1 Pāvils, Dieva kalps un Jēzus Kristus apustulis pēc Dieva izredzēto ticības un patiesības atziņas, kas saskan ar dievbijību, 2 cerībā uz mūžīgu dzīvību, ko Dievs, kas nemelo, ir apsolījis pirms mūžīgiem laikiem; 3 bet savā laikā Savu vārdu ir atklājis vēstī, kas man uzticēta pēc Dieva, mūsu Glābēja, pavēles, 4 Titam, savam īstam bērnam kopīgā ticībā, žēlastība un miers no Dieva Tēva un Kristus Jēzus, mūsu Pestītāja. 5 Tādēļ es tevi atstāju Krētā, lai tu nokārtotu to, kas vēl atlika, un katrā pilsētā ieceltu presbiterus, tā kā es tev liku darīt. 6 Tiem jābūt nevainojamiem vienas sievas vīriem, kam bērni ticīgi, nevis palaidņi vai nepaklausīgi. 7 Jo bīskapam jābūt nevainojamam kā Dieva namturim, ne iedomīgam, ne dusmīgam, ne dzērājam, ne kauslim, ne ierāvējam, 8 bet viesmīlīgam, laba mīļotājam, prātīgam, taisnam, svētbijīgam, savaldīgam. 9 Viņam jārūpējas par sludināšanu, kas atbilst mācībai, lai viņš būtu spējīgs paskubināt veselīgā mācībā un atspēkot tos, kas runā pretim. 10 Jo daudzi ir nepaklausīgi, pļāpas un maldinātāji, visvairāk no apgraizītajiem, 11 tiem jāaizbāž mute; viņi izposta veselas ģimenes, negodīgas peļņas dēļ mācīdami to, kas neklājas. 12 Kāds pravietis no viņu pašu vidus ir sacījis: krētieši aizvien melo, tie ir nikni kā zvēri, slinki kā maisi. 13 Šī liecība ir patiesa. Tādēļ atspēko viņus it asi, lai tie ticībā kļūst veseli, 14 nevis pieķeras jūdu pasakām un cilvēku priekšrakstiem, kas novēršas no patiesības. 15 Šķīstajiem visas lietas ir šķīstas, bet aptraipītajiem un neticīgajiem nekas nav šķīsts; aptraipīts ir viņu prāts un sirdsapziņa. 16 Tie apgalvo, ka pazīstot Dievu, bet darbos to noliedz. Neganti un nepaklausīgi būdami, tie nav derīgi nevienam labam darbam.
Sveiciens
1 Pāvils, Dieva kalps un Jēzus Kristus apustulis, Dieva izredzēto ticībai un patiesības atzīšanai dievbijībā 2 cerībā uz mūžīgo dzīvību, ko uzticamais Dievs apsolīja pirms mūžīgiem laikiem, 3 bet, pienākot īstajam laikam, atklāja savā vārda vēstī, ko man uzticēts pasludināt pēc mūsu glābēja Dieva pavēles, 4 Titam, savam īstenajam dēlam, kopīgā ticībā – žēlastība un miers no Dieva Tēva un mūsu Glābēja, Jēzus Kristus!
Tita pienākumi Krētā
5 Es tevi atstāju Krētā, lai tu nokārtotu atlikušās lietas un ik pilsētā ieceltu presbiterus – kā es tev to pavēlēju –, 6 tam jābūt nevainojamam, vienas sievas vīram, kam bērni ir ticīgi, nevis izlaidīgi vai nepaklausīgi. 7 Bīskapam ir jābūt nevainojamam kā Dieva namturim; lai viņš nav uzpūtīgs, ātri aizkaitināms, lai nav nodevies dzeršanai, nav kauslis, nedzenas pēc netīras peļņas, 8 bet lai ir viesmīlīgs, tāds, kas mīl visu labo, lai ir apdomīgs, taisnīgs, svēts un savaldīgs. 9 Lai viņš stingri turas pie ticības apliecinājuma pēc mācības, lai viņš ar veselīgu mācību būtu spējīgs arī pārliecināt un atspēkot tos, kam ir iebildumi. 10 Jo daudzi ir nepaklausīgi, gvelž tukšu un maldina, visvairāk tādu – no jūdiem. 11 Tādiem vajag aizbāzt muti. Viņi pazudina veselus namus, mācīdami to, ko nevajag, un tā rīkojas netīras peļņas dēļ. 12 Kāds pravietis no viņu pašu vidus reiz teicis: krētieši vienmēr melo, tie – nekrietni zvēri, laiski rīmas. 13 Šī liecība ir patiesa. Šā iemesla dēļ atspēko viņus strupi, lai viņi atveseļojas ticībā, 14 vairs nepievēršas jūdu pasakām un cilvēku pavēlēm, kas tikai novērš no patiesības. 15 Šķīstajiem viss ir šķīsts, bet aptraipītajiem un neticīgajiem nav nekā šķīsta, aptraipīts ir gan viņu prāts, gan sirdsapziņa. 16 Viņi apgalvo, ka Dievu pazīst, bet ar darbiem noliedz, būdami neganti, nepaklausīgi un nederīgi nevienam krietnam darbam.
