1 „Bēdas tiem ganiem, kas manas ganības avis ļauj nomaitāt un tām izklīst!“ —saka tas Kungs.
2 Tādēļ tas Kungs, Israēla Dievs, tā noteicis par ganiem, kas gana manu tautu: „Jūs esat tie, kas izklīdinājāt manas avis, tās izdzenājāt un nerūpējāties par tām; tādēļ Es jūs saukšu pie atbildības jūsu kopējās ļaunās rīcības dēļ!“ —saka tas Kungs.
3 „Bet Es pulcināšu savas atlikušās avis no visām zemēm, kurās Es tās biju izkaisījis, un tās atvedīšu atpakaļ uz viņu ganībām, un tās būs auglīgas un vairosies.
4 Tad Es iecelšu pār tām ganus, kas tās ganīs, ka tām nav ilgāk jābīstas un jāuztraucas un ka neviena nepazūd!“ —tā saka tas Kungs.
5 „Redzi, nāks dienas“, —tā saka tas Kungs, —„kad Es izrietīšu Dāvidam īstu atvasi, kas valdīs kā ķēniņš, valdīs ar gudrību un uzturēs tiesu un taisnību valstī!
6 Viņa laikā izglābs Jūdu, un Israēls dzīvos drošībā. Un viņa vārds, kā to sauks, būs: Tas Kungs mūsu taisnība.
7 Tādēļ redzi, nāks dienas“, —saka tas Kungs, —„tad nesacīs vairs: Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo, kas izveda Israēla bērnus no Ēģiptes zemes!
8 Bet sacīs: Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo, kas pārveda Israēla nama dzimumu no ziemeļu zemes un visām zemēm, kur Es tos biju izkaisījis, atpakaļ mājās, lai tie atkal dzīvo savā zemē!“
9 Par praviešiem: Mana sirds ir manī salauzta, visi mani locekļi dreb, es esmu kā piedzēries, kā tāds, ko vīns pārvarējis tā Kunga un Viņa svēto vārdu priekšā!
10 Ak, zeme ir laulības pārkāpēju pilna! Visa zeme cieš galīgi nomākta bēdās zem lāsta smaguma. Ganību ielejas ir izkaltušas, jo zemes ļaužu dzīve un visi viņu centieni ir ļauni un viņu rīcības veids ir negodība.
11 „Tiešām, tiklab pravieši kā priesteri ir zemiski; pat savā namā Es sastapu viņu ļaunprātību!“ —tā saka tas Kungs.
12 „Tādēļ viņu gaita būs pa slidenu ceļu tumsā: tie atsitīsies pret kaut ko un kritīs, jo Es viņiem uzsūtīšu nelaimi; Es gribu viņiem likt pārdzīvot īstas piemeklēšanas gadu!“ —saka tas Kungs.
13 „Jau Samarijas praviešos Es novēroju nelietību: tie sludināja nākotni Baāla vārdā un maldināja manu Israēla tautu.
14 Bet Jeruzālemes praviešos Es ieraudzīju tiešām ko šausmīgu: laulības pārkāpšanu un dzīvi vienos melos, un tie pabalsta ļaundarus viņu rīcībā, lai neviens neatgriežas no sava ļaunuma. Tie visi man ir kā Sodoma un tās iedzīvotāji kā Gomoras ļaudis!“
15 Tādēļ tas Kungs Cebaots saka par šiem praviešiem: „Es tos paēdināšu ar vērmelēm un dzirdināšu ar indīgu dzērienu, jo no Jeruzālemes praviešiem izlaidība un nelietība ir izplatījusies pa visu zemi!“ —
16 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Neklausait pravieša vārdus, ko tie jums sludina par nākotni! Tie jūs tikai maldina, tie sludina pašu izdomātas parādības un ne tā Kunga uzdevumā.
17 Viņi saka allaž tiem, kas Mani ienīst: Tas Kungs ir sacījis, ka jums labi klāsies! Un tiem, kas savas sirds nepielaidībā un nepakļāvībā staigā, viņi saka: „Jūs nekāda nelaime neskars!
