1 Un es no jauna pacēlu savas acis uz augšu un skatījos, un raugi - tur bija četrēji rati, tie virzījās šurpu starp diviem kalniem; bet kalni bija vara. 2 Pirmajos ratos bija iejūgti sarkanbrūni, otrajos - melni zirgi, 3 trešajos - balti, ceturtajos - raibi spēcīgi zirgi. 4 Un es jautāju un teicu eņģelim, kas ar mani runāja: kāda tiem nozīme, mans kungs? 5 Eņģelis atbildēja un teica man: tie ir tie četri debesu vēji, kas iziet pasaulē, pēc tam kad tie ir stāvējuši visu zemju Valdnieka priekšā. 6 Rati, kuriem priekšā ir melnie zirgi, virzās uz ziemeļu zemi, un rati ar baltiem zirgiem virzās uz austrumiem, bet raibie zirgi dodas uz dienvidu zemi; 7 spēcīgie sarkanbrūnie dodas uz vakaru zemi, un viņu nolūks ir savā braucienā pārstaigāt visu zemi. - Un viņš sacīja: ejiet un pārstaigājiet visu zemi! - un tie pārstaigāja visu zemi. 8 Tad viņš man vēl skaļi sacīja šādus vārdus: raugi, tie, kas aizgāja uz ziemeļu zemi, ļaus atrast Manam Garam mieru ziemeļu zemē." 9 Pēc tam atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 10 "Ņem no aizvesto - no Heldaja, no Tobijas un no Jedajas dāvanām un atnāc šo pašu dienu un noej Jozijas, Cefanjas dēla, namā, kur viņi, no Babilonijas pārnākušie, apmetušies, 11 un ņem sudrabu un zeltu, darini vainagu un uzliec to galvā Jozuam, augstajam priesterim, Jocadaka dēlam, 12 un saki viņam: tā saka Tas Kungs Cebaots: raugi, ir vīrs, kas saucas Cemahs, un viņa laikā viss zels un plauks, un viņš uzcels Tā Kunga namu. 13 Jā, tiešām, viņš uzcels Tā Kunga namu un nēsās valdnieka rotājumu pilnā godībā, un viņš sēdēs un valdīs uz sava troņa, arī priesteris būs savā goda krēslā, un miers valdīs viņu abu starpā. 14 Bet vainags paliks Tā Kunga namā par piemiņu Heldajam, Tobijam, Jedajam un Henam, Cefanjas dēlam. 15 Un tie, kas tālumā dzīvo, nāks un piedalīsies Tā Kunga nama celšanā. - Un tad jūs arī droši atzīsit, ka Tas Kungs Cebaots mani pie jums sūtījis; un viss tas notiks, ja jūs uzklausīsit Tā Kunga, sava Dieva, balsi."