1 Mani skāra atkal tā Kunga vārds, un tas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, tu dzīvo pretspriedzīgas un nepadevīgas cilts vidū: tiem ir acis, lai redzētu, bet tie neredz, tiem ir ausis, lai dzirdētu, bet tie nedzird, jo tie I ir nepielaidīga, nepakļāvīga un pretestīga cilts.
3 Tādēļ, cilvēka bērns, ņem ceļa somu ar visiem izceļojuma piederumiem un ej pašā dienas laikā viņu acu priekšā projām un pārej viņu acu priekšā no savas dzīves vietas uz citu vietu: varbūt tad tie nāks pie atziņas, ka tie ir cietas pieres cilts.
4 Iznes visas savas mantas, it kā tās būtu ceļa piederumi, dienas laikā viņu acu priekšā. Bet tu pats viņu acu priekšā vakarā ej projām, kā iziet ikviens, kas dodas ceļā.
5 Izlauzi sienā viņu acu priekšā spraugu un izej pa to.
6 Viņu acu priekšā ņem savus ceļa piederumus uz saviem pleciem un aizej projām tumsā. Apklāj savu vaigu, ka tu neredzi zemi, jo Es gribu tevi padarīt par likteņa iemiesojumu Israēla namam.“
7 Es darīju, kā man bija pavēlēts. Savas mantas es iznesu kā ceļa piederumus ārā—dienas laikā, un vakarā es izlauzu sienā spraugu; es iznesu tumsā savus ceļa piederumus, ņēmu tos uz saviem pleciem viņu acu priekšā un gāju projām.
8 Nākošā rītā man garā atskanēja tā Kunga vārds un man sacīja:
9 „Cilvēka bērns! Vai Israēla nams, šī pašiedomīgā cilts, tev nejautāja: Ko tu dari?
10 Saki tiem: „Tā saka Dievs tas Kungs: Šis vārds zīmējas uz valdnieku Jeruzalemē un uz visu Israēla namu, kas tur dzīvo.“
11 Saki tiem: „Es esmu jums par zīmi: kā es darīju šeit, tā notiks ari viņiem, un kā gūstekņiem tiem jāiet būs trimdā.
12 Valdnieks, kas viņu vidū, ņems savas mantas uz pleciem un aizies projām tumsā. Viņš izlauzīsies pa spraugu cauri sienai, lai pa turieni aizietu. Viņš apklās savu vaigu, lai neredzētu vairs zemi ar savām acīm.
13 Bet Es metīšu savu tīklu un izplāšu to pār viņu, lai viņš ir sagūstīts manos valgos. Es viņu aizvedīšu uz Bābeli kaldēju zemē, bet viņš ari to neredzēs: viņš tur nomirs.
14 Un visus, kas ir ap viņu, visus viņa palīgus un viņa karaspēku Es izklīdināšu visos vējos un pacelšu aiz muguras pret tiem zobenu.
15 Tad tie atzīs, ka Es esmu tas Kungs, ja Es tos izklīdinu tautu starpā un izkaisu pa dažādām zemēm.
16 Tikai nedaudzus Es atstāšu dzīvus no tiem un pasaudzēšu no zobena, bada un mēj-a, lai tie pagānu tautu starpā, kur tie aizies, stāsta par savām negantībām, un lai arī šie atzīst, ka Es esmu tas Kungs.“
17 Atkal man atklājās tā Kunga vārds un man sacīja:
18 „Cilvēka bērns, tev sava maize jāēd ar drebēšanu un savs ūdens jādzer ar trīcēšanu un ar bailēm.
19 Saki tās zemes tautai: Tā saka Dievs tas Kungs par Jeruzālemes iedzī-votājiem Israēla zemē: Tie ēdīs savu maizi ar bailēm un dzers savu ūdeni ar bēdām, tādēļ, ka viņu zeme panīks, tukšodamās no saviem labumiem un zaudēdama savu bagātību pilnību savu iedzīvotāju bezdievības dēļ.
20 Pilsētas, kas tagad vēl apdzīvotas, tiks nopostītas un stāvēs tukšas, un zeme paliks par tuksnesi, lai jūs atzītu, ka Es esmu tas Kungs.“
21 Tad no jauna man garā atskanēja tā Kunga vārds, kas man sacīja:
22 „Cilvēka bērns, kas tā pie jums Israēla zemē par parunu, kad jūs sakāt: Dienas paiet, tā paiet ari visi pravieto-jumi?
