1 Apustuļi un brāļi Jūdejā dzirdēja, ka arī pagāni pieņēmuši Dieva vārdu. 2 Kad Pēteris nonāca Jeruzālemē, apgraizītie viņam pārmeta, 3 sacīdami: "Tu esi gājis pie neapgraizītajiem un ar tiem ēdis." 4 Bet Pēteris sāka tiem pēc kārtas stāstīt, sacīdams: 5 "Jopes pilsētā būdams, es lūdzu Dievu un garā aizrauts redzēju parādību: kādu ietvaru nonākam, kā lielu palagu aiz četriem stūriem nolaistu no debesīm, un tas nonāca pie manis. 6 To aplūkodams un vērodams, es redzēju četrkājainus dzīvniekus, zvērus un rāpuļus virs zemes un putnus zem debess. 7 Es dzirdēju arī balsi man sakām: celies, Pēteri, kauj un ēd! 8 Bet es sacīju: nemūžam, Kungs, jo nekas aizliegts vai nešķīsts nekad nav nācis manā mutē. 9 Balss no debesīm otrreiz man atbildēja: ko Dievs šķīstījis, to neturi par nešķīstu. 10 Tas notika trīs reizes, un viss atkal tika uzvilkts debesīs. 11 Un redzi, tai pašā brīdī trīs vīri, no Cezarejas pie manis sūtīti, stāvēja nama priekšā, kurā mēs bijām. 12 Gars man sacīja, lai es nešaubīdamies tiem ejot līdzi. Arī šie seši brāļi man nāca līdzi, un mēs iegājām šī vīra namā. 13 Tas mums stāstīja, kā viņš redzējis eņģeli savā namā stāvam un sakām: sūti uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris. 14 Tas tev sacīs vārdus, ar ko tu un viss tavs nams tiksit pestīti. 15 Kad es sāku runāt, Svētais Gars nāca pār tiem, tāpat kā sākumā pār mums. 16 Es atcerējos Tā Kunga vārdu, ko viņš ir sacījis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu. 17 Ja nu Dievs viņiem devis tādu pašu dāvanu kā mums, kas esam ticējuši Kungam Jēzum Kristum, kas tad es esmu, ka es būtu spējis Dievam pretoties?" 18 To dzirdējuši, viņi nomierinājās un teica Dievu, sacīdami: "Tātad Dievs arī pagāniem devis atgriešanos no grēkiem dzīvībā." 19 Bet tie, kas bija izklīduši vajāšanās, kuras cēlās Stefana dēļ, aizgāja līdz Feniķijai, Kiprai un Antiohijai, nesludinādami šo vārdu nevienam kā tikai jūdiem. 20 Viņu starpā bija daži kiprieši un kirēnieši, kas, nonākuši Antiohijā, runāja arī uz grieķiem, sludinādami Kungu Jēzu. 21 Tā Kunga roka bija ar tiem, un liels skaits ticēja un atgriezās pie Tā Kunga. 22 Bet vēsts par viņiem kļuva zināma Jeruzālemes draudzei, un tā sūtīja Barnabu uz Antiohiju. 23 Tas, nonācis un Dieva žēlastību redzēdams, priecājās un visus pamācīja ar visu sirdi palikt pie Tā Kunga. 24 Jo viņš bija krietns vīrs, pilns Svētā Gara un ticības. Un liels ļaužu pulks tika mantots Tam Kungam. 25 Barnaba devās uz Tarsu meklēt Saulu un, to atradis, veda uz Antiohiju. 26 Veselu gadu viņi pulcināja draudzi un daudzus mācīja; un Antiohijā vispirms mācekļus sauca par kristiešiem. 27 Tanīs dienās pravieši nāca no Jeruzālemes uz Antiohiju. 28 Viens no tiem, vārdā Agabs, cēlās un Gara spēkā sludināja, ka liels bads nākšot pār visu pasauli. Tas notika Klaudija laikā. 29 Un mācekļi apņēmās, kurš spēja, sūtīt pabalstu brāļiem, kas dzīvoja Jūdejā. 30 To viņi arī darīja un sūtīja to vecajiem ar Barnabas un Saula roku.
© Latvian Bible © Latvijas Bībeles biedrība, 1997 and Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965.
