1 Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Redzi, Es tevi esmu licis faraonam par dievu, bet Arons, tavs brālis, būs tavs pravietis.
2 Tu saki visu to, ko Es tev pavēlēšu, bet tavs brālis Arons lai runā ar faraonu, lai tas izlaiž Israēla bērnus no savas zemes.
3 Bet Es gribu faraona sirdi darīt cietu, un jebšu Es darīšu savas zīmes un savus brīnumus lielā skaitā Ēģiptes zemē,
4 Tomēr faraons jums neklausīs. Tad Es likšu savu roku uz Ēģiptes zemi un izvedīšu savus pulkus, savu Israēla tautu no Ēģiptes zemes, bargu tiesu turēdams.
5 Un Ēģiptes iemītnieki atzīs, ka Es esmu tas Kungs, tādēļ ka Es būšu izstiepis savu roku pār Ēģipti un ka Es likšu iziet Israēla bērniem no viņu vidus.“
6 Un Mozus un Arons darīja tā, kā tas Kungs bija viņiem pavēlējis, to viņi darīja.
7 Un Mozus bija astoņdesmit gadus vecs, bet Arons astoņdesmit trīs gadus vecs, kad tie runāja ar faraonu.
8 Un tas Kungs sacīja Mozum un Aronam:
9 „Kad faraons sacīs jums: „Rādiet man kādu brīnumu,“ tad saki Aronam: „Ņem savu zizli un met to faraona priekšā.“
10 Un Mozus un Arons gāja pie faraona un tā sacīja, kā tas Kungs viņiem bija pavēlējis; un Arons nometa savu zizli faraona priekšā visu viņa kalpu klātbūtnē, un tas tapa par čūsku.
11 Tad ari faraons lika ataicināt savus gudros vīrus un savus burvjus, un tie izdarija to pašu ar savām burvju mākslām.
12 Un tie ikviens nometa savus zižļus, un tie pārvērtās par čūskām. Bet Ārona zizlis aprija viņu zižļus.
13 Tomēr faraona sirds palika apcietināta, un viņš neklausījās uz viņiem, kā jau tas Kungs to bija pateicis.
14 Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Faraona sirds ir cieta; viņš liedzas tautu atlaist.
15 Ej pie faraona no rīta; lūk, kad viņš ies uz upi, nostājies viņam pretim upes liedagā un paņem savā rokā zizli, kas tika pārvērsts čūskā,
16 Un saki viņam: tas Kungs, ebrēju Dievs, mani ir sūtījis pie tevis, teikdams: „Atlaid manu tautu, ka tie Man kalpo tuksnesi. Bet, lūk, tu līdz šim neesi klausījis.
17 Lūk, Es sitīšu ar zizli, kas ir manā rokā, Nīlupes ūdeni, un tas pārvērtīsies asinis.
18 Un zivis, kas vien ir upē, nobeigsies; upe smirdēs, un ēģiptiešiem riebsies dzert ūdeni no upes.“
19 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Saki Aronam: „Ņem savu zizli un izstiep savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, pār viņu upēm, pār kanāliem, ezeriem un visām viņu ūdens krātuvēm, un tam būs kļūt par asinīm. Un asinis būs visā Ēģiptes zemē—visos koka un akmens traukos.“
20 Tad Mozus ar Aronu darīja tā, kā tas Kungs viņiem bija pavēlējis; viņš pacēla savu zizli un sita ūdeni, kas bija upē, faraona un viņa kalpu acu priekšā, un viss ūdens, kas bija Nīlupē, pārvērtās asinīs.
21 Un zivis upē nobeidzās, tā ka upe smirdēja, un ēģiptieši nevarēja ūdeni dzert, kas bija upē; un asinis bija visā Ēģiptes zemē.
22 Bet ēģiptiešu burvji ar savām burvju mākslām izdarija to pašu, un faraona sirds palika apcietināta, un viņš neklausīja viņiem, kā jau tas Kungs bija sacījis.
23 Un faraons pagrieza muguru un gāja uz savu namu, jo viss tas neietekmēja viņa sirdi.
24 Un visi ēģiptieši raka visapkārt upei pēc dzeramā ūdens, jo tie nevarēja dzert no upes ūdens.
25 Un tā pagāja septiņas dienas pēc tam, kad tas Kungs bija upi sitis.
26 Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Ej pie faraona un saki viņam: Tā saka tas Kungs: „Atlaid manu tautu, lai tā Man kalpotu.
27 Un ja tu liegsies to atlaist, tad Es sodīšu visas tavas zemes robežas ar vardēm,
28 Ka upe mudžēt mudžēs ar vardēm, un tās līdīs ārā un nāks tavos namos un guļamistabā un tavā gultā, un tās līdīs tavu kalpu namos un pie taviem ļaudīm ir viņu krāsnīs, ir viņu abrās.
