laižamies debesu vidū; tam bija mūžīgs evaņģēlijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām;
7 Viņš sauca stiprā balsī: „Bīstieties Dievu un dodiet viņam godu, jo ir atnā-kusi viņa tiesas stunda; pielūdziet to, kas radījis debesi un zemi, jūju un ūdens avotus.“
8 Vēl cits eņģelis, otrs, sekoja un sauca: „Kritusi, kritusi lielā Bābele, kas apdzirdījusi visas tautas ar savas netik-lības dusmu vīnu.“
9 Un vēl cits, trešais, eņģelis sekoja tiem un sauca stiprā balsī: „Ja kas pielūdz zvēru vai viņa tēlu un pieņem zīmi uz savas pieres vai savas rokas,
10 Tam būs ari jādzer Dieva dusmu vīns neatšķaidīts, kas ieliets viņa bardzības kausā, un tam būs jācieš mokas ugunī un sērā svēto eņģeļu un Jēra priekšā.
11 Un viņu mocību dūmi paceļas augšup mūžu mūžos; un nav miera ne dienu ne nakti tiem, kas pielūdz zvēru un viņa tēlu un pieņem viņa vārda zīmi.“
12 Šeit vajadzīga svēto pastāvība, kas tur Dieva baušļus un Jēzus liecību.
13 Es dzirdēju balsi no debesīm sakām: „Raksti! Svētīgi mirušie, kas mirst iekš tā Kunga no šā brīža. Tiešām, saka Gars, lai tie atdusas no savām pūlēm, jo viņu darbi tos pavada.“
14 Es redzēju, raugi, bija balts mākonis, un uz mākoņa sēdēja kāds, līdzīgs Cilvēka dēlam; tam bija uz galvas zelta vainags un rokā ass sirpis.
15 Cits eņģelis izgāja no dievnama un sauca stiprā balsī tam, kas sēdēja uz mākoņa: „Laid savu sirpi darbā un sāc pļaut, jo pasaules druva jau pār pārim nobriedusi.
16 Tad tas, kas sēdēja uz mākoņa, nolaida savu sirpi pār zemi un ievāca zemes ražu.
17 Un cits eņģelis izgāja no Dieva nama, kas bija debesīs, arī tam bija ass sirpis.
18 Vēl cits eņģelis izgāja no altāra; tam bija vara pār uguni, tas sauca stiprā balsī tam, kam bija asais sirpis: „Laid savu aso sirpi darbā un ievāc zemes vīna koka ražu, jo viņa ogas jau ir ienākušās.“
19 Tad eņģeļi nolaida savu sirpi pār zemi, savāca zemes vīna koka augļus un meta tos Dieva dusmības lielajā vīna spaidā.
20 Vīna spaidu mina ārpus pilsētas, un no tā iztecēja asinis līdz zirgu iemauktiem ap tūkstoš seši simti stadiju tālu.
Jērs un simt četrdesmit četri tūkstoši
1 Un tad es ieraudzīju, un redzi – Jērs stāv uz Ciānas kalna un ar viņu simt četrdesmit četri tūkstoši, kam viņa vārds un viņa Tēva vārds rakstīts uz pieres. 2 Es dzirdēju no debesīm tādu kā bangainu ūdeņu balsi un kā liela pērkona grāvienu, un es dzirdēju skaņu, itin kā cītaristi spēlētu uz savām cītarām. 3 Un viņi dziedāja kādu jaunu dziesmu troņa priekšā un četru dzīvo būtņu un vecajo priekšā, un neviens nevarēja saprast šo dziesmu kā tikai šie simt četrdesmit četri tūkstoši, kas bija atpirkti no zemes. 4 Tie, kas nav aptraipījušies ar sievietēm, kas ir šķīsti. Viņi seko Jēram, kurp vien tas iet. Viņi tika atpirkti no cilvēku vidus būt par pirmo augli Dievam un Jēram. 5 Viņu mutē nav atrasti meli, viņi ir bez vainas.
Trīs eņģeļu vēstis
6 Un es ieraudzīju citu eņģeli lidojam augstu debesīs. Viņam bija dots sludināt mūžīgo evaņģēliju zemes iedzīvotājiem – ikvienai tautai, ciltij, valodai un ļaudīm. Viņš runāja varenā balsī: 7 bīstieties Dieva un slavējiet viņu, jo viņa tiesas stunda ir klāt, pielūdziet to, kas radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus! 8 Un tam sekoja vēl otrs eņģelis, saukdams: ir kritusi, ir kritusi varenā Bābele, kas ar savas netiklības kaismes vīnu ir apdzirdījusi visas tautas. 9 Un vēl cits – trešais eņģelis viņiem sekoja, skaļā balsī saukdams: ja kāds pielūgs zvēru un viņa tēlu un pieņems zīmi uz savas pieres vai uz savas rokas, 10 tas dzers Dieva dusmu kvēles vīnu, kas neatšķaidīts ir ieliets viņa dusmu traukā; tas tiks mocīts ugunī un sērā svēto eņģeļu un Jēra priekšā. 11 Un mūžu mūžos kāpj augšup šo cilvēku mocību dūmi. Ne dienu, ne nakti nav miera tiem, kas pielūdz zvēru un viņa tēlu, un tiem, kas pieņem zīmi ar viņa vārdu. 12 Šeit vajag izturību svētajiem, kuri turas pie Dieva baušļiem un Jēzus ticības. 13 Tad es dzirdēju balsi no debesīm man sakām: “Raksti: laimīgi ir tie, kas no šā brīža mirst Kungā. Un Gars saka: patiesi, lai viņi atpūšas no savām pūlēm, jo viņu veiktie darbi tos pavada.”
Pļaujamais nobriedis pļaujai
14 Un tad es ieraudzīju, un redzi – balts mākonis, un uz mākoņa sēž kāds Cilvēka Dēlam līdzīgs, viņam galvā ir zelta vainags un rokā ass sirpis. 15 Tad vēl kāds cits eņģelis iznāca no tempļa un sauca varenā balsī tam, kas sēdēja uz mākoņa: laid savu sirpi un sāc pļaut, jo pļaujas stunda ir klāt un pļaujamais uz zemes ir nogatavojies. 16 Un tas, kas sēdēja uz mākoņa, laida savu sirpi uz zemi un sāka pļaut, un zeme tika nopļauta. 17 Tad kāds cits eņģelis iznāca no tempļa debesīs, tam arī rokā bija ass sirpis. 18 Un vēl kāds cits eņģelis, kam bija vara pār uguni, iznāca no altāra, un viņš sauca varenā balsī uz to, kam rokā bija asais sirpis: “Laid savu aso sirpi un ievāc vīnogu ķekarus no zemes vīnakoka, jo vīnogas jau ir nobriedušas.” 19 Un eņģelis laida savu sirpi uz zemes un ievāca vīnogas no zemes vīnakoka, un sameta tās Dieva lielās dusmu kvēles vīnspaidā. 20 Tās tika mīdītas vīnspaidā ārpus pilsētas, un no vīnspaida izplūda asinis līdz pat zirgu iemauktiem tūkstoš seši simti stadiju attālumā visapkārt.