1 Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, valdīšanas sākumā šāds tā Kunga vārds nonāca ausīs Jeremijam un viņam teica:
2 „Tā saka tas Kungs: Nostājies tā Kunga nama pagalmā un pasit dini tiem, kas sanākuši no visām Jūdas pilsētām Dievu pielūgt Viņa namā, visus tos vārdus, ko Es tev uzdevu tiem sludināt, un nenoklusē neviena vārda!
3 Varbūt viņi uzklausīs tos un atgriezīsies ikviens no sava ļaunā ceļa. Tad varbūt arī Man kļūtu žēl mana nodoma tiem sūtīt nelaimi viņu ļauno darbu dēļ.
4 Tādēļ tev viņiem jāsaka: Tā saka tas Kungs: Ja jūs Mani neklausīsit un nestaigāsit pēc maniem baušļiem, ko Es jums devu,
5 Un ja jūs neuzklausīsit manu kaķu praviešu vārdus, kurus Es vienmēr pie jums sūtīju, kaut arī jūs tiem neklausījāt,
6 Tad Es darīšu šim namam tā kā citkārt namam Šīlā un darīšu šīs pilsētas vārdu par lāsta vārdu visām zemes tautām!“
7 Kad priesteri un pravieši un visa tauta dzirdēja visus šos vārdus, ko Jeremija runāja tā Kunga namā,
8 Un kad Jeremija bija beidzis sludināt visu to, kas viņam bija jādara zināms pēc tā Kunga pavēles visai tautai, tad priesteri un pravieši un visa tauta sagrāba Jeremiju un sacīja: „Tev tagad jāmirst!
9 Kādēļ tu sludini tā Kunga vārdā, ka šim namam tā klāsies kā namam Šīlā un ka šī pilsēta būs tik tukša un galīgi nolaista, ka tur neviens vairs nedzīvos?“ —Visi ļaudis Dieva namā naida pilni sadrūzmējās cieši ap Jeremiju.
10 Kad Jūdas augstie vadoņi to dzirdēja, tie devās no ķēniņa pils uz tā Kunga namu un apmetās tiesas sēdei tā Kunga nama jaunajos vārtos.
11 Tad priesteri un pravieši sacīja augstāko vadītāju un visas tautas priekšā: „Šis vīrs ir nāvi pelnījis, jo viņš sludināja pret šo pilsētu, kā jūs dzirdējāt ar pašu ausīm.“
12 Bet Jeremija runāja uz visiem labiešiem un uz visu tautu un sacīja: „Tas Kungs sūtīja mani un lika man vērst pret šo namu un pret šo pilsētu visus tos draudu vārdus, ko jūs dzirdējāt.
13 Tad nu labojieties savos dzīves ceļos un visā savā rīcībā un klausait tā Kunga, sava Dieva, balsij, tad tam Kungam būs žēl, un Viņš atteiksies no soda, ar ko Viņš jums piedraudējis!
14 Bet es esmu jūsu varā, jūs varat ar mani darīt, kā tas pēc jūsu domām ir labi un pareizi!
15 Tikai tas jums jāzina: ja jūs mani nokaujat, tad jūs izliesit nenoziedzīgas asinis pār sevi, pār šo pilsētu un tās iedzīvotājiem, jo tas Kungs patiesi mani ir sūtījis pasludināt visus šos vārdus jūsu ausīm.“
16 Tad dižciltīgie un visa tauta sacīja priestepem un praviešiem: „Šis vīrs nav nāvi pelnījis, jo viņš mums sludināja tā Kunga, mūsu Dieva, uzdevumā.“
17 Tad cēlās ari daži no tautas vecajiem un sacīja visai sapulcēto ļaužu kopai:
18 „Jūdas ķēniņa Hiskijas valdīšanas laikā uzstājās pravietis Micha no Morešetas un runāja visas Jūdas tautas priekšā un teica: Tā saka tas Kungs Cebaots: Ciānu ars kā tīrumu, Jeruzaleme paliks par drupu kaudzi, un tā Kunga nama kalns kļūs par meža apklātu augstieni!
