Mana dvēsele ir klusu uz Dievu
1 Dziedātāju vadonim Jedutunam. Dāvida dziesma. 2 Tiešām, mana dvēsele ir klusu savā svētcerē uz Dievu, no Viņa nāk man palīdzība! 3 Tiešām, Viņš ir mans akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums: es gan nešaubīšos! 4 Cik ilgi jūs māksities virsū visi vienam vīram, vai jūs gribat viņu nogalināt, bruksit visi viņam virsū kā grūstošai sienai, kā krītošam mūrim, kas taisās gāzties? 5 Patiesi, no maniem augstumiem viņi domā mani nogāzt, viņiem patīk meli; ar savu muti viņi svētī, bet savās sirdīs lād! (Sela.) 6 Tiešām, esi klusa, mana dvēsele, vērsdamās uz Dievu, jo no Viņa nāk mana cerība! 7 Tikai Viņš ir mans akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums, es gan netikšu satricināts! 8 Dievs ir mans svētības avots un mans gods, mana stiprā klints, mans patvērums ir Dievs! 9 Uzticieties Viņam arvienu, visi ļaudis, izkratiet Viņa priekšā savas sirdis! Dievs ir mūsu patvērums. (Sela.) 10 Tiešām, kā vēsma ir cilvēku bērni, tikai maldi ir lielu vīru dēli; svaru kausos likti, viņi ceļas uz augšu vieglāk par vēja pūsmu. 11 Nepaļaujieties uz varu, uz laupījumu nelieciet tukšas cerības; kad bagātība vairojas, nepiegrieziet tai visu savu sirdi! 12 Vienu vārdu Dievs arvienu ar uzsvaru ir teicis, un to es esmu daudzreiz dzirdējis: Dievam vienam pieder vara. 13 Un Tev, Kungs, pieder arī žēlastība, jo Tu atmaksā ikvienam pēc viņa darbiem.
Tik Dievā rod mieru mana dvēsele
1 Korvedim Jedūtūnam. Dāvida psalms .
2 Tik pie Dieva es rodu mieru,
no viņa mans glābiņš.
3 Tik viņš ir mana klints un mans glābiņš,
mans patvērums – es vis nepaklupšu!
4 Cik ilgi jūs cilvēkam uzbruksiet,
cik vēl ārdīsiet viņu jūs visi
kā grūstošu sienu, kā ļodzīgu žogu?
5 Tik viens tiem padomā – kā dižo nogāzt!
Meli tiem tīk! Ar muti tie svētī, bet sirdī lād!
6 Tik Dievā rod mieru mana dvēsele,
jo uz viņu es ceru.
7 Tikai viņš ir mana klints un mans glābiņš,
mans patvērums – es nepaklupšu!
8 Pie Dieva mans glābiņš un mans gods,
mana stiprā klints un mans patvērums – Dievā.
9 Paļaujieties vienmēr uz viņu, ļaudis,
izlejiet viņa priekšā savas sirdis,
Dievs ir mūsu patvērums!
10 Tik dvesma ir cilvēkbērni,
māns vien ir vīru dēli,
svaru kausos tie augšup ceļas,
par dvesmu vieglāki visi kopā!
11 Nepaļaujieties uz ieguvumu
un laupījuma nekārojiet,
kaut manta nes augļus, tai nepiesieniet sirdi!
12 Vienu reizi ir runājis Dievs,
un divas reizes esmu dzirdējis,
ka spēks ir pie Dieva,
13 ka tevī, Kungs, žēlastība,
tu atmaksā cilvēkam pēc padarītā!
