1 Spriedums par Jūras tuksnesi. Par Babilonu. Kā aukas plosās dienvidos, tā nāks briesmas no tuksneša, no briesmīgas zemes. 2 Man bija darīta zināma barga parādība: laupītājs laupa, postītājs posta! Nāc, Ēlāma! Uzsāc aplenkumu, Mēdija! Visām vaimanām par to es darīšu galu! 3 Tādēļ dreb mani gurni, mani sagrābušas sāpes kā dzemdētājas sievas sāpes; es esmu apmulsis, ka nevaru dzirdēt, es esmu apjucis, ka nevaru redzēt. 4 Mans prāts mani atstāj, izbailes mulsina mani, iemīļotā vakara stunda man kļuvusi par biedēkli! 5 Sataisa galdu, izliek sargus, ēd un dzer. Celieties, valdnieki, ieziediet vairogus! 6 Jo tā Tas Kungs man teica: "Ej, noliec sargu! Lai viņš ziņo, ko viņš redz! 7 Un, kad viņš redz ratus un jātniekus, ēzeļu un kamieļu rindas, tad lai viņš uzmanīgi vēro!" 8 Un viņš sauca lauvas balsī: "Kungs, es stāvu sarga vietā cauru dienu un esmu nomodā visu nakti!" 9 Redzi, tur nāk vīri ar ratiem un jātnieki pāros un sauc: "Kritusi, kritusi ir Bābele, un visi tās dievekļu tēli ir satriekti un nogāzti zemē!" 10 Ak tu mana izmocītā, it kā ilgus gadus uz cieta klona kultā tauta! Ko es dzirdēju no Tā Kunga, Israēla Dieva, to es jums pasludināju! 11 Spriedums par Dumu (Edomu). Man sauc no Seīras: "Sargs, cik gara vēl nakts? Sargs, cik gara vēl nakts?" 12 Sargs atbild: "Rīts nāk, bet vēl ir nakts! Ja gribat vairāk zināt, tad nāciet atkal un jautājiet!" 13 Spriedums par Arābiju. Arābijas mežos palieciet pa nakti, jūs, Dedanas ceļinieki! 14 Pasniedziet izslāpušiem ūdeni, jūs, Temas iedzīvotāji! Dodiet bēgļiem vajadzīgo maizi! 15 Jo tie bēg no zobena, no atvēzta zobena, no uzvilkta stopa un no kara briesmām. 16 Jo tā man Tas Kungs teica: "Gada laikā, kāds ir algādža posms, beigsies visa Kedara godība. 17 To nebūs daudz, kas vēl atliks no Kedara brašajiem dēliem strēlniekiem, jo Tas Kungs, Israēla Dievs, to ir runājis."
© Latvian Bible © Latvijas Bībeles biedrība, 1997 and Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965.
