1 Cedekija bija divdesmit vienu gadu vecs, kad viņš kļuva par ķēmnu, un valdīja vienpadsmit gadu Jeruzālemē. Vīna māte bija Hamutala, un viņa bija Jeremijas meita, un tas bija no Libnas.
2 Viņš darīja, kas bija ļauns tā Kunga acīs, tāpat kā Jojakīms.
3 Aiz tā Kunga dusmām tad nu notika, ka tas Kungs atstūma Jeruzālemi un Jūdu no sava vaiga. Kad Cedekija atkrita no Bābeles ķēniņa, —
4 Un tas notika viņa valdīšanas devītā gada desmitā mēneša desmitajā dienā—, tad Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars nāca pats ar visu savu kajraspēku pret Jeruzālemi, ielenca pilsētu un uzcēla ap to visapkārt aplenkuma nocie-tinājumus.
5 Tā pilsēta palika ielenkta līdz Cedekijas valdīšanas vienpadsmitajam gadam.
6 Ceturtā mēneša devītajā dienā, kad stiprs bads plosījās pilsētā un arī zemes iedzīvotājiem nebija vairs maizes,
7 Tad ienaidnieks ielauzās pilsētā, un visi karavīri bēga un atstāja pilsētu naktī pa vārtiem starp abiem mūļiem pie ķēniņa dārza un izgāja klajumā, kamēr kaldēji vēl ielenca visapkārt pilsētu. Izbēgušie pagriezās tad virzienā uz Jardānas līdzenumu.
8 Taču kaldēju karaspēks dzinās ķēniņam pakaļ un panāca Cedekiju Jērikas klajumos, kur viņa karaspēks izklīda un to atstāja.
9 Kaldēji saņēma ķēniņu gūstā un veda to pie Bābeles ķēniņa Riblā, Hamatas novadā, un ķēniņš sprieda tiesu pār viņu.
10 Bābeles ķēniņš lika nogalināt Cedekijas dēlus viņa acu priekšā un visus Jūdas dižciltīgos Riblā.
11 Cedekijam viņš lika izdurt acis, to saistīt važās un vest uz Bābeli, kur viņš palika cietumā līdz savas nāves dienai.
12 Piektā mēneša desmitajā dienā—tas bija Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara deviņpadsmitais valdīšanas gads—Nebusaradans, kas bija Bābeles ķēniņa miesas sardzes virspavēlnieks, iegāja Jeruzālemē
13 Un nodedzināja tā Kunga namu un ķēniņa pili un visus pilsētas namus, it īpaši lielos namus viņš lika iznīcināt ar uguni.
14 Viss kaldēju karaspēks, kas atradās miesas sardzes virspavēlnieka vadībā, nojauca visus mūrus ap Jeruzālemi.
15 Tad Nebusaradans, miesas sardzes virspavēlnieks, aizveda gūstā zemās kārtas jaudis un to tautas daļu, kas vēl bija palikusi pilsētā, un bēgļus, kas bija pārgājuši pie Bābeles ķēniņa, un atlikušos darba ļaudis.
16 Bet no zemās kārtas ļaudīm Nebusaradans, miesas sardzes priekšnieks, atstāja vienu daļu kā vīna dārzniekus un zemkopjus.
17 Bet vara stabus pie tā Kunga nama, sēdekļus un lielo vara jūru, kas bija tā Kunga namā, kaldēji nojauca un aizveda visu metallu uz Bābeli.
18 Ari katlus, lāpstas, sveču nažus, karotes, bļodas un visus metalla rīkus, ko lietoja dievkalpojumos, tie aizveda projām.
19 Miesas sardzes priekšnieks paņēma arī visas ūdens tvertnes, kvēpināmos traukus, upura bļodas, podus, lukturus un kausus, visu, kas bija no tīra zelta un sudraba.