18 Bet kas tad ir bijis tā Kunga padomē, ka viņš Viņu būtu redzējis, Viņa vārdu dzirdējis? Kas ir Viņa vārdu uztvēris un tiešām dzirdējis?“
19 Redzi, saceļas tā Kunga vētra, sāk plosīties Viņa bardzība, un virpuļojošs viesulis gāžas uz bezdievju galvām!
20 Nemitēsies tā Kunga gailošās dusmas, iekāms Viņš nebūs tām licis izpausties visā pilnībā un nebūs pie-pildījis savas sirds domas: visu dienu galā jūs to izpratīsit jo skaidri!
21 Šos praviešus Es neesmu sūtījis, un tomēr viņiem lieta steidzīga; Es neesmu viņiem uzlicis nekādus pienākumus, un tomēr tie sludina!
22 Ja tie būtu stāvējuši manu padomu lokā, tad tie būtu sludinājuši manai tautai manus vārdus un to atgriezuši no tās ļaunajiem ceļiem un tās ļaunajiem darbiem!“
23 „Vai tad Es esmu tāds Dievs, kas redz tikai tuvumā“, —saka tas Kungs, —„vai ne arī tālumā?
24 Vai var kur kas paslēpties kādā slepenā vietā, ka Es to neredzētu?“ —saka tas Kungs. „Vai ne Es tas esmu, kas piepilda debesis un zemi?“ —saka tas Kungs.
25 „Es it labi dzirdēju, ko saka pravieši, kas manā vārdā sludina melus, tie saka: Es redzēju sapni, es redzēju sapni!
26 Cik ilgi lai tas vēl tā turpinās? Vai šiem viltus praviešiem, kas sludina nākotnē pašizdomātus melus, ir prātā, —
27 Jā, vai viņiem varbūt tieši ir nolūks ar saviem sapņiem, ko tie cits citam stāsta, manu vārdu manā tautā tāpat nogremdēt aizmirstībā, kā viņu tēvi paguva aizmirst manu vārdu aiz Baāla vārda?
28 Pravietis, kam patiesi bija sapnis, lai to kā sapni tieši arī pastāsta, un kam atklājies mans vārds, tas lai to pasludina pēc patiesības! Kas kopējs salmiem ar graudiem?“ —tā saka tas Kungs.
29 „Vai mans vārds nav kā uguns?“ —saka tas Kungs, —„un kā veseris, kas sagrauj klintis?
30 Tādēļ, redzi, Es celšos“, —saka tas Kungs, —„pret tiem praviešiem, kas manus vārdus nozog cits citam!
31 Jā, redzi, Es celšos pret tiem praviešiem“, —saka tas Kungs, —„kas izmanto savu mēli ļaunā nolūkā, kaut ari sludinot tā Kunga vārdu!
32 Redzi, Es celšos pret tiem praviešiem, kas sludina melu sapņus“, —tā saka tas Kungs, —„tos atstāsta un maldina manu tautu ar saviem meliem un savu māžošanos. Es tos neesmu sūtījis un neesmu tiem nekā pavēlējis, tie neatnes šai tautai nekā laba!“ —tā saka tas Kungs.
33 „Bet ja ši tauta vai kāds pravietis vai priesteris tev jautātu: Kas ir tā Kunga smagā nasta? —tad paskaidro viņiem: Jūs esat tā smagā nasta, un Es nometīšu jūs! —tā saka tas Kungs.
34 Bet ja kāds pravietis vai priesteris vai kāds no tautas vēl runās par tā Kunga nastu, tad Es piemeklēšu to un ari viņa namu!
35 Jums vairāk jārunā savā starpā ikvienam ar savu tuvāku tin ar savu brāli par to, ko tas Kungs atbildēja un ko Viņš ir teicis!
36 Bet sakopojumu „tā Kunga nasta“ —jums nebūs vairs lietot, jo citādi ikvienam šis viņa izteiciens kļūs par nastu! Jo jūs ar to sagrozīsit dzīvā Dieva, tā Kunga Cebaota, mūsu Dieva, vārdus.
