1 Man deva niedri, līdzīgu mērkokam un sacīja: Celies un mēri Dieva namu, altāri un dievlūdzējus, kas ir iekšā.
2 Bet atstāj Dieva nama ārējo pagalmu ārpusē un nemērī to, jo tas ir dots pagāniem, un tie samīs svēto pilsētu četrdesmit divi mēnešus.
3 Un es likšu saviem diviem lieciniekiem, ka tie maisos tērpti pravietos tūkstoš divi simti sešdesmit dienas.
4 Šie ir tie divi eļļas koki un tie divi lukturi, kas stāv zemes kunga priekšā.
5 Un ja kāds gribētu tos aizkart, tad uguns izies no viņu mutes un aprīs viņu ienaidniekus; ja kāds tos gribētu aizkart, tam tā būs jāiet bojā.
6 Tiem ir vara aizslēgt debesis, ka lietus nelītu pa visu viņu pravietošanas laiku; tiem ir vara pār ūdeņiem, tos pārvērst par asinīm un šaust zemi ar visādām mocībām, kad vien tie gribēs.
7 Kad tie būs beiguši savu liecību, tad zvērs, kas izkāpj no bezdibeņa, karos ar tiem, tos uzvarēs un tos nokaus.
8 Un viņu miesas gulēs uz ielas lielajā pilsētā, ko garīgi sauc par Sodomu un Ēģipti, kur ari viņu Kungs ir krustā sists.
9 Un dažādu tautu un cilšu, valodu un tautību ļaudis redzēs viņu miesas trīs ar pus dienas un neļaus viņu miesas likt kapā.
10 Zemes iedzīvotāji priecājas par 1 tiem un ir līksmi, tie sūtīs dāvanas cits citam, jo šie divi pravieši mocīja visas zemes iedzīvotājus.
11 Un pēc trīs ar pus dienām dzīvības gars no Dieva iegāja viņos, un viņi cēlās kājās, un lielas bailes uznāca visiem, kas tos redzēja.
12 Un viņi dzirdēja stipru balsi no debesīm tiem saucam: Kāpiet šurp aug šā. Un viņi pacēlās mākoni pret de-besim; viņu ienaidnieki noskatījās viņos.
13 Tanī pašā stundā notika liela zemes trīce, desmitā pilsētas daļa sagruva, un šinī zemes trīcē gāja bojā septiņi tūkstoši cilvēku, un pārējos pārņēma bailes, un tie deva godu Dievam debesīs.
14 Otrs „vai“ ir pagājis; redzi, trešais „vai“ drīzi nāks.“
15 Septītais eņģelis bazūnēja, un stipras balsis atskanēja debesīs, kas sauca: „Pasaules valdība ir nākusi rokā mūsu Kungam un viņa svaidītam, un viņš būs valdnieks mūžīgi mūžam.“
16 Un tic divdesmit četri vecaji, kas sēd Dieva priekšā uz saviem troņiem, krita uz savu vaigu un pielūdza Dievu, sacīdami:
17 „Mēs tev pateicamies, Kungs Dievs, visu valdītāj, kas esi un kas biji. ka tu esi saņēmis savu lielo varu un kļuvis par valdnieku.
18 Tautas iedegās dusmās; tad nāca tava dusmība un tā stunda, kur tiesās mirušos un kur algu saņems tavi kalpi pravieši un svētie un visi, kas tavu vārdu bīstas, mazie un lielie, un samaitāšanu tie, kas zemi samaitā.“
19 Tad atvērās Dieva tempus debesīs, bija redzams templī viņa derības šķirsts; un nāca zibeņi un balsis, pērkona grāvieni, zemes trīce un liela krusa.
Divi Dieva apliecinātāji
1 Man tika iedota niedre, līdzīga spieķim, un teikts: celies, izmēri Dieva templi un altāri un saskaiti dievlūdzējus tajā! 2 Bet pagalmu tempļa ārpusē atstāj bez ievērības un to nemēri, jo tas ir atdots pagāniem; tie bradās svēto pilsētu četrdesmit divus mēnešus. 3 Un es likšu diviem maniem lieciniekiem, tērptiem maisu drānās, pravietot tūkstoš divi simti sešdesmit dienas. 4 Viņi ir divi olīvkoki un divi gaismekļi, kas stāv zemes Kunga priekšā. 5 Ja kāds viņiem gribēs nodarīt ļaunu, no viņu mutēm izies uguns, un tā aprīs viņu ienaidniekus; ikvienam, kas viņiem gribēs nodarīt ļaunu, ir jāiet bojā. 6 Viņiem ir vara aizslēgt debesis, lai viņu pravietošanas dienās nelītu lietus, un viņiem ir vara pār ūdeņiem tos pārvērst asinīs un zemi šaustīt ar visādām sērgām, kad vien gribēs. 7 Kad viņi būs beiguši savu liecināšanu, zvērs, kas nāk ārā no bezdibeņa, sāks ar viņiem karu; viņš uzvarēs un viņus nokaus. 8 Un viņu līķi mētāsies ielās lielajā pilsētā, kuras vārds garīgi ir Sodoma un Ēģipte, – pilsētā, kur tika sists krustā viņu Kungs. 9 Daudzi cilvēki no dažādām ciltīm, valodām un tautām redzēs viņu mirušās miesas trīsarpus dienas, un viņi neļaus tās nolikt kapā. 10 Un zemes iedzīvotāji priecāsies par to un līksmosies un sūtīs cits citam dāvanas, jo šie divi pravieši bija mocījuši zemes iedzīvotājus. 11 Un pēc tām trīsarpus dienām dzīvības gars no Dieva iegāja viņos, un viņi nostājās uz savām kājām, un lielas bailes pārņēma tos, kas viņus vēroja. 12 Viņi dzirdēja skaļu balsi no debesīm sakām: kāpiet šurp augšā! – Un viņi pacēlās debesīs uz mākoņa, un viņu ienaidnieki uz tiem skatījās. 13 Tajā brīdī sākās liela zemestrīce, un desmitā daļa pilsētas sagruva, zemestrīcē tika nogalināti septiņi tūkstoši cilvēku, un pārējos pārņēma bailes, un viņi pielūdza un godināja Dievu debesīs. 14 Otrās bēdas pagāja; redzi, steigšus nāk trešās!
Septītā taure
15 Kad atskanēja septītā eņģeļa taure, varenas balsis debesīs sāka runāt:
“Ir tapusi mūsu Kunga un viņa Kristus pasaules valstība,
viņš valdīs mūžu mūžos!”
16 Tad divdesmit četri vecajie, kas sēdēja Dieva priekšā savos troņos, krita uz sava vaiga un pielūdza Dievu:
17 “Pateicamies tev, Kungs Dievs, Visuvaldītāj,
kas esi un kas biji,
ka tu esi saņēmis savu lielo varu
un esi sācis valdīt!
18 Pagāni iedegās dusmās,
un nāca tavas dusmas
un laiks, kad mirušie tiks tiesāti,
kad pēc nopelniem algu maksās taviem kalpiem, praviešiem,
un svētajiem, un tiem, kas bīstas tava vārda –
maziem un lieliem –,
un kad zemes postītāji tiks iznīcināti!”
19 Un Dieva templis debesīs atvērās, un viņa templī bija redzams viņa derības šķirsts; tad sākās zibeņi, balsis, pērkoni, zemestrīce, milzīga krusa.
