1 This is the book of the commandments of God, and the law that endureth for ever: all they that keep it shall come to life; but such as leave it shall die.
2 Turn thee, O Jacob, and take hold of it: walk in the presence of the light thereof, that thou mayest be illuminated.
3 Give not thine honour to another, nor the things that are profitable unto thee to a strange nation.
4 O Israel, happy are we: for things that are pleasing to God are made known unto us.
5 Be of good cheer, my people, the memorial of Israel.
6 Ye were sold to the nations, not for your destruction: but because ye moved God to wrath, ye were delivered unto the enemies.
7 For ye provoked him that made you by sacrificing unto devils, and not to God.
8 Ye have forgotten the everlasting God, that brought you up; and ye have grieved Jerusalem, that nursed you.
9 For when she saw the wrath of God coming upon you, she said, Hearken, O ye that dwell about Sion: God hath brought upon me great mourning;
10 For I saw the captivity of my sons and daughters, which the Everlasting brought upon them.
11 With joy did I nourish them; but sent them away with weeping and mourning.
12 Let no man rejoice over me, a widow, and forsaken of many, who for the sins of my children am left desolate; because they departed from the law of God.
13 They knew not his statutes, nor walked in the ways of his commandments, nor trod in the paths of discipline in his righteousness.
14 Let them that dwell about Sion come, and remember ye the captivity of my sons and daughters, which the Everlasting hath brought upon them.
15 For he hath brought a nation upon them from far, a shameless nation, and of a strange language, who neither reverenced old man, nor pitied child.
16 These have carried away the dear beloved children of the widow, and left her that was alone desolate without daughters.
17 But what can I help you?
18 For he that brought these plagues upon you will deliver you from the hands of your enemies.
19 Go your way, O my children, go your way: for I am left desolate.
20 I have put off the clothing of peace, and put upon me the sackcloth of my prayer: I will cry unto the Everlasting in my days.
21 Be of good cheer, O my children, cry unto the Lord, and he will deliver you from the power and hand of the enemies.
22 For my hope is in the Everlasting, that he will save you; and joy is come unto me from the Holy One, because of the mercy which shall soon come unto you from the Everlasting our Saviour.
23 For I sent you out with mourning and weeping: but God will give you to me again with joy and gladness for ever.
24 Like as now the neighbours of Sion have seen your captivity: so shall they see shortly your salvation from our God which shall come upon you with great glory, and brightness of the Everlasting.
25 My children, suffer patiently the wrath that is come upon you from God: for thine enemy hath persecuted thee; but shortly thou shalt see his destruction, and shalt tread upon his neck.
26 My delicate ones have gone rough ways, and were taken away as a flock caught of the enemies.
27 Be of good comfort, O my children, and cry unto God: for ye shall be remembered of him that brought these things upon you.
28 For as it was your mind to go astray from God: so, being returned, seek him ten times more.
29 For he that hath brought these plagues upon you shall bring you everlasting joy with your salvation.
30 Take a good heart, O Jerusalem: for he that gave thee that name will comfort thee.
31 Miserable are they that afflicted thee, and rejoiced at thy fall.
32 Miserable are the cities which thy children served: miserable is she that received thy sons.
33 For as she rejoiced at thy ruin, and was glad of thy fall: so shall she be grieved for her own desolation.
34 For I will take away the rejoicing of her great multitude, and her pride shall be turned into mourning.
35 For fire shall come upon her from the Everlasting, long to endure; and she shall be inhabited of devils for a great time.
36 O Jerusalem, look about thee toward the east, and behold the joy that cometh unto thee from God.
37 Lo, thy sons come, whom thou sentest away, they come gathered together from the east to the west by the word of the Holy One, rejoicing in the glory of God.
1 Šī ir Dieva baušļu grāmata un bauslība, kas pastāv uz mūžiem. Visi, kas pie tās turas, dzīvos, kas to atmetīs, mirs.
2 Atgriezies, Jēkab, un paņem to
un vadi savu ceļu tās gaismas spožumā.
3 Neatdod savu slavu citam un to,
kas nes labumu tev, – svešai tautai.
4 Mēs esam laimīgi, Israēl, jo mēs zinām,
kas Dievam ir tīkams.
Dziesma par atjaunošanu
5 Esi droša, mana tauta, Israēla piemineklis!
6 Jūs esat pārdoti citām tautām ne uz
pazudināšanu, bet, tādēļ ka
sadusmojāt Dievu,
jūs esat nodoti pretinieku rokās.
7 Jūs nokaitinājāt savu Radītāju,
nesot upurus dēmoniem, nevis Dievam.
