1 Šis ir Tā Kunga vārda spriedums par Israēlu; tā saka Tas Kungs, kas izstiepis debesis pāri pasaulei, kas licis pamatus zemei un kas radījis cilvēkā viņa garu: 2 "Redzi, Es gribu darīt Jeruzālemi par apreibinātāju dzērienu kausu visām tautām, kas ap Jeruzālemi dzīvo; un arī Jūdam pienāks sava kārta, kad aplenks Jeruzālemi. 3 Un notiks tanī dienā, ka Es darīšu Jeruzālemi par smagu akmeni visām tautām; visi, kas lūkos to pacelt, sagriezīs sevi uz tā, kad pret pilsētu sapulcēsies visas pasaules tautas. 4 Tanī dienā, saka Tas Kungs, Es padarīšu visus zirgus tramīgus un viņu jātniekus baiļu pilnus, bet pār Jūdas namu Es turēšu Savas acis vaļā, kamēr visu svešo tautu zirgus Es sitīšu ar aklumu. 5 Un Jūdas novadu pārvaldnieki teiks savās sirdīs: Jeruzālemes iedzīvotāju stiprums ir Tas Kungs Cebaots, viņu Dievs. 6 Tanī dienā Es pārvērtīšu Jūdas lielkungus par degošiem aizkuriem malkai un par aizdedzināmo lāpu salmu kūļiem, lai viņi iznīcina visas tautas pa labi un kreisi no sevis. Bet Jeruzālemei pašai arī turpmāk jāpaliek savā vietā Jeruzālemē!" 7 Vispirms Tas Kungs izglābs Jūdas mājokļus, lai pārmērīgi nepaceļas nedz Dāvida nama lepnums, nedz arī Jeruzālemes iedzīvotāju lepnums pār Jūdu. 8 Tanī dienā Tas Kungs pasargās Jeruzālemes iedzīvotājus, ka visnespēcīgākais viņu starpā būs tai dienā kā Dāvids un Dāvida nams būs kā Dievs, kā Tā Kunga eņģelis viņu priekšā. 9 "Un notiks tanī dienā, Es meklēšu iznīcināt visas tautas, kas devušās cīņā pret Jeruzālemi. 10 Bet pār Dāvida namu un Jeruzālemes iedzīvotājiem Es izliešu žēlastības un lūgšanas garu, un tie raudzīsies uz viņu, ko tie sadūruši, un vaimanās par viņu, kā vaimanā par vienīgo dēlu, un būs par viņu noskumuši un sēros, kā skumst par savu pirmdzimto." 11 Tanī dienā Jeruzālemē būs tik lielas sēras, kā citkārt sēras bija pie Hadad-Rimmonas Megidas līdzenumā. 12 Un zeme vaimanās, ikviena cilts par sevi: Dāvida nama cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi; Nātāna nama cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi; 13 Levija nama cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi; Šimeja cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi, 14 un tā arī visas pārējās ciltis, katra cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi.
Vēstījums pret Jeruzālemes naidniekiem
1 Vēstījums. Kunga vārds par Israēlu. Runā Kungs,
kas nostiepis debesis un licis pamatu zemei,
kas cilvēkā radījis garu!
2 “Redzi, es darīšu Jeruzālemi par reibuma kausu visām tautām, kas apkārt, un tiks arī Jūdai. Tas notiks, kad aplenks Jeruzālemi! 3 Todien es padarīšu Jeruzālemi par sacīkstes akmeni visām tautām – ikviens, kas to mēģinās celt, grieztin sagraizīsies, un visas zemes tautas būs pie tā sapulcējušās! 4 Todien, saka Kungs, es sitīšu ikvienu zirgu ar iztrūcināšanos un tā jātnieku ar trakumu, bet pār Jūdas namu es turēšu savas acis vaļā, kad visu tautu zirgus būšu sitis ar aklumu! 5 Tad Jūdas dzimtas teiks: Jeruzālemes iemītnieku stiprums ir Pulku Kungs, viņu Dievs! – 6 Todien es Jūdas dzimtas padarīšu par ogļu pannu, kas iemesta malkā, un uguns lāpām, kas salmos, – lai rij pa labi un kreisi visas tautas visapkārt! Bet Jeruzāleme paliks tur, kur tā ir, – Jeruzālemē!”
7 Vispirms Kungs palīdzēs Jūdas teltīm, lai Dāvida nama greznība un Jeruzālemes iemītnieku greznība neceļas augstāk par Jūdu! 8 Todien Kungs būs vairogs Jeruzālemes iemītniekiem – bailīgākais no tiem todien būs kā Dāvids, bet Dāvida nams kā Dievs, kā Kunga eņģelis viņu priekšā!
Tie sēros par to, kuru sadūruši
9 “Todien es lūkošu iznīcināt visas tautas, kas sanākušas pret Jeruzālemi. 10 Pār Dāvida namu un pār Jeruzālemes iemītniekiem es izliešu žēlsirdības garu, un viņi lūkosies uz mani, uz to, ko tie caururbuši, – par viņu tie sēros, kā par vienīgo bērnu sērodami, par viņu tie gauži raudās, kā par pirmdzimto raudādami.” 11 Todien Jeruzālemē būs tik lielas sēras kā Megido pie Hadad-Rimmonas. 12 Sēros visa zeme, katra dzimta par sevi – Dāvida nama dzimta par sevi, un viņu sievas par sevi, un Nātāna nama dzimta par sevi, un viņu sievas par sevi, 13 un Levī nama dzimta par sevi, un viņu sievas par sevi, un Šimī dzimta par sevi, un viņu sievas par sevi, 14 un visas dzimtas, kas atlikušas, – dzimta pa dzimtai katra par sevi, un viņu sievas par sevi.
