1 Atklājās atkal tā Kunga vārds Jeremijam, kad viņš vēl tāpat sēdēja pils sardzes pagalma cietumā; tas viņam teica:
2 „Tā saka tas Kungs, kas visu ko ari izdara, tas Kungs, kas izprāto, lai to arī izpildītu, tas Kungs ir Viņa vārds:
3 Piesauc Mani, tad Es tevi uzklausīšu un tev atklāšu lielas un brīnišķas lietas, kas tev nebija zināmas.
4 Jo tā saka tas Kungs, Israēla Dievs, par šās pilsētas namiem un par Jūdas ķēniņa namiem, kas noplēsti cīņā pret aplenkuma vaļņiem un izmantoti kapa nolūkos,
5 Un par tiem namiem, kas izmantoti cīņai pret kaldējiem un lai tos pildītu ar nogalināto cilvēku miesām, ko Es nokāvu savās dusmās un savā bardzībā, jo viņu ļaunuma dēļ Es biju paslēpis savu vaigu šīs pilsētas priekšā. —
6 Bet iegaumē, Es sasiešu un dziedināšu viņas brūces, Es tos darīšu veselus un došu tiem mieru un laimi bagātīgā pilnībā.
7 Es darīšu citādu Jūdas un Israēla likteni un abas zemes atjaunošu kā agrāk,
8 Un šķīstīšu to ļaudis no visiem viņu noziegumiem, ar ko tie apgrēkojušies pret Mani, un Es piedošu visus viņu pārkāpumus, ar ko tie noziegušies pret Mani un ar ko tie atkāpušies no Manis.
9 Un tad Jeruzāleme būs Man prieka apgarots vārds, tā būs slavas un goda pilna visām tautām virs zemes. Kad tās dzirdēs visu to, ko Es šai pilsētai labu daru, tās izbīsies un drebēs par visu to prieku un laimi, ko Es tai dodu!“ —
10 Tā saka tas Kungs: „Šinī vietā, par kuru jūs sakāt, ka tā pašlaik ir galīgi novārtā aizlaists apvidus bez cilvēkiem un lopiem, Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, kas tagad pilnīgi tukšas, bez iedzīvotājiem, bez māju dzīvniekiem,
11 Tur nākotnē atkal dzirdēs prieka balsis un līksmību, līgavaiņa un līgavas gaviles un to cilvēku slavinājumu balsis, kas sauks: Teiciet to Kungu Cebaotu! Jo labs ir tas Kungs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! —un to slavas dziesmas, kas nesīs pateicības upuri tā Kunga namā. Un Es atvedīšu atpakaļ šīs zemes trimdiniekus, un viss būs kā agrāk!“ —saka tas Kungs.
12 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Šinī vietā, kas tagad ir tukša, bez cilvēkiem un lopiem, un visās citās vietās atkal būs ganības, kur gani ganīs savas avis.
13 Kalnu pilsētās, lejas pilsētās un dienvidpilsētās, Benjamīna zemē un visās apdzīvotās vietās Jeruzālemes apkārtnē un pārējās Jūdas novados ganāmie pulki turpmāk atkal būs stingri gana rokās, kas tos skaita!“ —saka tas Kungs.
14 „Ievēro, nāks dienas“, —saka tas Kungs, —„kad Es piepildīšu to svētības apsolījumu, ko Es devu Israēla namam un Jūdas namam.
15 Tanīs dienās un tanī laikā Es izrietīšu Dāvidam īstu pilntiesīgu atvasi, kas nesīs sev līdzi tiesu un taisnību un liks tām valdīt virs zemes.
16 Tanīs dienās Jūdai nāks glābiņš, un Jeruzāleme dzīvos drošībā. Vārds, kupā to nosauks, būs: —Tas Kungs mūsu taisnība.“
17 Jo tā saka tas Kungs: „Dāvidam netrūks nekad tāda vira, kas godam sēdēs Israēla nama tronī.
18 Ari Ievītu priesteriem netrūks mana vaiga priekšā tāda vīra, kas nes dedzināmos upurus, liek pacelties dūmos ēdamiem upuriem un vienmēr kārtīgi sagatavo kaujamos upurus!“
19 Tad nāca tā Kunga vārds pār Jeremiju šādā veidā un tam sarija:
20 „Tā saka tas Kungs: Ja jūs iznīcināt manu derību ar dienu un manu derību ar nakti, ka nebūtu vairs ne dienas, ne nakts savā laikā,
21 Tikai tad iznīktu ari mana derība ar manu kalpu Dāvidu, ka tam nebūtu vairs pēcnācēju, kas kā ķēniņš sēdētu uz viņa troņa, un mana derība ar maniem kalpiem—Ievītu priestepiem!
