1 Bēdas tai nepaklausīgai, par netīru kļuvušai un varmācīgai pilsētai!
2 Tā neklausa brīdinājumam nedz arī ļauj sevi pamācīt; tā nepaļaujas uz to Kungu un negrib nākt pie sava Dieva.
3 Tās augstākie dižciltīgie ir viņu vidū kā rūcoši lauvas, un tās tiesneši ir kā vilki vakarā, kas neko no sava laupījuma neatstāj rītam.
4 Tās pravieši ir vieglprātīgi, neuzticami cilvēki; tās priesteri sagandē svētumu un sagroza bauslību.
5 Bet tas Kungs, kas ir viņu vidū, ir taisns un nedara netaisnību; Viņš ik rītus ceļ gaismā savu taisnību, un tur nekā netrūkst, bet bezdievīgais neprot kauna.
6 „Es esmu iznīcinājis tautas, sagrāvis pilis, tukši ir viņu lauku ceļi, ka tur neviens vairs nestaigā; izputinātas ir viņu pilsētas, un neviens vairs tur nedzīvo.
7 Es domāju: Tagad viņa Mani bīsies un pieņems pamācības, lai viņas mājokļus neizpostītu un nepiepildītos viss no tā, ar ko Es biju piedraudējis viņu pārmācīt. Bet patiesībā viņi vēl jo naskāk cenšas visādā veidā savu noso-dāmo rīcību padarīt vēl jo ļaunāku.“
8 „Tāpēc,“ —saka tas Kungs, —„jums arī būs uz Mani jāgaida līdz tai dienai, kamēr Es celšos ar savu liecību, ka Es spēju tiesāties un sapulcināt tautas un savest kopā ķēniņu valstis un izliet savas dusmas pār tām, jā—visu savu dusmu karstumu, jo visu pasauli aprīs manu dusmu bargums!
9 Un tad Es piešķiršu tautām šķīstas lūpas, lai viņas visas piesauc tā Kunga vārdu un Viņam vienprātībā kalpo.
10 No viņpus Aitiopijas ūdeņiem Man atvedīs manus pielūdzējus, manu izkaisīto draudzi, un to pasniegs Man kā upura dāvanu.
11 Tanī dienā tev vairs nebūs jākaunas par visiem saviem ļauniem darbiem, ar kādiem tu kādreiz esi apgrēkojusies pret Mani, jo Es izmetīšu tavus pārgalvīgi lepnos no tava vidus, lai tu pati vairs nelepotos pārgalvībā uz mana svētā kalna, Jcruzāleme.
12 Un Es tavā vidū atstāšu pāri tikai pazemīgu, nospiestu tautu, kupa savu cerību liek uz tā Kunga vārdu.
13 Pārējie, kas vēl no israēliešiem atlikuši, nedarīs neko ļaunu nedz arī runās ko nepareizu, un viņu mutē nebūs melīgas mēles; viņi paši būs ganāmais pulks, kas ganīsies mierā, un neviens tos netraucēs.“
14 Priecājies, Ciānas meita! Gavilē, Israēl! Priecājies un gavilē no visas sirds, tu Jeruzālemes meita!
15 Jo tas Kungs ir atsvabinājis tevi no soda un novērsis no tevis tavus ienaidniekus. Tas Kungs, Israēla ķē-niņš, ir pie tevis. Ļaunuma tu vairs neredzēsi.
16 Tanī pašā dienā sacīs Jeruzālemei: „Nebīsties, Ciāna! —Nenolaid savas rokas bezspēcībā!“
17 Jo tas Kungs, tavs Dievs, ir pie tevis, tavs spēcīgais glābējs; Viņš priecā-sies par tevi, būs pret tevi mīļš, tev piedos un skaļi izpaudīs savu prieku par tevi.
18 Tos, kas bailēs tālumā skumst, nevarēdami piedalīties tavos svētkos, Es sapulcināšu vienuviet, jo viņi pieder tev, kaut arī tagad viņiem jācieš pazemojums.
19 Redzi, Es tanī laikā saukšu pie atbildības visus tavus apspiedējus, Es gribu palīdzēt klibajiem un sapulcināšu visus izkaisītos un gribu viņus iecelt slavā un godā visās zemēs, kur viņus ienīst.
