1 Moreover, brethren, I would not that ye should be ignorant, how that all our fathers were under the cloud, and all passed through the sea; 2 And were all baptized unto Moses in the cloud and in the sea; 3 And did all eat the same spiritual meat; 4 And did all drink the same spiritual drink: for they drank of that spiritual Rock that followed them: and that Rock was Christ. 5 But with many of them God was not well pleased: for they were overthrown in the wilderness. 6 Now these things were our examples, to the intent we should not lust after evil things, as they also lusted. 7 Neither be ye idolaters, as were some of them; as it is written, The people sat down to eat and drink, and rose up to play. 8 Neither let us commit fornication, as some of them committed, and fell in one day three and twenty thousand. 9 Neither let us tempt Christ, as some of them also tempted, and were destroyed of serpents. 10 Neither murmur ye, as some of them also murmured, and were destroyed of the destroyer. 11 Now all these things happened unto them for ensamples: and they are written for our admonition, upon whom the ends of the world are come. 12 Wherefore let him that thinketh he standeth take heed lest he fall. 13 There hath no temptation taken you but such as is common to man: but God is faithful, who will not suffer you to be tempted above that ye are able; but will with the temptation also make a way to escape, that ye may be able to bear it.
14 Wherefore, my dearly beloved, flee from idolatry. 15 I speak as to wise men; judge ye what I say. 16 The cup of blessing which we bless, is it not the communion of the blood of Christ? The bread which we break, is it not the communion of the body of Christ? 17 For we being many are one bread, and one body: for we are all partakers of that one bread. 18 Behold Israel after the flesh: are not they which eat of the sacrifices partakers of the altar? 19 What say I then? that the idol is any thing, or that which is offered in sacrifice to idols is any thing? 20 But I say , that the things which the Gentiles sacrifice, they sacrifice to devils, and not to God: and I would not that ye should have fellowship with devils. 21 Ye cannot drink the cup of the Lord, and the cup of devils: ye cannot be partakers of the Lord’s table, and of the table of devils. 22 Do we provoke the Lord to jealousy? are we stronger than he? 23 All things are lawful for me, but all things are not expedient: all things are lawful for me, but all things edify not. 24 Let no man seek his own, but every man another’s wealth . 25 Whatsoever is sold in the shambles, that eat, asking no question for conscience sake: 26 For the earth is the Lord’s, and the fulness thereof. 27 If any of them that believe not bid you to a feast , and ye be disposed to go; whatsoever is set before you, eat, asking no question for conscience sake. 28 But if any man say unto you, This is offered in sacrifice unto idols, eat not for his sake that shewed it, and for conscience sake: for the earth is the Lord’s, and the fulness thereof: 29 Conscience, I say, not thine own, but of the other: for why is my liberty judged of another man’s conscience? 30 For if I by grace be a partaker, why am I evil spoken of for that for which I give thanks? 31 Whether therefore ye eat, or drink, or whatsoever ye do, do all to the glory of God. 32 Give none offence, neither to the Jews, nor to the Gentiles, nor to the church of God: 33 Even as I please all men in all things , not seeking mine own profit, but the profit of many, that they may be saved.
Israēla vēstures mācības
1 Brāļi, es negribu, ka jūs paliktu neziņā: visi mūsu tēvi bija apakš padebeša, un visi viņi izgāja caur jūru, 2 un tajā padebesī un jūrā viņi visi ir kristīti uz Mozu, 3 un visi ēda vienu un to pašu garīgo barību, 4 un visi dzēra vienu un to pašu garīgo dzērienu; to viņi dzēra no garīgās klints, kas tiem gāja visur līdzi, un tā klints bija Kristus. 5 Bet uz daudziem no viņiem Dievam nebija labs prāts, un viņi tika pazudināti tuksnesī. 6 Tas ir noticis mums par zīmi, lai mēs netīkotu pēc ļaunā, kā tīkoja viņi. 7 Nekļūstiet arī par elku pielūdzējiem kā daži no viņiem; kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un cēlās līksmoties. 8 Neļausimies izvirtībai, kā daži no viņiem ļāvušies – un vienā dienā gāja bojā divdesmit trīs tūkstoši. 9 Nedz izaicināsim Kristu, kā daži no viņiem izaicinājuši – un gāja pazušanā no čūskām. 10 Nedz kurniet, kā daži no viņiem kurnējuši – un gāja pazušanā no maitātāja. 11 Šie notikumi ar viņiem bija zīmīgi, un tie rakstīti mums, lai mūs pamācītu, jo laiku beigas mūs ir sasniegušas. 12 Un tādēļ, kurš iedomājas, ka viņš stāv, lai raugās, ka nekrīt. 13 Jūs nav piemeklējis nekas cits kā vien cilvēcisks pārbaudījums, bet Dievs ir uzticams, viņš nepieļaus, ka jūs tiekat pārbaudīti pāri tam, cik spējat nest. Viņš arī rādīs ceļu, kā iziet no pārbaudījuma, dodams spēju jums to panest.
Elkdievība un Kunga mielasts nav savienojami
14 Tādēļ, mīļotie, bēdziet no elku pielūgšanas. 15 Es runāju ar jums kā saprātīgiem: izspriediet paši, ko es saku. 16 Vai svētības biķeris, ko mēs svētām, nav savienošanās ar Kristus asinīm? Vai maize, ko mēs laužam, nav savienošanās ar Kristus miesu? 17 Jo viena maize, viena miesa esam mēs daudzie, tādēļ ka mēs visi esam līdzdalīgi pie šīs vienas maizes. 18 Skatiet Israēla tautu: vai tie, kas ēd upura gaļu, nav kopībā ar altāri? 19 Ko tad es saku? Vai to, ka elku upuris būtu kaut kas? Vai to, ka elks būtu kaut kas? 20 Bet es saku: ko tie upurē, to upurē dēmoniem, nevis Dievam, bet es negribu, ka jūs nonāktu kopībā ar dēmoniem. 21 Jūs nevarat dzert gan no Kunga biķera, gan no dēmonu biķera, jūs nevarat piedalīties gan Kunga mielastā, gan dēmonu mielastā. 22 Vai iekvēlināsim Kungu dusmās? Vai tad mēs esam stiprāki par viņu?
Kristieša brīvība
23 Viss ir atļauts, bet ne viss der, viss ir atļauts, bet ne viss ceļ. 24 Neviens lai nemeklē savu paša, bet gan cita labumu. 25 Ēdiet visu, ko tirgū pārdod, un neapgrūtiniet sirdsapziņu ar pārmetumiem. 26 Jo Kungam pieder zeme un tās pilnība. 27 Ja kāds no neticīgajiem jūs aicina un jūs nolemjat iet, tad ēdiet visu, ko jums liek priekšā un neapgrūtiniet sirdsapziņu ar pārmetumiem. 28 Bet, ja kāds jums teiks: tas ir elku upura ēdiens, – tad neēdiet to šā sacītāja dēļ un sirdsapziņas dēļ – 29 es runāju ne par savu, bet par viņa sirdsapziņu. Kādēļ gan lai cita sirdsapziņa spriež par manu brīvību? 30 Ja es ēdu ar pateicību, kādēļ mani zaimo par to, par ko es pateicos? 31 Tādēļ, vai ēdat vai dzerat, vai ko citu darāt, visu dariet Kungam par godu. 32 Neesiet par klupšanu nedz jūdiem, nedz grieķiem, nedz Dieva draudzei, 33 tāpat kā es visiem visās lietās cenšos būt patīkams, nemeklēdams savējo, bet daudzu cilvēku labumu, lai viņi taptu glābti.