29 Un pie tevis un pie visiem taviem kalpiem ielīdīs vardes.“
Ārons – Mozus runasvīrs
1 Kungs teica Mozum: “Redzi, es tevi iecelšu faraonam par dievu, un tavs brālis Ārons būs tavs pravietis! 2 Tu runāsi visu, ko es tev pavēlu, bet tavs brālis Ārons runās ar faraonu, lai viņš atlaiž Israēla dēlus no savas zemes. 3 Es nocietināšu faraona sirdi un darīšu Ēģiptes zemē daudz zīmju un brīnumu. 4 Bet faraons jūs neklausīs, tad es pielikšu Ēģiptei savu roku, un es izvedīšu savus pulkus – savu tautu, Israēla dēlus, no Ēģiptes zemes ar varenu tiesu! 5 Tad ēģiptieši zinās, ka es esmu Kungs, – kad es izstiepšu savu roku pār Ēģipti un izvedīšu no tās Israēla dēlus!” 6 Mozus un Ārons darīja, kā Kungs tiem pavēlēja, tā viņi darīja! 7 Mozus bija astoņdesmit gadu vecs un Ārons – astoņdesmit trīs gadus vecs, kad viņi runāja ar faraonu.
Ārona spieķis kļūst par čūsku
(2Moz 4:1–5)8 Kungs teica Mozum un Āronam: 9 “Kad faraons jums teiks: rādiet brīnumus! – tad saki Āronam: ņem savu spieķi un nomet to faraona priekšā, lai tas kļūst par čūsku!” 10 Tad Mozus un Ārons gāja pie faraona. Viņi darīja, kā Kungs bija pavēlējis, – Ārons nometa savu spieķi faraona un viņa kalpu priekšā, un tas kļuva par čūsku. 11 Arī faraons sasauca savus gudros un burvjus, un arī viņi, Ēģiptes magi, ar savām burvestībām darīja tāpat. 12 Ikviens nometa savu spieķi, un tie kļuva par čūskām, bet Ārona spieķis aprija viņu spieķus. 13 Tomēr faraona sirds nocietinājās, un viņš uz tiem neklausījās, kā Kungs bija teicis.
Pirmā mocība: ūdens pārvēršas par asinīm
14 Un Kungs teica Mozum: “Faraona sirds ir cieta, viņš liedzas atlaist tautu! 15 Ej no rīta pie faraona, redzi, viņš nāks ārā pie ūdens, un tu nostājies viņam iepretī Nīlas krastā, ņem rokā to spieķi, kas pārvērtās par čūsku! 16 Saki viņam: Kungs, ebreju Dievs, mani sūtīja pie tevis sacīt: atlaid manu tautu, lai tie man tuksnesī kalpo! – bet, redzi, līdz šim tu neesi klausījis! 17 Tā saka Kungs: tagad tu zināsi, ka es esmu Kungs! Redzi, ar spieķi, kas man rokā, es sitīšu Nīlas ūdeni, un tas pārvērtīsies par asinīm! 18 Zivis Nīlā nomirs, Nīla smirdēs, un ēģiptieši nevarēs dzert Nīlas ūdeni!”
19 Un Kungs teica Mozum: “Saki Āronam: ņem savu spieķi un izstiep roku pār Ēģiptes ūdeņiem, upēm, pietekām, purviem un visām ūdenskrātuvēm, un tas kļūs par asinīm visā Ēģiptes zemē, gan koka, gan akmens traukos!” 20 Mozus un Ārons darīja, kā Kungs pavēlēja. Viņš pacēla spieķi faraona un viņa kalpu acu priekšā un sita Nīlas ūdeņus, un visi Nīlas ūdeņi pārvērtās par asinīm. 21 Zivis, kas Nīlā, nomira, Nīla smirdēja, un ēģiptieši nevarēja dzert Nīlas ūdeni, jo visā Ēģiptes zemē tas bija kļuvis par asinīm. 22 Tāpat darīja arī Ēģiptes magi ar savām burvestībām, bet faraona sirds nocietinājās, un viņš tos neklausīja, kā Kungs bija teicis. 23 Faraons pagriezās, iegāja savā namā un nelikās ne zinis. 24 Bet visi ēģiptieši raka ap Nīlu pēc dzeramā ūdens, jo Nīlas ūdeni tie nevarēja dzert. 25 Tā pagāja septiņas dienas pēc tam, kad Kungs bija sitis Nīlu.
Otrā mocība: vardes
26 Un Kungs teica Mozum: “Ej pie faraona un saki viņam: tā saka Kungs: atlaid manu tautu, lai tie man kalpo! 27 Ja tu liegsies laist, redzi, es sitīšu visas tavas robežas ar vardēm! 28 Nīla ņudzēs no vardēm, tās kāps ārā un nāks tavā namā, tavā guļamistabā un tavā gultā, tavu kalpu namos, pie tavas tautas, tavās krāsnīs un abrās! 29 Vardes nāks pār tevi, pār tavu tautu un pār visiem taviem kalpiem!”