8 Jūs aizmirsāt to, kurš jūs ir barojis – mūžam
dzīvo Dievu –, un apbēdinājāt arī savu
barotāju Jeruzālemi.
9 Tā redzēja Dieva dusmas, kas pār jums
nākušas, un teica: “Klausieties,
Ciānas ļaudis, Dievs man ir uzsūtījis
lielas bēdas,
10 jo es pieredzēju savu dēlu un meitu
gūstniecību, ko mūžīgais Dievs
viņiem uzsūtījis.
11 Es viņus audzināju ar prieku, bet atlaidu
ar asarām un bēdām.
12 Lai neviens nepriecājas par mani,
jo esmu atraitne un daudzu atstāta;
es esmu pamesta savu bērnu grēku dēļ,
jo viņi novērsās no Dieva bauslības.
13 Viņi neatzina Dieva taisnību un nestaigāja
viņa baušļu noteiktos ceļus, un nemina
mācības takas viņa taisnīgumā.
14 Nāciet, Ciānas ļaudis, un pieminiet
manu dēlu un meitu gūstniecību,
ko mūžīgais Dievs
viņiem uzsūtījis;
15 viņš uzsūtīja tiem tautu no tālienes,
nekaunīgu,
kas svešā valodā runā;
tie neprata kauna
sirmgalvja priekšā un
neiežēlojās par bērnu.
16 Viņi aizveda atraitnei viņas mīļos dēlus,
atņēma meitas un pameta vienu.
17 Ko gan es varu jums palīdzēt?
18 Tas, kurš jums uzsūtījis ļaunumu,
arī atbrīvos jūs no jūsu ienaidnieku rokām.
19 Nāciet, bērni, nāciet,
jo es esmu galīgi pamesta.
20 Es esmu novilkusi miera drēbes
un apvilkusies maisa drānas kā lūdzēja
un skaļi saukšu pēc
mūžīgā Dieva visas savas dienas.
21 Esiet droši, bērni, sauciet pēc Dieva,
un viņš atpestīs jūs no varmācības,
no jūsu ienaidnieku rokām.
22 Es cerēju, ka mūžīgais Dievs jūs glābs,
un viņš, Svētais,
man deva prieku savā žēlastībā,
kas drīz nāks pār jums no mūžīgā,
kas ir jūsu glābējs.
23 Es atlaidu jūs ar bēdām un asarām,
bet Dievs man atdos jūs ar prieku
un līksmību uz laiku laikiem.
24 Gluži tāpat, kā Ciānas ļaudis ir redzējuši jūsu
gūstniecību, tā drīz viņi redzēs jūsu
izglābšanu, kas nāks jums no Dieva
ar lielu slavu un
Mūžīgā spožumu.
25 Bērni, pacietīgi panesiet Dieva dusmas,
kas nākušas pār jums. Tevi ir vajājis tavs
ienaidnieks, bet drīz tu redzēsi viņa bojāeju,
un tavas kājas būs uz viņa kakla.
26 Tiem, kurus lutināju, bija ejams ērkšķains ceļš,
tos aizveda kā ganāmpulku,
ko nolaupījis ienaidnieks.
27 Iedrošinieties, bērni, sauciet pēc Dieva,
jo viņš, kas jums visu to uzsūtījis,
par jums atcerēsies.
28 Kā reiz jūsu lēmums bija aiziet no Dieva,
tā tagad desmitkārt stiprāk meklējiet viņu
un atgriezieties.
29 Jo tas, kurš jums uzsūtījis postu, sūtīs jums
mūžīgu prieku līdz ar jūsu glābšanu.”
30 Esi droša, Jeruzāleme! Tas, kurš tev devis
vārdu, tevi mierinās.
31 Nožēlojami ir tie, kas tev darījuši ļaunu un
priecājušies par tavu krišanu.
32 Nožēlojamas ir pilsētas, kurām tavi bērni
ir vergojuši, un nožēlojama ir tā zeme,
kas paņēmusi tavus dēlus.
33 Gluži tāpat, kā tās priecājās par tavu krišanu
un līksmoja par tavu postu, tā bēdāsies par
pašas iznīkšanu.
34 Es atņemšu tai lepošanos ar tās daudzajām
tautām, un tās dižošanās kļūs par bēdu
vaimanām.
35 No Mūžīgā pār to nāks uguns daudzas dienas,
un uz ilgu laiku tur iemitināsies dēmoni.
36 Jeruzāleme, vērs savu skatienu uz austrumiem
un ieraugi prieku, kas nāk tev no Dieva.
37 Redzi, nāk tavi dēli,
kurus tu biji aizlaidusi prom,
viņi nāk svētā vārda savesti kopā
no austrumiem līdz rietumiem,
priecādamies par Dieva godību.