37 Pravietim turpretī jautājiet: Ko tev tas Kungs atbildēja? —vai: Ko Viņš tev sarija?
38 Bet kad jūs lietojat izteicienu: Tā Kunga nasta, tad tas Kungs ir sarijis šādi: —Tādēļ ka jūs lietojat šos vārdus—tā Kunga nasta, —kaut gan Es jums tos aizliedzu lietot, —
39 Tad nu ziniet: Es jūs pacelšu kā nastu un aizmetīšu jūs no Sevis projām kopā ar to pilsētu, ko Es devu jūsu tēviem, tālu projām no sava vaiga.
40 Un jums likšu dzīvot mūžīgā kaunā un mūžīgā negodā, ko neviens nekad neaizmirsīs!“
Īstā Dāvida atvase
(Jer 16:14–15)1 “Vai! ganiem, kuri izdeldē un pazaudē avis no manām ganībām,” saka Kungs. 2 Tādēļ tā saka Kungs, Israēla Dievs, par ganiem, kas gana manu tautu: “Jūs aiztrencāt un padzināt manas avis, un jūs tās nemeklējāt! Redzi, es piemeklēšu jūs jūsu ļauno darbu dēļ,” saka Kungs. 3 “Es savākšu avis, kas vēl atlikušas, no visām zemēm, kur es tās biju aiztriecis, un atvedīšu tās atpakaļ uz viņu ganībām, un tās augļosies un vairosies. 4 Es došu tām ganus, un tie tās ganīs – tām vairs nebūs nedz jātrūkstas, nedz jābīstas, un nezudīs neviena,” saka Kungs.
5 “Redzi, nāk dienas,”
saka Kungs,
“es riesīšu Dāvidam taisnības atvasi,
un kā ķēniņš viņš valdīs ar apdomu
un uz zemes darīs tiesu un taisnību!
6 Viņa dienās Jūda būs glābta
un Israēls dzīvos drošībā,
tas ir viņa vārds, viņu sauks:
Kungs – mūsu taisnība.
7 Tādēļ, redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad vairs neteiks: dzīvs Kungs, kas izveda Israēla dēlus no Ēģiptes zemes, 8 bet gan: dzīvs Kungs, kas izveda un veda Israēla nama pēcnācējus no ziemeļu zemes un no visām zemēm, kur bija tos aiztriecis, un tie dzīvos savā zemē.”
Par viltus praviešiem
9 Par praviešiem:
mana sirds satriekta,
man mīksti visi kauli,
es biju kā piedzēries,
kā vīrs, kuru vīns pievārējis, –
no Kunga un viņa svētuma vārdiem!
10 Laulības pārkāpēju pilna ir zeme!
Zeme sēro viņu lāsta dēļ,
un tuksneša ganības kalst –
tie skrēja pēc ļauna,
un viņu varenība
ir netaisna!
11 “Gan pravietis, gan priesteris
dzen neģēlību,
pat manā namā
es atrodu viņu ļaunumu,”
saka Kungs.
12 “Tādēļ to ceļš būs slidens!
Tumsā tos grūdīs, tie iekritīs tur,
jo es nesu tiem ļaunu
viņu piemeklēšanas gadā,”
saka Kungs.
13 “Pie Samarijas praviešiem
es redzēju nelietību,
tie Baalam pravietoja
un aizvīla manu tautu Israēlu!
14 Pie Jeruzālemes praviešiem
es redzēju šaušalas –
pārkāpj laulību un melo,
un vingrina ļaunumā roku!
Neviens no sava ļaunuma nenovēršas –
tie visi ir kā Sodoma,
visi kopā kā Gomora!”
15 Tādēļ tā saka Pulku Kungs par praviešiem:
“Redzi, es viņus vērmelēm barošu
un ar indes ūdeni dzirdīšu!
Jo no Jeruzālemes praviešiem
neģēlība iziet pa visu zemi!”
16 Tā saka Pulku Kungs:
“Neklausieties to praviešu vārdos,
kuri jums pravieto, –
tie melš tukšu
un runā, ko pareģo viņu sirds,
nevis no Kunga mutes!
17 Uz tiem, kas nopaļā Kunga vārdu,
tie runātin runā:
jums būs miers!
