1 He that revengeth shall find vengeance from the Lord, and he will surely keep his sins in remembrance .
2 Forgive thy neighbour the hurt that he hath done unto thee, so shall thy sins also be forgiven when thou prayest.
3 One man beareth hatred against another, and doth he seek pardon from the Lord?
4 He sheweth no mercy to a man, which is like himself: and doth he ask forgiveness of his own sins?
5 If he that is but flesh nourish hatred, who will intreat for pardon of his sins?
6 Remember thy end, and let enmity cease; remember corruption and death, and abide in the commandments.
7 Remember the commandments, and bear no malice to thy neighbour: remember the covenant of the Highest, and wink at ignorance.
8 Abstain from strife, and thou shalt diminish thy sins: for a furious man will kindle strife,
9 A sinful man disquieteth friends, and maketh debate among them that be at peace.
10 As the matter of the fire is, so it burneth: and as a man’s strength is, so is his wrath; and according to his riches his anger riseth; and the stronger they are which contend, the more they will be inflamed.
11 An hasty contention kindleth a fire: and an hasty fighting sheddeth blood.
12 If thou blow the spark, it shall burn: if thou spit upon it, it shall be quenched: and both these come out of thy mouth.
13 Curse the whisperer and doubletongued: for such have destroyed many that were at peace.
14 A backbiting tongue hath disquieted many, and driven them from nation to nation: strong cities hath it pulled down, and overthrown the houses of great men.
15 A backbiting tongue hath cast out virtuous women, and deprived them of their labours.
16 Whoso hearkeneth unto it shall never find rest, and never dwell quietly.
17 The stroke of the whip maketh marks in the flesh: but the stroke of the tongue breaketh the bones.
18 Many have fallen by the edge of the sword: but not so many as have fallen by the tongue.
19 Well is he that is defended through the venom thereof; who hath not drawn the yoke thereof, nor hath been bound in her bands.
20 For the yoke thereof is a yoke of iron, and the bands thereof are bands of brass.
21 The death thereof is an evil death, the grave were better than it.
22 It shall not have rule over them that fear God, neither shall they be burned with the flame thereof.
23 Such as forsake the Lord shall fall into it; and it shall burn in them, and not be quenched; it shall be sent upon them as a lion, and devour them as a leopard.
24 Look that thou hedge thy possession about with thorns, and bind up thy silver and gold,
25 And weigh thy words in a balance, and make a door and bar for thy mouth.
26 Beware thou slide not by it, lest thou fall before him that lieth in wait.
1 Kas atriebjas, to atriebība gaidīs Kunga priekšā:
Kungs pieminēs viņa grēkus, tik tiešām.
2 Piedod tuvākajam pārestību,
un tavus grēkus Kungs piedos, tev lūdzoties.
3 Cilvēks pret cilvēku dusmas lolo,
bet no Kunga prasa, lai dziedina.
4 Pret līdzcilvēku tādam nav žēlastības, bet par saviem grēkiem – lūdzas.
5 Pats miesīga būtne – ienaidu glabā.
Kurš aizliks vārdu par viņa grēkiem?
6 Piemini galu – un mitējies nīst!
Piemini iznīcību un nāvi – ievēro baušļus!
7 Piemini baušļus – un neļaunojies pret tuvāko!
Piemini Visuaugstākā derību – un pret nezināšanu izturies ar iecietību!
Izvairīšanās no strīdiem
8 Atturies no ķildas – tev būs mazāk grēku.
Ķildas mēdz izraisīt negants cilvēks.
9 Grēcinieks vieš nemieru draugu vidū,
mierā dzīvojošos modina nesaskaņas.
10 Kāda malka, tāda uzliesmo uguns,
kāda nepiekāpība, tāda uzliesmo ķilda;
jo cilvēks spēcīgāks, jo niknuma vairāk,
jo bagātāks, jo vairāk pieņemas dusmas.
11 No pārsteidzīga strīda uzliesmo uguns,
no pārsteidzīgas ķildošanās asinis līst:
12 ja dzirksti uzpūtīsi, tā uzliesmos,
ja uzspļausi, izdzisīs.
Kā viens, tā otrs no tavas mutes ir atkarīgs.
Mēļošana
13 Nolādi neslavas cēlāju un divkosi,
jo daudzus mierā dzīvojušos tas pazudinājis.
14 Svešas mēles dēļ daudziem ir zudis pamats zem kājām,
tie mētāti no tautas tautā,
nocietinātas pilsētas ir nolīdzinātas,
sagrautas diženo mājas.
15 Svešas mēles dēļ ir padzītas brašas sievas,
tām liegti pūliņu augļi.
16 Kas svešā mēlē klausās, neatradīs miera
un neuzslies sev rimtu apmešanās vietu.
17 Pātagas cirtiens atstāj brūci,
mēle sadragā kaulus;
18 no zobena asmens krituši daudzi,
bet vēl vairāk – mēles dēļ.
19 Svētlaimīgs, kam dāvāts,
kur patverties no tās,
nav nācies tās niknumu pieredzēt,
tās jūgu vilkt, nav bijis saistīts tās važās.
20 Tās jūgs – dzelzs jūgs,
tās važas – vara važas;
21 ļauna ir nāve – nāve tās dēļ,
labāk veļu valstība nekā mēle.
22 Dievbijīgos mēle neuzveiks,
viņi nedegs tās liesmās.
23 Tajās iekritīs tie, kas no Kunga ir atstājušies.
Tā nebūs apdzēšama tajos, kas iedegušies:
kā lauva tā būs uzsūtīta tiem
un kā leopards tos plosīs.
24 Pielūko – un savu īpašumu apjoz ar ērkšķiem!
Ieslēdz savu sudrabu un zeltu!
25 Svarus un mēru darini saviem vārdiem,
mutei – durvis ar bultu!
26 Pielūko, nepaslīdi ar muti
un neiekrīti uzglūnētājam rokās!
