1 Vēl viņš teica saviem mācekļiem: „Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk, bet vai tam, caur ko tā nāk!
2 Tādam būtu labāki, ja tam ap kaklu apliktu dzirnakmeni un to nogremdētu jūrā, nekā tas apgrēcinātu vienu no šiem mazajiem!
3 Sargaities! Ja tavs brālis grēko, pamāci to, un ja viņš nožēlo, piedodi viņam.
4 Un ja viņš grēko pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes nāk pie tevis un saka: man ir žēl, —piedodi viņam.“
5 Un apustuļi sacīja savam Kungam: „Vairo mums ticību.“
6 Bet viņš sacīja: „Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš un jūs sacītu uz šo vīģes koku: Izraujies ar savām saknēm un dēsties jūrā, viņš jūs pa-klausītu.
7 Kurš no jums, kam būtu kalps pie arkla vai ganos, kad tas pārnāk no lauka, viņam sacīs: Nāc tūliņun sēdies pie galda!
8 Vai viņš tam neteiks: Sataisi man ēdienu, apliec priekšautu un pasniedz man ko ēst un dzert, un pēc tam tu pats ēdīsi un dzersi?
9 Un vai viņš sacīs paldies savam kalpam, ka tas izpilda viņa pavēles?
10 Tas pats arī ar jums: Kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši, sakait: Mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums.“
11 Un notika ceļā uz Jeruzālemi, viņš gāja vidū caur Samariju un Galileju
12 Un iegriezās kādā ciemā. Te viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīri, tie apstājās no tālienes
13 Un paceltā balsī sauca: „Jēzu, meistar, apžēlojies par mums!“
14 Un viņš, tos ieraudzījis, tiem sacīja: „Ejiet, rādaities priesteriem!“ Un notika, ka tie aizejot ceļā kļuva veseli.
15 Tad viens no tiem, redzēdams, ka viņš kļuvis vesels, griezās atpakaļ un skaļā balsī Dievu slavēja,
16 Nometās uz savu vaigu pie viņa kājām un pateicās viņam. Un tas bija samarietis.
17 Tad Jēzus griezās pie tā un sacīja: „Vai visi desmit nav kļuvuši veseli? Kur tad tie deviņi?
18 Vai cits neviens nav atradies, kas būtu griezies atpakaļ un Dievam godu devis, kā vien šis cittautietis?“
19 Un viņš tam sacīja: „Celies, ejl Tava ticība tev ir palīdzējusi.“
20 Uz farizēju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, viņš tiem atbildēja: „Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā.
21 Nevarēs arī sacīt: Redzi, še viņa ir, vai tur—jo redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū.“
22 Bet mācekļiem viņš sacīja: „Nāks dienas, kad jūs ilgosities redzēt kaut vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsit.
23 Un kad jums kāds sacīs: Redziet še, redziet tur, neejiet un neskrieniet tam pakaļ.
24 Jo, ka zibens zibeņodams spīd no vienas debess puses līdz otrai, tāds būs Cilvēka Dēls savā dienā.
25 Bet papriekš viņam daudz jācieš un jātop šās cilts atmestam.
26 Un kā tas bija Noas dienās, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās:
27 Ēda, dzēra un precējās, līdz kamēr Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus iznīcināja.
28 Kā tas bija Lata dienās: ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja un būvēja;
29 Bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus iznīcināja.
30 Tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.
31 Ja kāds tai dienā atrodas uz jumta, bet viņa lietas ir istabā, tas lai nekāpj zemē tās paņemt; un ja kāds atrodas laukā, tas lai negriežas atpakaļ.
