1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Tā saka Tas Kungs Cebaots: Man sirds kvēlo pret Ciānu dziļā mīlestībā, un Es esmu iededzies pret to arī bargās dusmās! 3 Tā saka Tas Kungs: Es atgriezīšos atkal Ciānā un dzīvošu Jeruzālemē. Jeruzālemei būs saukties par uzticīgo pilsētu un Tā Kunga Cebaota kalnam par svēto kalnu. 4 Tā saka Tas Kungs Cebaots: atkal sēdēs veci vīri un vecas sievas Jeruzālemes ielās, ikviens ar savu nūju rokā lielā vecuma dēļ, 5 un pilsētas ielām būs būt pilnām ar zēniem un meitenēm, kas tur rotaļājas. 6 Tā saka Tas Kungs Cebaots: ja tas arī izliktos neiespējams šīs pāri palikušās tautas acīm tanīs dienās, vai tad tam būtu jābūt par neiespējamu arī Manu acu priekšā? - saka Tas Kungs Cebaots. 7 Tā saka Tas Kungs Cebaots: redzi, Es izglābšu Savu tautu no zemes, kas ir pret saules lēktu, un arī no tās, kas ir pret saules rietu, 8 un atvedīšu viņus šurp, lai viņi dzīvo Jeruzālemē, un viņiem būs Manai tautai būt, un Es būšu viņu Dievs patiesībā un taisnībā. 9 Tā saka Tas Kungs Cebaots: stipriniet savas rokas, jūs, kas dzirdat šos vārdus šinīs dienās no praviešu mutes un laikā, kad ir likts pamats Tā Kunga Cebaota namam, Templim, lai to atkal uzceltu! 10 Jo priekš šīm dienām viss cilvēku darbs bija veicams bez atlīdzības; arī no dzīvnieku darba nebija nekādu ienākumu, un nebija nekādas drošības no ienaidnieka tiem, kas nāca un gāja; Es atļāvu ikvienam cilvēkam būt naidīgam pret savu tuvāko. 11 Taču tagad pret pāri palikušajiem no šās tautas Es neizturēšos vairs tā kā agrākās dienās, saka Tas Kungs Cebaots, 12 bet viņiem būs pieredzēt sēju miera laikā. Vīnakoks dos savus augļus, un zeme izdos savu ražu, un debess savu rasu; Es ļaušu, lai pāri palikušajiem no šīs tautas viss tas piederētu! 13 Un kaut gan jūs, Jūdas un Israēla nams, līdz šim esat uzskatīti par lāstu svešu tautu starpā, tagad notiks tā, ka Es jūs no tā atsvabināšu, lai jums būtu sava svētība; nebīstieties un dariet stipras savas rokas! 14 Tā saka Tas Kungs Cebaots: tāpat kā Es biju nodomājis jums darīt ļaunu, kad jūsu tēvi Mani apkaitināja, saka Tas Kungs Cebaots, un Man tā nebija žēl, 15 tā Es tagad šais dienās domāju atkal Jeruzālemei un Jūdas namam labu darīt. Nebīstieties! 16 Un redzi, šie ir tie likumi, kas jums jāpilda: runājiet patiesību cits ar citu, spriediet taisnu un miera pilnu tiesu savos vārtos! 17 Un lai neviens nedomā savā sirdī neko ļaunu pret savu tuvāko, un nemīliet nepareizus zvērestus, jo visu to Es ienīstu!" saka Tas Kungs. 18 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga Cebaota vārds: 19 "Tā saka Tas Kunga Cebaots: ceturtā, piektā, septītā un desmitā mēneša gavēņiem jākļūst namam par prieku un līksmību un par priecīgiem svētkiem! Mīliet tikai patiesību un mieru! 20 Tā saka Tas Kungs Cebaots: vēlāk nāks vēl daudzas tautas un daudzu pilsētu iedzīvotāji, 21 un vienas pilsētas iedzīvotāji griezīsies pie kādas citas pilsētas iedzīvotājiem un teiks: iesim pielūgt To Kungu un meklēt To Kungu Cebaotu; es arī iešu! 22 Tā lieliem pulkiem nāks daudz ļaužu, daudzas tautas meklēs To Kungu Cebaotu Jeruzālemē un pielūgs To Kungu. 23 Tā saka Tas Kungs Cebaots: tanīs dienās desmit vīru no dažādām tautām un valodām satvers vienu jūdu vīru aiz svārku stērbeles un teiks: mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums."