20 Vara no abiem stabiem, no lielās vara jūras un no divpadsmit vēršu tēliem zem tās un no sēdekļiem, ko ķēniņš Salamans bija licis darināt tā Kunga namam, bija tik daudz, ka tas nebija nosverams.
21 Stabi bija astoņpadsmit olekšu augsti, un divpadsmit olekšu gara aukla aptvēra stabu; staba biezums—siena—bija četri pirksti, —stabs bija vidū tukšs.
22 Uz stabiem bija vara uzgaļa rotājums, piecas olektis augsts, un izgreznojumi un granātāboli bija visapkārt ap rotājumu, visi no vara. Tādi bija abi stabi, un arī abiem bija granātāboli.
23 Deviņdesmit seši granātāboli karājās gaisā, bet visu granātābolu vienam pinuma darinājumam visapkārt bija simts.
24 Miesas sardzes priekšnieks apcietināja augsto priesteri Seraju, priesteri Cefanju un trīs sliekšņu sargus.
25 No pilsētas viņš apcietināja kādu augstu ķēniņa darbinieku, kas bija bijis karavīru virspavēlnieks, un septiņus vīrus no tiem, kas bija piederējuši pie pašas tuvākās ķēniņa pavadonības un kas bija atrasti pilsētā, arī kara vadoņa rakstvedi, kas bija iesaucis lauku ļaudis kara dienestā, un sešdesmit vīru lauku ļaužu, kas gadījās pilsētā.
26 Šos visus miesas sardzes priekšnieks Nebusaradans apcietināja un aizveda pie Bābeles ķēniņa Riblā.
27 Bābeles ķēniņš lika tos Riblā, Hamatas novadā, nežēlīgā kārtā sodīt ar nāvi. Tā aizveda Jūdu no viņa zemes trimdā un gūstā.
28 Šis ir to cilvēku skaits, kurus Nebukadnēcars aizveda gūstā: savas valdīšanas septītajā gadā trīstūkstoš divdesmit trīs jūdus;
29 Astoņpadsmitajā Nebukadnēcara valdīšanas gadā astoņi simti trīsdesmit divus no Jeruzālemes;
30 Divdesmit trešajā Nebukadnēcara valdīšanas gadā miesas sardzes virspavēlnieks Nebusaradans aizveda septiņi simti četrdesmit piecus jūdus; pavisam kopā: četri tūkstoši seši simti cilvēku.
31 Bet pēc trīsdesmit septiņiem Jūdas ķēniņa Jojachina gūstniecības gadiem divpadsmitā mēneša divdesmit piektajā dienā Bābeles ķēniņš Evils-Merodachs savas valdīšanas sākumā apžēloja Jojachinu un atsvabināja to no cietuma.
32 Viņš runāja ar to draudzīgi un ierādīja viņam krēslu augstāk par to ķēniņu krēsliem, kas bija pie viņa Bābelē.
33 Viņš drīkstēja pārmainīt savas cietumnieka drēbes un ēda pie ķēniņa galda visu laiku, kamēr viņš vēl dzīvs bija.
34 Bābeles ķēniņš izsniedza viņam arī zināmu pabalstu, kas viņam bija pie-šķirts pastāvīga pabalsta veidā, skatoties pēc kārtējām dienas vajadzībām, līdz viņa nāvei, kamēr viņš dzīvoja.
Jerusalem Is Captured
(2 Kings 24.18—25.302 Chronicles 36.11-21)1 Zedekiah was 21 years old when he was appointed king of Judah, and he ruled from Jerusalem for eleven years. His mother Hamutal was the daughter of Jeremiah from the town of Libnah. 2 Zedekiah disobeyed the Lord, just as Jehoiakim had done, 3 and it was Zedekiah who finally rebelled against Nebuchadnezzar.
The people of Judah and Jerusalem had made the Lord so angry that he finally turned his back on them. That's why horrible things were happening there.
4 In Zedekiah's ninth year as king, on the tenth day of the tenth month, King Nebuchadnezzar of Babylonia led his entire army to attack Jerusalem. The troops set up camp outside the city and built ramps up to the city walls.