23 Tādēļ saki tiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Es izbeigšu šās parunas lieto-šanu Israēlā. Saki tiem turpretim: Ir tuvu pienācis laiks, lai sāktos visu pravietojumu piepildījums,
24 Jo turpmāk nebūs nekādu viltus pravietojumu un maldinātāju priekšpasludinājumu Israēla namā.
25 Bet Es, tas Kungs, runāšu, kas Man ir sakāms, un tas arī piepildīsies bez liekas un ilgākas vilcināšanās. Vēl jūsu dienās, tu, pretspriedzīgā un nepaklausīgā cilts, Es jums teikšu vārdu un to arī piepildīšu,“ saka Dievs tas Kungs.
26 Vēl atklājās man tā Kunga vārds, kas man sacīja:
27 „Cilvēka bērns, Israēla nama ļaudis saka: Pravietojumi, ko šis pauž uz redzēto parādību pamata, ir domāti stipri vēlākam laikam, un viņš sludina visai tāliem laika posmiem, visai tālai nākotnei.
28 Tādēļ saki tiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Ne ar viena mana vārda pie-pildīšanos nebūs nekādas vilcināšanās, un katrs vārds, ko Es runāju, piepildīsies,“ saka Dievs tas Kungs.
Ezekiel Acts Out Israel's Captivity
1 The Lord said:
2 Ezekiel, son of man, you are living among rebellious people. They have eyes, but refuse to see; they have ears, but refuse to listen. 3 So before it gets dark, here is what I want you to do. Pack a few things as though you were going to be taken away as a prisoner. Then go outside where everyone can see you and walk around from place to place. Maybe as they watch, they will realize what rebels they are. 4 After you have done this, return to your house.
Later that evening leave your house as if you were going into exile. 5 Dig through the wall of your house and crawl out, carrying the bag with you. Make sure everyone is watching. 6 Lift the bag to your shoulders, and with your face covered, take it into the darkness, so that you cannot see the land you are leaving. All this will be a warning for the people of Israel.
7 I did everything the Lord had said. I packed a few things. Then as the sun was going down, and while everyone was watching, I dug a hole through one of the walls of my house. I pulled out my bag, then lifted it to my shoulders and left in the darkness.
8 The next morning, the Lord 9 reminded me that those rebellious people didn't even ask what I was doing. 10 So he sent me back to tell them:
The Lord God has a message for the leader of Jerusalem and everyone living there!
11 I have done these things to show them what will happen when they are taken away as prisoners.
12 The leader of Jerusalem will lift his own bag to his shoulders at sunset and leave through a hole that the others have dug in the wall of his house. He will cover his face, so he can't see the land he is leaving. 13 The Lord will spread out a net and trap him as he leaves Jerusalem. He will then be led away to the city of Babylon, but will never see that place, even though he will die there. 14 His own officials and troops will scatter in every direction, and the Lord will track them down and put them to death.
15 The Lord will force the rest of the people in Jerusalem to live in foreign nations, where they will realize that he has done all these things. 16 Some of them will survive the war, the starvation, and the deadly diseases. That way, they will be able to tell foreigners how disgusting their sins were, and that it was the Lord who punished them in this way.
A Sign of Fear
17 The Lord said:
18 Ezekiel, son of man, shake with fear when you eat, and tremble when you drink. 19 Tell the people of Israel that I, the Lord, say that someday everyone in Jerusalem will shake when they eat and tremble when they drink. Their country will be destroyed and left empty, because they have been cruel and violent. 20 Every town will lie in ruins, and the land will be a barren desert. Then they will know that I am the Lord.
The Words of the Lord Will Come True
21 The Lord said:
22 Ezekiel, son of man, you've heard people in Israel use the saying, “Time passes, and prophets are proved wrong.” 23 Now tell the people that I, the Lord, am going to prove that saying wrong. No one will ever be able to use it again in Israel, because very soon everything I have said will come true! 24 The people will hear no more useless warnings and false messages. 25 I will give them my message, and what I say will certainly happen. Warn those rebels that the time has come for them to be punished. I, the Lord, make this promise.
26-27 Ezekiel, the people of Israel are also saying that your visions and messages are only about things in the future. 28 So tell them that my words will soon come true, just as I have warned. I, the Lord, have spoken.
