1 "Atgriezies jel, Sulamīte, atgriezies! Vērs atpakaļ savus soļus un pagriez pret mums savu vaigu, lai mēs varētu tevi skatīt!" - "Un ko jūs tagad saskatāt Sulamītē - vispievilcīgāko daiļumu, līdzīgu rotaļu dejai Mahanajimā? 2 Cik cēla ir tava gaita tavās kurpēs, tu valdnieka meita! Tavi gurni savu daiļo apaļumu izliekumā ir kā divi gredzeni, ko darinājusi gudra lietpratēja roka. 3 Tavs klēpis ir kā apaļš kauss, kurā nekad netrūkst dzēriena valgmes. Tava miesa ir kā kviešu kopa, kas apspraudīta ar lilijām. 4 Abas tavas krūtis ir kā divi jauni stirnu dvīņi. 5 Tavs kakls ir kā ziloņkaula tornis. Tavas acis ir dzidras kā Hešbonas dīķi pie Batrabima vārtiem. Tavs deguns ir kā tornis Libanona kalnos, tas, kas noraugās uz Damasku. 6 Tava galva uz tava ķermeņa ir kā Karmela kalns, un tev pār pleciem plūstošās matu cirtas ir kā krokās sakārtots tumši sārts valdnieka purpurs; pats ķēniņš ir šo cirtu savaldzināts! 7 Cik skaista un cik tīkama esi tu, cildena prieka un jauku pārdzīvojumu pilnā mīlestība! 8 Tu esi augumā smuidra kā palma, un tavas krūtis ir līdzīgas vīna ķekariem. 9 Es sacīju sev: man būtu jāuzkāpj palmu kokā un jāsatver tā zari, lai tavas krūtis man tiešām šķistu kā ķekari pie vīna koka un tava deguna elpai lai būtu ābolu smarža. 10 Un tava mute lai būtu kā labs vīns, kas manam draugam labi patīk un liek runāt pat snaudošo lūpām." 11 "Mans draugs ir mans, un visa viņa sirds ilgošanās ir pēc manis! 12 Nāc, mans draugs, lai izejam laukos un lai pārnakšņojam ciemos! 13 Un lai mēs agri varētu uzkāpt vīna dārzos un redzētu, vai vīna koks rieš pumpurus, vai tā ziedi veras vaļā un vai granātābeles plaukst; tur es tev dāvināšu savu mīlestību. 14 Mīlestības āboli smaržo saldi, un uz novietnes virs mūsu durvīm ir dažādi augstvērtīgi augļi. Mans draugs, es esmu tev tur sataupījusi labākos gan no šā, gan arī pat vēl no pagājušā gada ražas.
Koris
1 “Atgriezies, atgriezies, Šulamīte,
atgriezies, atgriezies,
lai tevi aplūkojam.”
Līgavainis
“Kas jums ko redzēt no Šulamītes,
kad tā dejo starp diviem pulkiem?
2 Cik skaistas tavas pēdas sandalēs,
tu, augstmaņa meita.
Tavu gurnu apaļums
ir kā rotkaļa darināts.
3 Tava naba –
apaļš trauks, kurā neizsīkst vīns.
Tavs vēders –
lilijām apsprausta kviešu stirpa.
4 Abas tavas krūtis
kā divi stirnēni,
kā gazeļu dvīņi.
5 Tavs kakls kā ziloņkaula tornis,
tavas acis – Hešbonas dīķi
pie Bat-Rabīmas vārtiem,
tavs deguns kā Lebanona tornis,
kas raugās uz Damasku.
6 Tava galva pār tevi kā Karmels,
tavas matu cirtas kā purpurs –
ķēniņš sagūstīts tajās.
7 Cik skaista un cik tīkama,
tu, baudpilnā mīlestība!
8 Tavs augums ir palmai līdzīgs
un tavas krūtis kā ķekari.
9 Es saku – kāpšu palmā,
ķeršos pie zariem!
Un lai tavas krūtis kā vīna ķekari
un tavu nāšu elpa kā āboli.
10 Tavas aukslējas
kā labs vīns!
Tas glāsta mana mīļotā muti,
plūst man pār lūpām un zobiem.”
Līgava
11 “Es – mīļajam manam,
un viņš mani kāro.
12 Nāc, mans mīļais,
izejam laukos,
nakšņojam ciemos!
13 Ceļamies agri
un ejam vīnadārzos
lūkot, vai vīnstīga rieš,
vai pumpuri atvērušies,
vai plaukst granātkoki, –
tur es glāstīšu tevi.
14 Mandragora dod smaržu,
un ap mūsu durvīm
ir visādi saldi augļi –
svaigus un sažāvētus,
mīļais mans,
es tev esmu tos saglabājusi.