5-6 After a year and a half, all the food in Jerusalem was gone. Then on the ninth day of the fourth month, 7 the Babylonian troops broke through the city wall. That same night, Zedekiah and his soldiers tried to escape through the gate near the royal garden, even though they knew the enemy had the city surrounded. They headed toward the Jordan River valley, 8 but the Babylonian troops caught up with them near Jericho. The Babylonians arrested Zedekiah, but his soldiers scattered in every direction. 9 Zedekiah was taken to Riblah in the land of Hamath, where Nebuchadnezzar put him on trial and found him guilty. 10 Zedekiah's sons and the officials of Judah were killed while he watched, 11 then his eyes were poked out. He was put in chains, then dragged off to Babylon and kept in prison until he died.
12 Jerusalem was captured during Nebuchadnezzar's nineteenth year as king of Babylonia.
About a month later, Nebuchadnezzar's officer in charge of the guards arrived in Jerusalem. His name was Nebuzaradan, 13 and he burned down the Lord's temple, the king's palace, and every important building in the city, as well as all the houses. 14 Then he ordered the Babylonian soldiers to break down the walls around Jerusalem. 15 He led away the people left in the city, including everyone who had become loyal to Nebuchadnezzar, the rest of the skilled workers, and even some of the poor people of Judah. 16 Only the very poorest were left behind to work the vineyards and the fields.
17-20 Nebuzaradan ordered his soldiers to go to the temple and take everything made of gold or silver, including bowls, fire pans, sprinkling bowls, pans, lampstands, dishes for incense, and the cups for wine offerings. The Babylonian soldiers took all the bronze things used for worship at the temple, including the pans for hot ashes, and the shovels, lamp snuffers, sprinkling bowls, and dishes for incense. The soldiers also took everything else made of bronze, including the two columns that stood in front of the temple, the large bowl called the Sea, the twelve bulls that held it up, and the movable stands. The soldiers broke these things into pieces so they could take them to Babylonia. There was so much bronze that it could not be weighed. 21 For example, the columns were about 8 meters high and 5.5 meters around. They were hollow, but the bronze was about 75 millimeters thick. 22 Each column had a bronze cap over 2 meters high that was decorated with bronze designs. Some of these designs were like chains and others were like pomegranates. 23 There were 96 pomegranates evenly spaced around each column, and a total of 100 pomegranates were located above the chains.
24 Next, Nebuzaradan arrested Seraiah the chief priest, Zephaniah his assistant, and three temple officials. 25 Then he arrested one of the army commanders, seven of King Zedekiah's personal advisors, and the officer in charge of gathering the troops for battle. He also found 60 more soldiers who were still in Jerusalem. 26-27 Nebuzaradan led them to Riblah in the land of Hamath, where Nebuchadnezzar had them killed.
The people of Judah no longer lived in their own country.
People of Judah Taken Prisoner
28-30 Here is a list of the number of the people of Judah that Nebuchadnezzar took to Babylonia as prisoners:
In his seventh year as king, he took 3,023 people.In his eighteenth year as king, he took 832 from Jerusalem.In his twenty-third year as king, his officer Nebuzaradan took 745 people.
So, Nebuchadnezzar took a total of 4,600 people from Judah to Babylonia.
Jehoiachin Is Set Free
(2 Kings 25.27-30)31 Jehoiachin was a prisoner in Babylon for 37 years. Then Evil Merodach became king of Babylonia, and in the first year of his rule, on the twenty-fifth day of the twelfth month, he let Jehoiachin out of prison. 32 Evil Merodach was kind to Jehoiachin and honored him more than any of the other kings held prisoner there. 33 Jehoiachin was allowed to wear regular clothes instead of a prison uniform, and he even ate at the king's table every day. 34 As long as Jehoiachin lived, he was paid a daily allowance to buy whatever he needed.
