1 It is also found in the records, that Jeremy the prophet commanded them that were carried away to take of the fire, as it hath been signified:
2 And how that the prophet, having given them the law, charged them not to forget the commandments of the Lord, and that they should not err in their minds, when they see images of silver and gold, with their ornaments.
3 And with other such speeches exhorted he them, that the law should not depart from their hearts.
4 It was also contained in the same writing, that the prophet, being warned of God, commanded the tabernacle and the ark to go with him, as he went forth into the mountain, where Moses climbed up, and saw the heritage of God.
5 And when Jeremy came thither, he found an hollow cave, wherein he laid the tabernacle, and the ark, and the altar of incense, and so stopped the door.
6 And some of those that followed him came to mark the way, but they could not find it.
7 Which when Jeremy perceived, he blamed them, saying, As for that place, it shall be unknown until the time that God gather his people again together, and receive them unto mercy.
8 Then shall the Lord shew them these things, and the glory of the Lord shall appear, and the cloud also, as it was shewed under Moses, and as when Solomon desired that the place might be honourably sanctified.
9 It was also declared, that he being wise offered the sacrifice of dedication, and of the finishing of the temple.
10 And as when Moses prayed unto the Lord, the fire came down from heaven, and consumed the sacrifices: even so prayed Solomon also, and the fire came down from heaven, and consumed the burnt offerings.
11 And Moses said, Because the sin offering was not to be eaten, it was consumed.
12 So Solomon kept those eight days.
13 The same things also were reported in the writings and commentaries of Neemias; and how he founding a library gathered together the acts of the kings, and the prophets, and of David, and the epistles of the kings concerning the holy gifts.
14 In like manner also Judas gathered together all those things that were lost by reason of the war we had, and they remain with us,
15 Wherefore if ye have need thereof, send some to fetch them unto you.
16 Whereas we then are about to celebrate the purification, we have written unto you, and ye shall do well, if ye keep the same days.
17 We hope also, that the God, that delivered all his people, and gave them all an heritage, and the kingdom, and the priesthood, and the sanctuary,
18 As he promised in the law, will shortly have mercy upon us, and gather us together out of every land under heaven into the holy place: for he hath delivered us out of great troubles, and hath purified the place.
19 Now as concerning Judas Maccabeus, and his brethren, and the purification of the great temple, and the dedication of the altar,
20 And the wars against Antiochus Epiphanes, and Eupator his son,
21 And the manifest signs that came from heaven unto those that behaved themselves manfully to their honour for Judaism: so that, being but a few, they overcame the whole country, and chased barbarous multitudes,
22 And recovered again the temple renowned all the world over, and freed the city, and upheld the laws which were going down, the Lord being gracious unto them with all favour:
23 All these things, I say, being declared by Jason of Cyrene in five books, we will assay to abridge in one volume.
24 For considering the infinite number, and the difficulty which they find that desire to look into the narrations of the story, for the variety of the matter,
25 We have been careful, that they that will read may have delight, and that they that are desirous to commit to memory might have ease, and that all into whose hands it comes might have profit.
26 Therefore to us, that have taken upon us this painful labour of abridging, it was not easy, but a matter of sweat and watching;
27 Even as it is no ease unto him that prepareth a banquet, and seeketh the benefit of others: yet for the pleasuring of many we will undertake gladly this great pains;
28 Leaving to the author the exact handling of every particular, and labouring to follow the rules of an abridgement.
29 For as the master builder of a new house must care for the whole building; but he that undertaketh to set it out, and paint it, must seek out fit things for the adorning thereof: even so I think it is with us.
30 To stand upon every point, and go over things at large, and to be curious in particulars, belongeth to the first author of the story:
31 But to use brevity, and avoid much labouring of the work, is to be granted to him that will make an abridgment.
32 Here then will we begin the story: only adding thus much to that which hath been said, that it is a foolish thing to make a long prologue, and to be short in the story itself.
