Lūgšana pret netaisniem
1 Dziedātāju vadonim pēc meldijas "Nepazudini!". Dāvida dziesma. 2 Vai jūs patiesi spriežat taisnu tiesu, jūs Dieva ieceltie varenie? Vai taisnīgi tiesājat cilvēku bērnus? 3 Jūs perināt savās sirdīs netaisnību, visā zemē jūsu rokas tiecas pēc varasdarbiem. 4 Bezdievīgie maldās no mātes klēpja, un tas, kas melus runā, alojas no pašām mātes miesām. 5 Tiem ir tāds niknums kā čūsku dzelonis, kā kurlai odzei, kas savu ausi aizbāž, 6 kas neklausa vārdotāja balsi, ja tas arī labi māk apvārdot. 7 Dievs, satriec zobus viņu mutē! Kungs, sadragā jauno lauvu žokļus! 8 Lai viņi izgaist kā ūdens, kas notek; kad viņi uzliek savas bultas, tad lai tās ir kā aplauztas. 9 Kā gliemezis, kas lienot izplūst gļotās, kā sievas nelaikā dzimis bērns, kas neredz saules, tā lai viņi izzūd! 10 Pirms jūsu ērkšķi dabūs asus galus, Viņš tos atlauzīs vēl zaļus no zara Savās karstās dusmās un aizraus projām vētrā. 11 Taisnais priecāsies, redzēdams atriebību, viņš mazgās savas kājas bezdievju asinīs. 12 Tad cilvēks sacīs:"Patiešām, taisnais ievāc augļus pēc nopelna! Tiešām, vēl ir Dievs, kas zemes virsū tiesā!"
© Latvian Bible © Latvijas Bībeles biedrība, 1997 and Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965.
