1 Un eņģelis, kas ar mani runāja, atgriezās atkal un modināja mani, kā modina cilvēku no miega, 2 un jautāja man: ko tu redzi? Es atbildēju: es redzu tur lukturi no tīra zelta ar virsū uzliktu eļļas trauciņu. Lukturim ir septiņi eļļas lukturīši, un tiem kopā ir septiņas ar trauciņu saistītas eļļas caurulītes 3 un divi eļļas koki līdzās - viens pa labi, otrs pa kreisi no luktura. 4 Un es turpināju un jautāju eņģelim, kas ar mani runāja: mans kungs, kāda tam visam nozīme? 5 Tad eņģelis, kas ar mani runāja deva man šādu atbildi: tātad tu tiešām nezini, kāda tam nozīme? Es sacīju: nē, mans kungs! 6 Tad viņš man deva šādu paskaidrojumu: tā skan Tā Kunga vārds Zerubabelam: ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! - saka Tas Kungs Cebaots. 7 Kas tu esi, lielais kalns? Tev Zerubabela priekšā jākļūst par līdzenumu! Un viņš uzliks nama noslēguma akmeni, un visi viņam uzgavilēs: lai viņam laime, lai gods un slava!" 8 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 9 "Zerubabela rokas ir likušas šim namam pamatu, viņa rokām tas arī jāpabeidz, lai jūs tiešām varētu atzīt, ka Tas Kungs Cebaots mani pie jums sūtījis. 10 Un kas var nicināt šo sīko sākumu dienu? Bet tie ar prieku redzēs svērteni Zerubabela rokās, tie septiņi - Tā Kunga acis, kas raugās uz visu pasauli. 11 Tad es griezos pie viņa ar jautājumu: kāda nozīme ir tiem diviem eļļas kokiem pa labi un pa kreisi no luktura? 12 Un es jautāju otrreiz un teicu viņam: kāda nozīme ir tiem diviem eļļas koka zariem, kas stāv līdzās abām zeltā darinātām caurulītēm, pa kurām plūst zeltainā eļļa? 13 Tad viņš man atbildēja: vai tu tiešām nezini, kāda tiem nozīme? Es savukārt atbildēju: nē, mans kungs! 14 Tad viņš man sacīja: tie ir tie abi svaidītie , kas kalpo visas pasaules Kungam.
Piektais redzējums: zelta gaismeklis un divi olīvkoki
1 Eņģelis, kas ar mani bija runājis, nāca atkal un modināja mani, itin kā modinādams no miega. 2 Viņš man teica: ko tu redzi? – Es teicu: es skatījos, un redzi – gaismeklis, viss no zelta, un augšā tam kauss, un septiņi eļļas lukturīši uz septiņiem zariem, un septiņas caurulītes iet uz katru augšējo eļļas lukturīti. 3 Un blakus tam divi olīvkoki: viens pa labi kausam, bet otrs pa kreisi. – 4 Es vaicāju eņģelim, kas ar mani bija runājis: mans kungs, kas tas ir? 5 Eņģelis, kas ar mani bija runājis, atbildēja: tu nezini, kas tas ir? Es teicu: nezinu vis! 6 Tad viņš man atbildēja:
šis ir Kunga vārds Zerubābelam:
ne ar spēku un ne ar varu,
bet ar manu Garu! –
saka Pulku Kungs.
7 Lielais kalns, kas tu esi?
Zerubābela priekšā tu kļūsi par līdzenumu!
Viņš uzliks jumtgala akmeni,
un visi klaigās:
vareni, vareni gan!”
8 Tad Kunga vārds nāca pār mani:
9 “Zerubābela rokas likušas šim namam pamatus,
un viņa rokas to arī pabeigs,
tad tu zināsi, ka mani pie jums sūtījis Pulku Kungs!
10 Kurš nicināja mazuma dienu,
tas līksmos, redzēdams svērteni Zerubābela rokā!
Un tās septiņas ir Kunga acis,
kas nolūkojas uz visu zemi!
11 Tad es jautāju viņam: kas ir šie divi olīvkoki gaismekļa kreisajā un labajā pusē? 12 Es jautāju viņam vēlreiz: kas tie par olīvkoku zariem, kas blakus abām zelta caurulītēm, pa kurām plūst eļļa? – 13 Un viņš man teica: vai tu nezini, kas tie ir? Es teicu: nezinu vis! – 14 Un viņš teica: tie ir abi svaidītie dēli, kas stāv blakus visas zemes Kungam!
