Visuaugstākā patvērumā
1 Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā, 2 tas saka uz To Kungu: "Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!" 3 Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra. 4 Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas. 5 Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida, 6 nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā. 7 Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars. 8 Tiešām, tu vēl skatīsi ar savām acīm un redzēsi, kā bezdievjiem tiek atmaksāts. 9 Tiešām, Tu, ak, Kungs, esi mans patvērums! Visuaugstāko tu esi izraudzījis sev par aizsargu. 10 Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, 11 jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. 12 Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens. 13 Pār lauvām un odzēm tu varēsi staigāt, tu samīsi jaunos lauvas un čūskas! 14 "Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu Vārdu. 15 Kad viņš Mani piesauks, tad Es viņu paklausīšu; Es viņam esmu klāt bēdās, Es viņu izraušu no tām un celšu godā. 16 Es viņam došu ilgu mūžu un parādīšu viņam Savu pestīšanu!"
Visuaugstā paspārnē
1 Kas mājo Visuaugstā paspārnē
un apmeties Visuvarenā ēnā,
2 saka Kungam:
mans patvērum un mans cietoksni,
mans Dievs, uz ko es paļaujos!
3 Viņš glābs tevi no putnu ķērāja cilpas,
no mēra posta,
4 ar savu spārnu galiem viņš apklās tevi,
un zem viņa spārniem tu patversies,
kā vairogs tevi sargās viņa patiesība.
5 Nebaidies no nakts šausmām,
ne bultas, kas lido dienā,
6 ne mēra, kas tumsā staigā,
ne sērgas, kas uzbrūk dienvidū!
7 Lai krīt tūkstotis tev blakus
un desmit tūkstoši pa labi no tevis,
bet tevi tas neskars –
8 tik acīm tu raudzīsies,
kā ļaundariem atmaksāts, to tu ieraudzīsi!
9 Tiešām tu, Kungs, esi mans patvērums!
Tev, kas izrauga Visuaugsto par savu mājokli,
10 tev negadīsies nekas ļauns,
nedz tuvosies sērga tavai teltij,
11 jo viņš saviem vēstnešiem pavēlēs par tevi –
sargāt tevi visos tavos ceļos!
12 Savās plaukstās tie tevi pacels,
lai nepiesitas pie akmens tev kāja!
13 Uz lauvām un odzēm tu mīsi,
tu sabradāsi jaunos lauvas un čūskas!
14 Viņš pieķēries man, un es paglābšu viņu,
es pasargāšu viņu, jo viņš zina manu vārdu,
15 viņš sauc mani, un es viņam atbildēšu,
ar viņu es posta brīdī,
es izglābšu viņu un celšu godā,
16 es došu viņam ilgu mūžu
un rādīšu viņam savu pestīšanu!
