Dievs cieš klusu
1 Dāvida dziesma. Tevi es piesaucu, Kungs, mana klints, nenovērs klusēdams no manis Savu ausi, jo, ja Tu klusē, tad es kļūstu līdzīgs tiem, kas grimuši kapa bedrē! 2 Uzklausi manas skaļās lūgšanas balsi, kad es Tevi piesaucu, kad es paceļu savas rokas pret Tava nama vissvētāko vietu. 3 Neaizrauj mani projām līdz ar bezdievjiem un ļaundariem, kuru runa gan ir laipna pret tuvāko, bet sirds pilna ļaunuma! 4 Dod tiem pēc viņu darba, pēc ļaunuma, ko tie darījuši. Pēc viņu roku darba dod viņiem, atmaksā viņiem pēc nopelna! 5 Jo viņi neņem vērā Tā Kunga darbību, nedz Viņa roku darbu; tāpēc Viņš tos satrieks un nepacels. 6 Slavēts lai ir Tas Kungs, jo Viņš uzklausījis manas lūgšanas balsi! 7 Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu. No Viņa man nāk palīdzība, mana sirds ir līksma, ar savām dziesmām es Viņam gribu pateikties. 8 Tas Kungs ir stiprums Savai tautai, sargs un palīgs tam, ko Viņš svaidījis. 9 Palīdzi Savai tautai un svētī Savu īpašumu, gani to un nes uz Savām rokām mūžīgi!
© Latvian Bible © Latvijas Bībeles biedrība, 1997 and Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965.