Tiem, kas savas sirds stūrgalvībā staigā,
tie saka: ļaunums nenāks pār jums!
18 Bet kurš stāvēja Kunga pulkā
un redzēja, dzirdēja viņa vārdu?
Kas klausījās viņa vārdos un sadzirdēja?!”
19 Redzi, atnāca Kunga niknuma vētra,
un viesulis virpuļo,
tas ķers ļaundaru galvu!
20 Kunga dusmas prom negriezīsies,
līdz viņš izdarīs un panāks,
ko viņa sirds nodomājusi! –
pēdējās dienās,
tad gan jūs zināsiet, kur saprašana!
21 “Es šos praviešus nesūtīju –
bet viņi skrien!
Es uz tiem nerunāju –
bet viņi pravieto!
22 Ja manā pulkā
tie būtu stāvējuši,
tad manai tautai
būtu teikuši manus vārdus
un atgriezuši tos
no viņu ļaunajiem ceļiem
un viņu ļaunajiem darbiem!
23 Vai es neesmu tuvs Dievs?”
saka Kungs,
“taču ne tāls Dievs!
24 Vai vīrs paslēpsies slēptuvē,
ka es neredzēšu? –
saka Kungs,
vai ne es
piepildu debesis un zemi? –
saka Kungs.
25 Es dzirdēju, ko teica tie pravieši, kas manā vārdā pravieto melus: nosapņoju, nosapņoju! 26 Cik ilgi vēl mans vārds būs to praviešu sirdī, kuri pravieto melus? Un pie tiem praviešiem, kuri – savas sirds viltu? 27 Tie grib, lai ir aizmirsts mans vārds manā tautā – ar saviem sapņiem, ko tie stāsta viens otram! Tāpat viņu tēvi aizmirsa manu vārdu Baala dēļ! 28 Pravietis, kam ir sapnis, stāsta sapni, un, kam ir mans vārds, tas patiesi runā manu vārdu!
Kas salmiem kopīgs ar kviešiem?! –
saka Kungs.
29 Vai mans vārds nav kā uguns,
saka Kungs,
un kā āmurs, kas sadragā klinti?
30 Tādēļ, redzi, es esmu pret tiem praviešiem, saka Kungs, kas viens otram zog manus vārdus! 31 Redzi, es esmu pret tiem praviešiem, saka Kungs, kuri ņemas ar savu mēli teikt: tā saka Kungs. 32 Redzi, es esmu pret tiem, kuri pravieto melu sapņus – kas tos stāsta un aizviļ manu tautu ar saviem meliem un bezkaunīgu muldēšanu! Es tos nesūtīju un tiem nepavēlēju, šai tautai tie nelīdz nenieka,” saka Kungs.
33 “Kad tev šī tauta vai pravietis, vai priesteris jautās: kur Kunga pravietojumu nasta? – saki tiem: jūs esat nasta, un es jūs atmetīšu! – saka Kungs. – 34 Un, ja pravietis vai priesteris, vai tauta teiks: šī ir Kunga pravietojumu nasta, – tad es piemeklēšu to vīru un viņa namu! 35 Tā sakiet viens otram, ik vīrs savam brālim: ko Kungs atbildēja? Ko Kungs sacīja? – 36 Aizmirstiet “Kunga pravietojumu nastu”, jo katram viņa sacītais būs pašam par nastu, jo tā jūs apgriežat otrādi dzīvā Dieva, Pulku Kunga, mūsu Dieva, vārdus! 37 Tā sakiet pravietim: ko tev atbildēja Kungs? Ko teica Kungs? – 38 Un, ja jūs teiksiet: “Kunga pravietojumu nasta”, – tad tā saka Kungs: tādēļ, ka jūs teicāt šos vārdus “Kunga pravietojumu nasta”, kaut arī es pie jums sūtīju, sacīdams: nesakiet “Kunga pravietojumu nasta”, 39 tad, redzi, tādēļ es pacelšu jūs kā nastu un aizmetīšu projām no sava vaiga kopā ar pilsētu, ko es devu jums un jūsu tēviem! 40 Es došu mūžīgu izsmieklu un mūžīgu negodu – tas netiks aizmirsts!”
