1 Un es no jauna pacēlu savas acis un paskatījos, un raugi - tur tuvojās lidojošs rakstu tīstoklis. 2 Un, kad viņš man jautāja: ko tu redzi? - es savukārt atbildēju: es redzu lidojošu rakstu tīstokli, tas ir divdesmit olekšu garš un desmit olekšu plats. 3 Un viņš teica man: tas ir lāsts, kas gulstas pār visu plašo zemi; jo ikviens, kas zog, tiks aizrauts prom no šejienes saskaņā ar to, kas rakstīts vienā pusē, un ikviens, kas nepareizi zvēr, tiks aizrauts prom no šejienes saskaņā ar to, kas rakstīts otrā pusē. 4 Es tādēļ uzliku un darīju zināmu lāstu, saka Tas Kungs Cebaots, lai tas skar tiklab zagļa namu, kā arī tā namu, kas pie Mana Vārda nepareizi zvēr; tas mājos viņa namā un sagraus to ar visām tā koka un akmens daļām. 5 Tad tas eņģelis, kas ar mani runāja, atkal izvirzījās uz priekšu un man sacīja: pacel savas acis un skaties! Kas tas ir, kas tur parādās? 6 Kad es jautāju: kas tas ir? - tad viņš runāja tālāk: tas ir lielais labības mērs, kas tur parādās, - un piebilda: tāds ir šā mēra izskats visā zemē, un tik liels ir viņu pārkāpums! 7 Un redzi, mēram pacēlās ļoti smags svina vāks, un tur bija sieva, kas sēdēja mērā. 8 Bet viņš skaidroja tālāk: tā ir bezdievība! Un viņš iegrūda sievu atkal mērā iekšā un uzlaida lielo svina vāku mēra atverei virsū. 9 Tad es atkal pacēlu savas acis uz augšu, un raugi - ārpusē, mēram līdzās, parādījās divas sievas, un viņām bija spārni, kurus kustināja vējš, spārni bija līdzīgi svēteļa spārniem; tās pacēla labības mēru un aiznesa to starp debesīm un zemi. 10 Un es jautāju eņģelim, kas ar mani runāja: kurp viņas nes šo labības mēru? 11 Un viņš sacīja man: mēram un tajā iekšā esošai bezdievībai uzcelt namu Sineāras zemē, un, kad tas būs pabeigts, tad mēru tur noliks tam piederīgā vietā.
© Latvian Bible © Latvijas Bībeles biedrība, 1997 and Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965.