Kunga apsolījumi Ciānai
1 Un pār mani nāca Pulku Kunga vārds: 2 “Tā saka Pulku Kungs:
es esmu greizsirdīgs uz Ciānu,
liela ir mana greizsirdība!
Es kvēloju greizsirdībā pret viņu!
3 Tā saka Kungs:
es atgriezīšos Ciānā,
es apmetīšos pašā Jeruzālemē,
Jeruzālemi sauks par patiesības pilsētu,
un Pulku Kunga kalns būs svētais kalns!
4 Tā saka Pulku Kungs:
vēl veči sēdēs un vecenes
Jeruzālemes ielās,
katram spieķis rokā
lielā vecuma dēļ!
5 Pilsētas ielas būs pilnas
ar zēniem un meitenēm,
kas spēlēsies ielās.
6 Tā saka Pulku Kungs:
ja tas šķitīs brīnums
pārpalikušajiem ļaudīm,
kas dzīvos tajās dienās, –
vai arī man jābrīnās?! –
saka Pulku Kungs.
7 Tā saka Pulku Kungs:
redzi, es izglābšu savu tautu
no austrumu zemes
un no zemes, kur riet saule!
8 Es pārvedīšu tos atpakaļ,
pašā Jeruzālemē ļaušu tiem mājot –
viņi būs mana tauta,
un es būšu viņu Dievs
patiesībā un taisnībā!
9 Tā saka Pulku Kungs:
lai jums stipras rokas,
jums, kas šajās dienās
dzirdat šos vārdus
no praviešu mutes –
dienās, kad pamatus liek
Pulku Kunga namam,
lai celtu templi!
10 Jo pirms šīm dienām
nedz cilvēks dabūja algu,
nedz iztika bija lopam,
lai ko arī censtos darīt,
no naidnieka miera nebija,
jo visus cilvēkus
es biju sarīdījis vienu pret otru!
11 Pret atlikušajiem tautā
es vairs nebūšu tāds kā agrāk! –
saka Pulku Kungs,
12 būs miera sēja,
vīnakoks dos augļus,
zeme dāvās ražu
un debesis savu rasu –
to visu es ļaušu iemantot
tiem, kas tautā atlikuši.
13 Kā jūs bijāt
par lāstu svešām tautām,
Jūdas nams un Israēla nams,
tā es jūs glābšu,
un jūs būsiet par svētību!
Nebīstieties,
lai jūsu rokas ir stipras!
14 Tā saka Pulku Kungs:
kā es nolēmu darīt jums ļaunu,
kad jūsu tēvi mani nokaitināja,
saka Pulku Kungs,
un es nelikos mierā,
15 tāpat šajās dienās
es esmu nolēmis darīt labu
Jeruzālemei un Jūdas namam,
nebīstieties!
16 Dariet šīs lietas –
sakiet viens otram patiesību,
patiesība, taisnība un miers
lai valda jūsu vārtos!
17 Ļaunu viens par otru sirdī nedomājiet,
melīgu zvērestu nemīļojiet,
jo visas šīs lietas es nīstu,”
saka Kungs.
Līksma gavēšana
18 Tad pār mani nāca Pulku Kunga vārds: 19 “Tā saka Pulku Kungs:
ceturtā mēneša gavēnis
un piektā mēneša gavēnis,
un septītā mēneša gavēnis,
un desmitā mēneša gavēnis
Jūdas namam lai kļūst par līksmi
un tīkamiem prieka svētkiem –
mīliet patiesību un mieru!
Daudzas tautas meklēs Dievu
20 Tā saka Pulku Kungs:
nāks vēl tautas
un daudzu pilsētu iemītnieki,
21 vienas pilsētas iemītnieki
ies pie otras un sacīs:
iesim jel un pielūgsim Kungu,
izjautāsim Pulku Kungu, –
tad nākšu arī es!
22 Tad nāks daudzas tautas
un varenas svešas tautas
uz Jeruzālemi izjautāt Pulku Kungu
un pielūgt Kungu!
23 Tā saka Pulku Kungs: tajās dienās desmit vīri no dažādām svešu tautu valodām sakamps aiz svārku stērbeles vienu jūdu un sacīs: mēs iesim jums līdzi, jo dzirdējām, ka Dievs ir ar jums!”
