Ziemeļu valsts Israēls ir nosaukums, kas dots reģionam, kas pieder desmit Israēla ziemeļu ciltīm. Ziemeļu valsts izveidojās pēc Sālamana valdīšanas, ap 926. g. pirms Kristus. Bieži vien starp Ziemeļu valsti Israēlu un Dienvidu valsti Jūdu pastāvēja spriedze. 722. g. pirms Kristus asīrieši iekaroja Samarijas galvaspilsētu un Ziemeļu valsts beidza savu pastāvēšanu.
Ziemeļu valsts rašanās
Sālamana valsts bija centralizēti vadīta un vienota – tajā neņēma vērā atšķirības starp dažādajām israēliešu ciltīm. Pēc Sālamana nāves ziemeļu ciltis vēlējās sev lielāku neatkarību. Jārobāmam izdevās apvienot šīs ciltis pretestībā pret Sālamana dēlu Rehabeāmu, kā dēļ desmit ziemeļu ciltis atdalījās no šīs savienības. Jaunā valsts, par kuras ķēniņu kļuva Jārobāms, Bībelē tiek saukta par Israēlu. Reģionu, kurā turpināja valdīt Rehabeāms, sauc par Jūdu.
Jārobāms mēģināja politiskā veidā atvairīt Rehabeāma uzbrukumus un piešķirt Israēlam pašam savu identitāti, kas nebūtu atkarīga no Jeruzālemes. Valsts identitāti viņš centās sasniegt, izvietojot zelta teļus gan Bēteles, gan Danas pilsētā.
Ekonomiski izdevīga atrašanās vieta
Salīdzinājumā ar Jūdu Israēls bija ekonomiski spēcīgāka valsts un spēlēja nozīmīgu lomu starptautiskajā politikā. Tas notika tāpēc, ka satiksmes ceļš starp Ēģipti un Mezopotāmiju veda cauri Israēla teritorijai.
Israēla valsts uzplauka galvenokārt ķēniņa Omrī, Samarijas pilsētas dibinātāja, valdīšanas laikā. Neskatoties uz pastāvīgajiem konfliktiem ar kaimiņvalsti Arāmu (1. Ķēniņu 20:1–43, 1. Ķēniņu 22:1–40 un 2. Ķēniņu 14:23–29) labklājība valdīja arī viņa dēla Ahāba un Jārobāma II valdīšanas laikā. Viena no problēmām bija tā, ka karaļnami, kas valdīja pār Israēlu, nebija vienlīdz stabili.
Ziemeļu valsts krišana
Šīs valsts atrašanās tirdzniecībai labvēlīgā vietā izrādījās arī stratēģiski izdevīga. Lielvalstis neatkarīgo Israēlu uzskatīja par nevēlamu. Vislielākos draudus Israēlam radīja asīrieši. Asīrijas ķēniņš Tiglat-Pilēsers III padarīja Ziemeļu valsti par Asīrijas vasaļvalsti 732. g. pirms Kristus (2. Ķēniņu 15:29).
Šī situācija nevilkās ilgi, jo Israēla ķēniņš Hozeja izvēlējās biedroties ar Ēģipti. 722. g. pirms Kristus asīrieši iekaroja valsts galvaspilsētu Samariju un aizveda trimdā tās iedzīvotājus. Tas apliecināja Ziemeļu valsts galu.