22 Kā zvaigžņu pulku pie debesīm nevar saskaitīt un jūpas smiltis nevar izmērīt, tā Es došu neskaitāmu paaudžu daudzumu savam kalpam Dāvidam un Ievītiem, kas Man kalpo.“
23 Vēl atklājās tā Kunga vārds Jeremijam šādā veidā un tam sacīja:
24 „Vai tu neesi ievērojis, ko apgalvo ļaudis, kad tie saka: —Tās abas ciltis jeb tos abus namus, ko tas Kungs kādreiz bija Sev izraudzījis, Viņš ir pametis, un kā tie nicina manu tautu, it kā tā pēc viņu domām vairs patiesībā nebūtu nekāda tauta?“
25 Tā saka tas Kungs: „Ja mana derība ar dienu un ar nakti nepastāvētu, ja Es nebūtu devis nesatricināmus debess un zemes likumus,
26 Tikai tad Es pamestu Jēkaba un mana kalpa Dāvida pēcnācējus, ka Es no viņu vidus neņemtu valdniekus Ābrahāma, īzāka un Jēkaba pēctečiem. Jo Es pārkārtošu par labu viņu likteni, atvedīšu atpakaļ viņu cietumniekus un apžēlošos par viņiem!“
Jeruzālemes brūces tiks dziedinātas
1 Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju otrreiz, kad vēl viņš bija ieslodzīts cietuma pagalmā: 2 “Tā saka Kungs, kas rada, veido un dibina zemi – Kungs ir viņa vārds: 3 sauc mani, un es tev atbildēšu, un es vēstīšu tev lielas un apslēptas lietas, ko tu nezini.
4 Jo tā saka Kungs, Israēla Dievs, par šīs pilsētas namiem un par Jūdas ķēniņu namiem, kas ir noplēsti priekš aplenkuma vaļņiem, lai stātos pretī zobenam 5 cīņā ar kaldiešiem un lai pildītu tos ar ļaužu līķiem, ko es kāvu savās dusmās un niknumā, – viņu ļaunuma dēļ es paslēpu savu vaigu no tiem un no šīs pilsētas! 6 Redzi, es došu tiem nākamību un dziedināšanu, es tos dziedēšu un dāvāšu tiem bagātību, mieru un drošību. 7 Es atvedīšu atpakaļ Jūdas un Israēla gūstekņus un darīšu tos tādus kā senāk. 8 Es šķīstīšu viņus no visām vainām, ko tie pret mani grēkoja, un es piedošu visas viņu vainas, ar ko tie pret mani grēkoja un dumpojās. 9 Un šī pilsēta būs man par līksmi un slavu un par godu visām zemes tautām, kuras dzirdēs visu to labo, ko es tiem daru. Un tie drebēs un trīsēs visa labā un miera dēļ, ko es tiem devu!”
10 Tā saka Kungs: “Šajā vietā, par kuru jūs sakāt: tā ir postaža, kur ne zvēra, ne cilvēka, Jūdas pilsētas un Jeruzālemes laukumi ir izdeldēti, ka ne cilvēka, ne iemītnieka, ne zvēra! – 11 atkal skanēs līksmes un prieka balss, balss, kas teiks: slavējiet Pulku Kungu, Kungs ir labs, un viņa žēlastība ir uz mūžiem! – un viņi pateiksies Kunga namā, jo es atvedīšu atpakaļ šīs zemes gūstekņus kā senāk,” saka Kungs.
12 Tā saka Pulku Kungs: “Šajā nopostītajā vietā, kur ne zvēra, ne cilvēka, un visās tās pilsētās atkal būs pļavas, kur ganiem laist avis. 13 Kalnienes pilsētās, Šefelas pilsētās, Negebas pilsētās un visapkārt Benjāmina zemei, un Jūdas pilsētās atkal ganīs tie, kas savas avis prot skaitīt,” saka Kungs.
Dāvida atvase un derība ar Dāvidu
14 “Redzi, nāk dienas,” saka Kungs, “kad es piepildīšu solījumu, ko teicu Israēla namam un Jūdas namam! 15 Tanīs dienās, tanī laikā es taisnībā izdiedzēšu Dāvidam atvasi, viņš darīs uz zemes tiesu un taisnību. 16 Tanīs dienās tiks glābta Jūda un Jeruzāleme dzīvos drošībā, un viņa vārdu sauks: Kungs – mūsu taisnība!
17 Jo tā saka Kungs: Dāvidam netrūks vīra, kas sēž Israēla nama tronī. 18 Un Levī priesteriem manā priekšā nekad netrūks vīra, kas pienes sadedzināmos upurus, kvēpina labības dāvanas un ziedo kaujamos upurus!”
19 Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju: 20 “Tā saka Kungs: ja jūs lauztu manu derību ar dienu un manu derību ar nakti, ka vairs nebūtu dienas un nakts savā laikā, 21 tikai tad tiktu lauzta mana derība ar manu kalpu Dāvidu – tikai tad viņam nebūtu dēla, kas valdītu viņa tronī, un Levī priesteru, kas man kalpo! 22 Kā debesu pulki nav saskaitāmi un jūras smiltis nav nosveramas, tā es vairošu sava kalpa Dāvida dzimumu un levītu dzimumu, kuri man kalpo.”
23 Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju: 24 “Vai nedzirdi, ka šī tauta saka: divas ciltis Kungs izvēlējās, bet atmeta tās! – Manu tautu tie nīst, viņu acīs tā vairs nav mana tauta!
25 Tā saka Kungs: ja es nebūtu dibinājis savu derību ar dienu un nakti un nolicis debesu un zemes likumus, 26 tad es būtu atmetis arī Jēkabu un kalpu Dāvidu, – nebūtu ņēmis no viņu dzimuma valdniekus pār Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba pēcnācējiem! Es atvedīšu gūstekņus atpakaļ un viņus apžēlošu!”