20 Tanī laikā Es jūs atvedīšu šurp, un tanī laikā Es jūs sapulcināšu vienkopus, jo Es gribu jūs izcelt ar slavu un godu visu tautu starpā ar to, ka Es pavisam izbeigšu jūsu gūstniecību jūsu pašu acu priekša, tāpēc ka Es, tas Kungs, to jums esmu apsolījis.“
Jeruzālemes noziegums
1 Vai! dumpīgai un piesmietai,
apspiedēju pilsētai!
2 Manā balsī tā neklausās, nepieņem pārmācību,
Kungam neuzticas, Dievam netuvojas!
3 Tās augstmaņi ir kā rēcoši lauvas,
tās tiesneši – vilki,
tie vakarā neko neatstāj līdz rītam!
4 Tās pravieši ir muļķi, īsti bezdievji,
tās priesteri svētumu sagāna,
par bauslību ņirgājas!
5 Kungs pret viņu ir taisns,
nedara nekā slikta,
ik rītu savu taisnību dod kā gaismu,
viņam tās papilnam, bet negantnieks neprotas kauna!
6 “Citas tautas es iznīdēju,
viņu torņus es izdeldēju,
viņu ielas tuksnesī pārvērtu,
ka neviens tur pat neiet,
viņu pilsētas tā izdeldēju,
ka ne cilvēka, ka neviens tur nemīt!
7 Es teicu:
varbūt reiz bīsies manis,
pieņems pārmācību –
tad to mājvieta netiktu iznīdēta,
nekas nezustu, ko tagad esmu piemeklējis, –
bet, jo brašāki tie tapa, jo nešķīstāki tiem darbi!
Sods tautām un to atgriešanās pie Dieva
(Sal. 1Moz 11:1–9Apd 2:1–11)8 Tādēļ pagaidiet tikai, saka Kungs,
dienu, kad es celšos liecināt, –
tāda ir mana tiesa, es sapulcēšu tautas,
sasaukšu ķēniņvalstis,
izliešu pār tiem niknumu savā dusmu kvēlē,
un manas dedzības uguns aprīs visu zemi!
9 Tad gan es visu apgriezīšu otrādi,
ka tautām būs šķīsta mēle, –
tad visi piesauks Kunga vārdu
un kalpos viņam plecu pie pleca!
10 No Kūšas upju otras puses
kā dāvanu atvedīs manus pielūdzējus –
manus izsūtītos!
11 Tajā dienā tu vairs nekaunēsies par saviem darbiem,
ko esi noziedzies pret mani,
jo tad es izraušu no tava vidus
tavus lepnos līksmotājus,
tad tu vairs nelielīsies
manā svētajā kalnā!
12 Es atstāšu tev apspiestus un nabagus ļaudis,
un tie zemosies Kunga vārdam!
13 Israēla atlikums vairs nedarīs negantību,
vairs nerunās melus,
tiem mutē vairs nebūs viltīgas mēles,
tie ganīsies un gulšņās,
neviens tos vairs nebaidīs!”
Gaviļu dziesma
14 Gavilē, Ciānas meita,
Klaigā, Israēl,
priecājies un līksmo no visas sirds,
Jeruzālemes meita!
15 Kungs savu tiesu ir pārtraucis,
novērsis tavus naidniekus,
Israēla ķēniņš, pats Kungs ir pie tevis,
nebaidies vairs ļauna!
16 Todien teiks Jeruzālemei:
nebaidies, Ciāna, nenolaid savas rokas!
17 Kungs, tavs Dievs, ir pie tevis –
varonis, glābējs! –
Viņš līksmos par tevi ar prieku,
cietīs klusu savā mīlestībā,
priecāsies par tevi ar gavilēm!
18 “Tos, kas pēc svētkiem ilgojas,
es padzīšu no tevis,
jo tie tev bija nasta un negods!
19 Redzi, tā es darīšu visiem taviem apspiedējiem,
tajā laikā es izglābšu klibos
un sapulcēšu padzītos,
visiem piešķiršu slavu un vārdu,
no visām gūsta zemēm atpakaļ atvedīšu!
20 Tajā laikā es atvedīšu jūs atpakaļ,
tajā laikā es jūs sapulcināšu,
es jums piešķiršu vārdu un slavu,
dižāku nekā visām zemes tautām,
paši redzēsiet, kā jūsu gūstekņus atpakaļ atvedīšu!”
saka Kungs.
