1 Un notika, ka cilvēki saka vairoties virs zemes un tiem dzima ari meitas.
2 Tad Dieva dēli vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas, un tie tās ņēma sev par sievām, kas tiem labāk patika.
3 Tad Dievs sacīja: „Mans Gars nevar mūžīgi būt ar cilvēku, jo tas ir miesa. Viņa mūžs lai ir simts divdesmit gadi.“
4 Tanīs dienās milži bija zemes virsū, arī pēc tam, kad Dieva dēli bija gājuši pie cilvēku meitām un tās bija dzemdējušas bērnus. Tie bija varoņi, kas bija senlaikos, vīri ar vārdu.
5 Kad nu Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāts un tieksmes ikdienas vērsās uz ļaunu,
6 Tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš savā sirdī ļoti noskuma.
7 Un Dievs sacīja: „Es iznīcināšu no zemes virsus cilvēku, kuru Es esmu radījis; cilvēku līdz ar lopiem un rāpuļiem un putniem gaisā, jo Man ir žēl, ka Es tos esmu radījis.“
8 Bet Noa atrada žēlastību Dieva acīs.
9 Šis ir stāsts par Noas cilti: Noa bija taisns un nevainojams vīrs savā paaudzē, jo Noa staigāja ar Dievu.
10 Un Noa dzemdināja trīs dēlus: Šemu, Chamu un Jafetu.
11 Bet zeme bija Dieva priekšā izvirtusi un pilna varas darbu.
12 Un Dievs redzēja pasauli izvirtušu esam, jo visa radība bija samaitājusi savu dzīves ceļu zemes virsū.
13 Tad Dievs sacīja Noam: „Es esmu nolēmis pie sevis darīt galu visai radībai, jo zeme ir pilna varas darbu, ko tie dara; tādēļ Es viņus izdeldēšu no zemes virsus.
14 Taisi sev šķirstu no sveķainiem skuju kokiem; ar nodalījumiem tev to šķirstu būs taisīt, un no iekšpuses un no ārpuses tev to būs iztriept ar darvu.
15 Lūk, kādu tev to būs taisīt: gārumā trīssimt olektis un platumā piecdesmit, bet augstumā trīsdesmit olektis.
16 Jumtu šķirstam tev būs taisīt virspusē, un durvis šķirstam tev būs likt tā sānos. Trijos stāvos tev būs to taisīt.
17 Jo redzi, Es likšu nākt ūdensplūdiem zemes virsū, kas iznīcinās visu radību zem debesīm, kam vien ir dzīvības dvaša: visam, kas zemes virsū, būs nobeigties.
18 Bet ar tevi Es celšu derību. Tu iesi šķirstā, tu, tavi dēli, tava sieva un tavas dēlu sievas līdz ar tevi.
19 Bet tev būs paņemt līdzi šķirstā no visiem dzīvniekiem, no katras radības pa divi no visiem, lai tie būtu ar tevi: tēviņam un mātītei tiem būs būt.
20 No putniem pēc viņu kārtas un no lopiem pēc viņu kārtas, no visiem zemes rāpuļiem pēc to veidiem ik pa divi lai ieiet šķirstā līdz ar tevi, lai viņi tiktu saglabāti dzīvi.
21 Bet tu pats paņem no visa ēdamā, lai tev būtu krājumā un lai tev un viņiem pietiktu ko ēst.“
22 Un Noa darīja, kā Dievs sacīja.
Cilvēku samaitātība
1 Un bija, ka cilvēku uz zemes kļuva aizvien vairāk un tiem dzima meitas, 2 Dieva dēli redzēja, ka cilvēka meitas ir jo labas, un viņi no tām ņēma sev sievas – kuru vien vēlējās. 3 Un Kungs teica: “Lai mans Gars nevalda cilvēkā uz mūžiem, jo viņš ir tikai miesa! Lai viņa dienas ir simts divdesmit gadi!” 4 Tajās dienās uz zemes bija milži, pēc tam kad Dieva dēli bija nākuši pie sievām un tos dzemdinājuši, – tie bija varoņi, kopš senatnes vīri ar vārdu!
5 Un Kungs redzēja, ka pieaug cilvēka ļaunums uz zemes un viss, ko viņš veidojis, ik dienu savā sirdī domā tik ļaunu! 6 Un Kungs nožēloja, ka uz zemes taisījis cilvēku, un tas mocīja viņa sirdi. 7 Un Kungs teica: “Es noslaucīšu no zemes virsas cilvēku, ko es radīju, – no cilvēka līdz lopam, līdz rāpulim, līdz debesu putnam! Man ir žēl, ka es tos radīju!” 8 Bet Noa guva Kunga vēlību.
Noa ir Dievam tīkams
(Ebr 11:71Pēt 3:20)9 Šīs ir Noas paaudzes. Noa bija taisns vīrs, savā paaudzē bez vainas, Noa staigāja ar Dievu. 10 Noa bija tēvs trīs dēliem – Šēmam, Hāmam un Jafetam. 11 Bet zeme bija izvirtusi Dieva priekšā un pilna varasdarbu! 12 Dievs uzlūkoja zemi, un, redzi, tā bija izvirtusi! – jo visa miesa savu dzīvi uz zemes bija darījusi izvirtušu.
13 Un Dievs teica Noam: “Visai miesai pienācis gals manā priekšā, jo viņu dēļ zeme tapusi pilna varasdarbu, un, redzi, es viņus izdeldēšu kopā ar zemi! 14 Taisi sev šķirstu no sveķaina koka, taisi kambarus šķirstā un nosveķo to no iekšpuses un ārpuses ar sveķiem! 15 Taisi to tā – lai šķirsts ir trīs simti elkoņus garš, piecdesmit elkoņus plats un trīsdesmit elkoņus augsts. 16 Šķirsta jumtu augšpusē pacel elkoņa augstumā un ieliec šķirsta sānos durvis. Taisi tam apakšējo, vidējo un augšējo klāju! 17 Un es, redzi, – es likšu, lai pār zemi nāk ūdensplūdi, lai apakš debesīm izdeldē visu miesu, kurā ir dzīvības dvaša! Izmirs viss, kas uz zemes! 18 Ar tevi es celšu savu derību, tu ej šķirstā – tu, tavi dēli, tava sieva un tavu dēlu sievas kopā ar tevi! 19 Ved sev līdzi šķirstā pa diviem no visa dzīvā, no visas miesas – tēviņu un mātīti, lai dzīvo! 20 No debesu putniem – katru pēc sava veida, no lopiem – katru pēc sava veida, un no visiem, kas rāpo pa zemi, – katru pēc sava veida, – pa divi no katra lai nāk tev līdzi, lai dzīvo! 21 Bet tu ņem sev visādu ēdamo, kas ēdams, un savāc to pie sevis! Tas tev un viņiem būs par barību!” 22 Un Noa darīja visu, ko Dievs viņam pavēlēja, tā viņš darīja!