32 Pieminiet Lata sievu!
33 Kas savu dzīvību centīsies paturēt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to paturēs.
34 Es jums saku, viņā nakti divi gulēs vienā gultā: vienu pieņems un otru atstās.
35 Divas kopā mals: vienu pieņems un otru atstās.
36 Divi būs laukā: viens taps pieņemts, un otrs atstāts.“
37 Tad mācekļi to pārtrauca, jautā-dami: „Kur, Kungs?“ Bet viņš tiem sacīja: „Kur maita, tur salasās ērgli.“
Par grēku, ticību un pienākumu
(Mt 18:6–9Mk 9:42–48)1 Vēl viņš saviem mācekļiem teica: “Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk, bet vai! tam, caur ko tā nāk! 2 Tādam labāk, ja tam dzirnakmeni uzkar kaklā un to iemet jūrā, nekā tas apgrēcina vienu no šiem mazajiem. 3 Pielūkojiet! Ja tavs brālis grēko, norāj viņu un, ja viņš nožēlo, piedod viņam. 4 Un, pat ja viņš grēkotu pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes vērstos pie tevis, sacīdams: es nožēloju, – piedod viņam.” 5 Un apustuļi sacīja Kungam: “Vairo mums ticību.” 6 Bet Kungs sacīja: “Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš, jūs sacītu šim zīdkokam: tiec izrauts ar visām saknēm un iestādīts jūrā, – un tas jums paklausītu. 7 Kurš no jums savam kalpam, kas ganījis vai aris, kad tas pārnāk no lauka, viņam sacīs: tūlīt nāc un sēdies pie galda! 8 Vai tad viņš tam neteiks: pagatavo man azaidu un tad, aplicis priekšautu, apkalpo mani, kamēr paēdu un padzeru; un pēc tam ēdīsi un dzersi tu. 9 Vai gan viņam jāpateicas kalpam, ka tas izpildījis visu, kas pavēlēts? 10 Tāpat arī jūs, kad būsiet izpildījuši visu, kas jums pavēlēts, sakiet: mēs esam nederīgi kalpi, un mēs esam izdarījuši vien to, ko vajadzēja darīt.”
Jēzus dziedina desmit spitālīgos
11 Ceļā uz Jeruzālemi viņš nonāca apvidū starp Samariju un Galileju. 12 Viņam ieejot kādā ciemā, pretī nāca desmit spitālīgi vīri. Tie apstājās iztālēm un 13 skaļā balsī sauca: “Jēzu, Mācītāj, apžēlojies par mums!” 14 Tos ieraudzījis, viņš tiem sacīja: “Ejiet un rādieties priesteriem.” Un notika, ka tie ceļā tapa šķīsti. 15 Viens no tiem, redzēdams, ka ir izārstēts, griezās atpakaļ, skaļā balsī slavēdams Dievu. 16 Un, Jēzum pateikdamies, tas krita uz sava vaiga pie viņa kājām; tas bija samarietis. 17 Jēzus vērsās pie tā un sacīja: “Vai tad visi desmit nekļuva šķīsti no spitālības? Kur ir tie deviņi? 18 Vai tad cits neviens neatradās, kas grieztos atpakaļ un pagodinātu Dievu, kā vien šis cittautietis?” 19 Viņš tam sacīja: “Celies un ej! Tava ticība tevi ir izglābusi.”
Dieva valstības nākšana
(1Moz 6:5–8:221Moz 19:12–14)20 Uz farizeju jautājumu, kad nāks Dieva valstība, viņš tiem atbildēja: “Dieva valstība nenāks redzamā veidā. 21 Nedz arī kādi sacīs: redzi, šeit! – vai: tur! – jo, redzi, Dieva valstība ir jūsu vidū.” 22 Bet mācekļiem viņš sacīja: “Nāks dienas, kad jūs ilgosieties redzēt kaut vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsiet. 23 Kad jums sacīs: redzi, tur! Redzi, šeit! – neejiet un nedzenieties tam pakaļ! 24 Jo kā zibens, kas uzplaiksnī un apspīd debesis no vienas malas līdz otrai, tā arī Cilvēka Dēls parādīsies . 25 Bet pirms tam viņam vajadzēs daudz ciest un tikt šīs paaudzes atmestam. 26 Un, tāpat kā notika Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla dienās. 27 Tie ēda un dzēra, un precējās līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus pazudināja. 28 Tāpat kā tas notika Lata dienās: tie ēda un dzēra, pirka un pārdeva, stādīja un būvēja. 29 Bet tajā dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus pazudināja. 30 Tāpat būs arī tajā dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls. 31 Ja kāds tajā dienā būs uz jumta un viņa mantas būs mājā, lai tas nekāpj zemē tās paņemt, un, ja kāds būs laukā, tas lai negriežas atpakaļ. 32 Atcerieties Lata sievu! 33 Kas savu dzīvību meklēs paglābt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to pasargās dzīvu. 34 Es jums saku: tajā naktī divi būs vienā gultā – viens tiks paņemts, bet otrs atstāts. 35 Būs divas, kas kopā mals – viena tiks paņemta, bet otra atstāta.” 37 Tie vērsās pie viņa, jautādami: “Kur tā notiks, Kungs?” Viņš atbildēja: “Kur būs maita, tur salidos ērgļi.”