19 Vai tad Jūdas ķēniņš Hiskija un tauta viņu tādēļ nokāva? Hiskija bijās taču to Kungu un pielūdza Viņu, ka tam Kungam kļuva žēl un Viņš atteicās no soda, ar ko Viņš tiem bija piedraudējis. Un mēs lai apgrūtinātu savu sirdsapziņu ar tik lielu ļaunumu?“
20 Taču toreiz bija vēl viens vīrs, kas uzstājās kā pravietis un sludināja tā Kunga vārdā, tas bija Ūrija, Šemajas dēls, no Kirjat-Jearimas; viņš sludināja pret šo pilsētu un pret šo zemi ar tādiem pat vārdiem kā Jeremija.
21 Kad ķēniņš Jojakīms un visi viņa virsnieki un augstākie daroimeki to dzirdēja, tad viņš gribēja Ūriju nokaut. Bet Ūrija, to dzirdējis, izbijās un aizbēga uz Ēģipti.
22 Tad ķēniņš Jojakīms sūtīja vīrus uz Ēģipti—Ēlnātānu, Achbora dēlu, un vēl citus.
23 Tie atveda Ūriju no Ēģiptes un noveda to pie ķēniņa Jojakīma. Tas viņu lika nokaut ar zobenu un izmest viņa miesas vienkāršu ļaužu kapos.
24 Bet Ahikāma, Šafana dēla, roka bija ar Jeremiju un to pasargāja, ka viņu neizdeva tautai nokaušanai.
Jeremiah's Message in the Temple
(Jeremiah 7.1-15)1 Soon after Jehoiakim became king of Judah, the Lord said:
2 Jeremiah, I have a message for everyone who comes from the towns of Judah to worship in my temple. Go to the temple courtyard and speak every word that I tell you. 3 Maybe the people will listen this time. And if they stop doing wrong, I will change my mind and not punish them for their sins. 4 Tell them that I have said:
You have refused to listen to me and to obey my laws and teachings. 5 Again and again I have sent my servants the prophets to preach to you, but you ignored them as well. Now I am warning you that if you don't start obeying me at once, 6 I will destroy this temple, just as I destroyed the town of Shiloh. Then everyone on earth will use the name “Jerusalem” as a curse word.
Jeremiah on Trial
7 The priests, the prophets, and everyone else in the temple heard what I said, 8-9 and as soon as I finished, they all crowded around me and started shouting, “Why did you preach that the Lord will destroy this temple, just as he destroyed Shiloh? Why did you say that Jerusalem will be empty and lie in ruins? You ought to be put to death for saying such things in the Lord's name!” Then they had me arrested.
10 The royal officers heard what had happened, and they came from the palace to the new gate of the temple to be the judges at my trial. 11 While they listened, the priests and the prophets said to the crowd, “All of you have heard Jeremiah prophesy that Jerusalem will be destroyed. He deserves the death penalty.”
12-13 Then I told the judges and everyone else:
The Lord himself sent me to tell you about the terrible things he will do to you, to Jerusalem, and to the temple. But if you change your ways and start obeying the Lord, he will change his mind.
14 You must decide what to do with me. Just do whatever you think is right. 15 But if you put me to death, you and everyone else in Jerusalem will be guilty of murdering an innocent man, because everything I preached came from the Lord.
16 The judges and the other people told the priests and prophets, “Since Jeremiah only told us what the Lord our God had said, we don't think he deserves to die.”
17 Then some of the leaders from other towns stepped forward. They told the crowd that 18 years ago when Hezekiah was king of Judah, a prophet named Micah from the town of Moresheth had said:
“I, the Lord All-Powerful, say
Jerusalem will be plowed under
and left in ruins.
Thorns will cover the mountain
where the temple
now stands.”
19 Then the leaders continued:
No one put Micah to death for saying that. Instead, King Hezekiah prayed to the Lord with fear and trembling and asked him to have mercy. Then the Lord decided not to destroy Jerusalem, even though he had already said he would.
People of Judah, if Jeremiah is killed, we will bring a terrible disaster on ourselves.
20-24 After these leaders finished speaking, an important man named Ahikam son of Shaphan spoke up for me as well. And so, I wasn't handed over to the crowd to be killed.
Uriah the Prophet
While Jehoiakim was still king of Judah, a man named Uriah son of Shemaiah left his hometown of Kiriath-Jearim and came to Jerusalem. Uriah was one of the Lord's prophets, and he was saying the same things about Judah and Jerusalem that I had been saying. And when Jehoiakim and his officials and military officers heard what Uriah said, they tried to arrest him, but he escaped to Egypt. So Jehoiakim sent Elnathan son of Achbor and some other men after Uriah, and they brought him back. Then Jehoiakim had Uriah killed and his body dumped in a common burial pit.