1 Aprakstos atrodams norādījums, ka pravietis Jeremija ir licis tiem, kas bija aizvesti, dabūt uguni tādā veidā, kā norādīts, 2 un ka pravietis viņiem arī stingri noteicis neaizmirst Kunga pavēles un neļaut savu prātu vest maldināšanā, skatoties uz zelta un sudraba dievu tēliem un to rotājumiem. 3 Vēl daudz ko citu teikdams, pravietis piekodinājis, lai viņi savā sirdī neatkāpjas no bauslības. 4 Tajā pašā rakstā arī vēstīts, ka pravietis pēc Dieva norādījuma pavēlējis viņiem telti un lādi nest visur sev līdzi. Kad viņi bija nonākuši pie kalna, no kura Mozus bija skatījis Dieva apsolīto zemi, 5 Jeremija uzgāja alu, ienesa tajā telti, lādi un ziedojumu altāri un aiztaisīja ieeju alā. 6 Daži no tiem, kas viņam sekoja, piegāja pie ieejas un gribēja to iezīmēt, lai ceļš uz to vēlāk būtu zināms, bet viņi vairs nevarēja to atrast. 7 Kad Jeremija to uzzināja, viņš pārmeta tiem, teikdams: “Lai šī vieta paliek nezināma līdz laikam, kad Dievs sauks kopā savu tautu un apžēlosies par to! 8 Tad Kungs to parādīs, un viņa godība kļūs redzama mākonī, kā viņš reiz Mozum atklājās, un notiks, kā ir gribējis Sālamans – lai šī vieta ir pilna svētības.” 9 Pravietis atklāja viņiem arī, kā gudrais Sālamans pienesa svētības upuri templī, kad tas bija pabeigts. 10 Tāpat kā toreiz, kad Mozus vērsās ar lūgšanu pie Dieva un no debesīm nāca uguns, kas aprija upuri, tā arī Sālamans pielūdza Dievu, un no debesīm nāca uguns, kas aprija dedzināmo upuri. 11 Mozus teica: “Par grēkiem ziedotais upuris tika aprīts tādēļ, ka ļaudis bija atturējušies no ēšanas.” 12 Tā Sālamans vadīja šīs astoņas dienas. 13 Tas viss ir izklāstīts un pieminēts rakstos, kas Nehemijas laikā pierakstīti, un minēts ir arī tas, kā Nehemija, savācis vienkop grāmatas par ķēniņiem un praviešiem, Dāvida grāmatas un vēstules ķēniņiem par ziedojumu upurēšanu, izveidoja grāmatu krātuvi. 14 Tāpat arī Jūda savāca kopā visus rakstus, kas kara laikā bija pazuduši, un tas viss tagad atrodas pie mums. 15 Ja jums kaut kas no tā ir nepieciešams, atsūtiet pie mums kādus, kas jums to aizgādās.
16 Mēs jums rakstām tādēļ, ka gatavojamies svinēt šķīstīšanas svētkus. Jūs darītu labi, ja arī jūs svinētu šīs dienas. 17 Mēs ceram, ka Dievs, kas ir izglābis visu savu tautu un atdevis tai apsolīto zemi, valstību, priesterību un svētību, 18 kā viņš to bija apsolījis caur savu bauslību, drīz apžēlosies par mums un no visas pasaules savedīs mūs kopā svētajā vietā, jo viņš ir izrāvis mūs no milzīga posta un darījis šķīstu šo vietu.
Izklāsta priekšvārds
19 Mēs centīsimies īsā izklāstā darīt jums zināmus notikumus, kas saistīti ar makabejieti Jūdu un viņa brāļiem, par lielā tempļa šķīstīšanu un altāra iesvētīšanu, 20 kā arī par kariem pret Antiohu Epifanu un viņa dēlu Eipatoru, 21 par debess zīmēm, kas parādījās tiem, kas stipri turējās jūdu ticībā, un kā viņi, būdami skaitā nedaudzi, atkaroja visu zemi, patrieca un vajāja barbaru pūļus, 22 arī par to, kā viņi atguva visā pasaulē izdaudzināto templi un atbrīvoja pilsētu, bet tos, kuri grasījās atcelt baušļus, nostādīja uz pareizā ceļa, jo Kungs viņiem bija labvēlīgs un žēlīgs. 23 To visu Jāsons no Kirēnes ir izklāstījis piecās grāmatās. 24 Redzēdami grāmatu kaudzi un lielo materiāla daudzumu, ko ir grūti izklāstīt, aptverot vienotā stāstījumā, 25 mēs rūpējāmies par to, lai aizkustinātu lasītāju dvēseli un tiem, kas par to domās, būtu vieglāk to atcerēties un lai visiem tas būtu noderīgs. 26 Mums, kas esam uzņēmušies smagās pūles izveidot izklāsta kopsavilkumu, šis darbs nav viegls, tas prasa sviedrus un pastāvīgu nomodu, 27 gluži tāpat kā nav viegli tam, kurš uzņēmies sarīkot dzīru mielastu un cenšas gādāt, lai citiem būtu labi. Tomēr mēs labprāt uzņemsimies pūles citiem par iepriecinājumu. 28 Mēs neko nelabosim atsevišķo stāstījumu saturā, bet vairāk pūļu veltīsim, lai izveidotu saīsinātu pārstāstu. 29 Gluži kā celtniekam, kas būvē jaunu māju, jārūpējas par celtni kopumā, bet par nepieciešamo rotājumu jādomā tam, kurš šo māju apdarinās un apgleznos, tā, es domāju, ir arī ar mums. 30 Stāstījuma gaita un izklāsta secība kopumā, kā arī atsevišķu daļu izstrādājums ir veicams pienākums tam, kurš pirmais uzrakstījis šo stāstu, 31 bet tam, kurš veido pārstāstījumu, jācenšas izstrādāt pēc iespējas īsāku visa darba izklāstu. 32 Tik daudz vēl piebilduši pie iepriekš teiktā, nu ķersimies pie paša izklāsta. Būtu muļķīgi, ja ievads iznāktu garāks nekā pats izklāsts.
